Stipra reakcija uz kukaiņu kodumiem var būt ģenētiski noteikta. Rīcības plāns vecākiem

No dažādu kukaiņu uzbrukumiem un kodumiem nav pasargāts neviens. Par to, cik bīstami var izrādīties dažādu kukaiņu kodumi pašiem mazākajiem – zīdaiņiem –, stāsta pediatre Ilze Dambe. 

Ja vecāki novēro, ka bērns pēc insekta koduma sāk citādi elpot, smakt, kļūst apātisks vai miegains, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.

FOTO: Shutterstock.com

Ja vecāki novēro, ka bērns pēc insekta koduma sāk citādi elpot, smakt, kļūst apātisks vai miegains, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.

Kamēr dažiem bērniem pēc odu un dunduru kodumiem pumpas tikpat kā neparādās, citiem to ir daudz, turklāt sakostā vieta kļūst sarkana, var parādīties nieze.

Pediatre Ilze Dambe skaidro, ka tas ir atkarīgs no tā, kāda ir bērna ģenētiskā informācija. „Protams, ja zīdainim iekodīs viens ods vai dundurs, reakcija uz ādas būs mazāka nekā tad, ja bērnam iekodīs vairāki insekti. Anafilaktiskais šoks pēc odu un dunduru kodumiem nemēdz būt, bet spēcīga alerģija gan ir iespējama. Ja pumpas ir izteikti lielas, ja āda ap kodumu vietu ir karsta un apsārtusi, ja bērns kļūst niķīgs, tas var liecināt par alerģisku reakciju.” Odu un dunduru kodumu izraisītas pumpas var turēties 5–6 dienas. Ja bērnībā uz insektu kodumiem ir ļoti spēcīga reakcija, ar gadiem tā pamazām var pāriet. 


Ja iekoduši odi vai dunduri

  • Koduma vietai klāt jāpieliek kaut kas vēss. Tādējādi lokāli mazināsies pietūkums un apsārtums.
  • Ja zīdainim sakostā vieta niez, drīkst lietot gelu pret niezi. Uzmanība jāpievērš tad, ja insekts iekodis sejas rajonā, – lai bērns gelu neieberž acīs.
  • Uz koduma vietas var uzziest tējas koka eļļu, kas atvēsina un dezinficē.
  • Ja parādās stipra nieze, bērnam var iedot kādu no antihistamīna līdzekļiem. Suprastin un Tavegil tiek rekomendēti lietošanai tikai uz nakti, jo izraisa miegainību, samazina uzmanību, koncentrēšanās spējas un kognitīvās funkcijas. Pa dienu labāk izvēlēties Claritine, Zirtex vai Fenkarol.


Kā pasargāt?

  • Ja bērns tiek guldīts ārā ratos, tas jādara, ratus pārklājot ar labi elpojošu aizsargtīkliņu. Tam jābūt pietiekami rūtotam, lai odi netiktu cauri, bet rūtīm jābūt arī pietiekami platām, lai tiktu nodrošināta gaisa cirkulācija. Pārklāšanai nedrīkst izmantot neelpojošu audumu, jo bērns ir jāpasargā ne tikai no insektiem, bet arī no pārkaršanas un bezgaisa.
  • Ratus iespējams apsmidzināt ar kādu no zīdaiņiem paredzētiem uz dabīgām vielām gatavotiem insektu atbaidīšanas līdzekļiem.

 

Jo vairāk vienas sugas insekti kodīs, jo ar laiku samazināsies alerģiska reakcija. Tomēr jāatceras, ka odu un dunduru sugu ir ļoti daudz.


Negantās lapsenes, bites un sirseņi

Šiem insektiem ir stiprāka inde, tā var izraisīt spēcīgākas alerģiskas reakcijas. Dambe norāda: „Ja lapsene, sirsenis vai bite iedzeļ elpošanas orgānu vai lielo asinsvadu tuvumā, bērna veselībai un pat dzīvībai var draudēt briesmas. Šie kodumi var izraisīt smakšanu un anafilaktisko šoku. Ja vecāki novēro, ka bērns pēc insekta koduma sāk citādi elpot, smakt, kļūst apātisks vai miegains, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība. Savukārt, ja bērnam ir iekodis sirsenis (jebkurā vietā ķermenī), negaidot īpašas pazīmes, jādodas pie mediķiem. Tas ir pavisam īsa mirkļa jautājums, līdz bērnam var iestāties anafilaktiskais šoks, kas nopietni apdraud dzīvību. Parasti bērniem, kuriem ir alerģiska reakcija anafilakses veidā, vienmēr un visur līdzi ir Epipen injekcija. Par tās nepieciešamību lemj alergologs.”


Ja bērnam iedzēlusi lapsene, bite vai sirsenis, svarīgi nekavējoties koduma vietai pielikt klāt ko vēsu un to dezinficēt. Aptiekās pieejami dažādi bērniem paredzēti dezinfekcijas līdzekļi, kuri ne tikai dezinficē, bet arī noņem niezi. Pediatre uzsver – ja bērnam pirmo reizi iekož bite un stipra alerģiska reakcija neparādās, tas nenozīmē, ka arī nākamajā reizē nebūs alerģisku izpausmju. Tāpēc pieaugušajam pēc katra insekta dzēliena jāpievērš pastiprināta uzmanība bērna pašsajūtai.
 

Ja iekodusi lapsene, bite vai irsis

  • Koduma vieta jāatvēsina ar mitru, vēsu dvieli vai uz tās jāuzklāj atvēsinošs gels.
  • Uzreiz pēc koduma ieteicams bērnam dot antihistamīna medikamentus.
  • Ja iekodusi bite, jāpārliecinās vai koduma vietā nav palicis bites dzelonis. Tajā saglabājas inde, kas turpina ieplūst bērna organismā. Dzelonis ar pinceti jāizvelk, un koduma vieta jādezinficē. To var darīt ar tējas koka eļļu. Pēc tam, lai izvairītos no pampuma, koduma vietai jāpieliek klāt vēsa komprese.
  • Ja iekodis sirsenis, nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība vai bērns jānogādā pie mediķiem.


Kā pasargāt?

  • Guldot zīdaini ārā ratos, jāizmanto tīkliņš, kas neaizkavē gaisa cirkulāciju.
  • Rati jāapsmidzina ar zīdaiņiem paredzētiem insektus atbaidošiem līdzekļiem.
  • Īpaša uzmanība jāpievērš dzērienu traukiem, lai bērns netīšām lapseni, biti vai sirseni nenorītu.


Svarīgi. Anafilaktiskais šoks

Anafilakse – smaga, dzīvību apdraudoša sistēmiska alerģiska reakcija ar akūtu sākumu, elpošanas un/vai kardiovaskulāriem simptomiem, ar/bez ādas un ģļotādu izpausmēm. Tā izpaužas kā stipra alerģiska reakcija, kas var attīstīties tuvāko minūšu vai stundu laikā pēc koduma. Šoka rezultātā bērns var zaudēt samaņu un pat dzīvību. 


Ērces – īpaši aktīvas

Reklāma
Reklāma

Latvijā bērni pret ērču encefalītu tiek vakcinēti pēc viena gada vecuma. Pediatre Ilze Dambe norāda, ka bērni līdz gada vecumam atrodas augstākajā riska grupā: „Ja māmiņa bērnu baro ar savu pienu un pati ir vakcinējusies pret ērču encefalītu, tad antivielas saņem arī mazulis. Tomēr jāatceras, ka nav pierādīts, cik daudz antivielu bērns saņem un vai šis daudzums ir pietiekams. Mazuļi, kuri nav vakcinēti, jāuzmana pastiprināti!” 


No ērcēm jāuzmanās gan pilsētā, gan lauku apvidos dzīvojošajiem. Tās var piesūkties pat tad, ja bērns nerotaļājas parkos, mežā un pļavās. Citi cilvēki un arī dzīvnieki ērces var pārnēsāt pat uz daudzdzīvokļu māju kāpņu telpām vai kafejnīcām. 
 

Ja ērce ir piesūkusies:

  • Ērce ar pinceti vai speciālu ērču izņemšanas instrumentu jāizņem ārā. Ja pieaugušais to nespēj izdarīt, bērns jāved pie mediķiem.
  • Pēc ērces izņemšanas koduma vieta jādezinficē.
  • Ja vecāki vēlas pārbaudīt, vai ērce pārnēsā slimību, to iespējams izdarīt vienīgi ar dzīvotspējīgu ērci. Kad tā izņemta, ērce jāuzliek uz mitras vates vai marles gabaliņa un jāievieto burciņā. Latvijā ērces pārbaudīt iespējams Latvijas Infektoloģijas centrā.


Kā pasargāt

  • Liekot bērnu gulēt ratos, jāizmanto moskītu tīkliņš un rati jāapsmidzina ar līdzekli, kas ir pret insektiem. 
  • Jāpievērš uzmanība mājdzīvniekiem, kuri ir vieni no galvenajiem ērču pārnēsātājiem. Regulāri jāpārbauda, vai to kažokos un spalvās nav kāda ērce. 
  • Liekot bērnu ārā uz zemes, apakšā jānoklāj sedziņa. Pieaugušajiem jābūt blakus un jāvēro sava atvase, lai ērces neuzrāpotu uz sedziņas. 

 

Nekādā gadījumā uz ērces nedrīkst pilināt eļļu. Pretējā gadījumā ērce var sākt vemt, kukaiņa gremošanas trakta saturs var nonākt brūcē, un bērns var inficēties ar ērču encefalītu vai Laima boreliozi. 


Blusas – zibenīgās lēcējas

Blusas visaktīvākās kļūst vasarā un rudenī. Tām patīk mitināties dzīvnieku kažokā, mājā – dēļu grīdu spraugās, rotaļlietās un uz gultasveļas. Šo insektu kodumi var izraisīt stipru niezi, un sekas var būt manāmas pat vairākas nedēļas. Dambe stāsta, ka arī blusu kodumi var izraisīt alerģisku reakciju: „Visbiežāk no blusu kodumiem cieš tieši bērni, jo viņi daudz spēcīgāk izjūt niezi. Rokas, ar kurām bērns kasa koduma vietu, var būt netīras, līdz ar to iespējams ātri tikt pie sekundāras infekcijas un pumpas var kļūt vēl lielākas un iekaist.” Ja bērnu mājās sakodusi blusa, tas nebūt nenozīmē, ka ģimene dzīvo nevīžīgi un vide ir netīra. Jāatceras, ka savā dzīvesvietā blusas varam ienest pavisam nejauši – ar ielas apaviem vai apģērbu. 


Ja iekodusi blusa

  • Blusu jāmēģina atrast un iznīdēt.
  • Sakosto vietu var ieziest ar gelu pret niezi. Ja koduma vieta jau sakasīta līdz asinīm, to var apstrādāt ar pantenolu saturošu krēmu vai ziedi.
  • Jāizmazgā bērna drēbes un gultasveļa, lai blusas, kas uz tās bijušas, nepagūtu sadēt oliņas.
  • Kārtīgi jāizmazgā grīda.


Kā izvairīties

Mājās grīdas jāmazgā regulāri, ūdenim pievienojot dažus pilienus terpentīna vai grīdas mazgāšanas līdzekli. Grūtāk to ir izdarīt, ja mājās ir dēļu grīda, jo dēļu šķirbās mēdz iekrist blusu oliņas un blusas vairoties.