Naudas trūkums ģimenes mēdz ievilināt ātro kredītu gūstā

 14. maijs 2019 13:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Naudas trūkums ģimenē ne tikai apgrūtina ikdienas dzīvi, bet ievilina cilvēkus ātro kredītu gūstā, kas tiek slēpti no pārējiem ģimenes locekļiem un nereti beidzas ar traģēdijām. 


Foto: Shutterstock.com

Par ātro kredītu upuriem visbiežāk, izrādās, kļūst nevis neapdomīgi jaunieši, bet tieši ģimenes ar bērniem, kuriem nepietiek līdzekļu ikdienas vajadzībām.


LR - 1 raidījumā "Ģimenes studija" par ātro kredītu aizņemšanās iemesliem spriež ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs, psiholoģe Dace Bērziņa un Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
 

Kas aizņemas?
Aizņemas dažādi cilvēki. Pārsvarā tie ir cilvēki vecumā no 25-34 gadiem. Lai arī ir populārs viedoklis, ka aizņemas jaunieši, kas vēlas luksus preces, antropologa Andra Šuvajeva izpētītais rāda, ka galvenie iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas, ir visai praktiski – tie ir neparedzēti izdevumi, nepieciešamība kaut ko saremontēt, izdevumi medicīnai vai mājoklim. Viņš arī stāsta, ka vairākos nabadzības rādītājos Latvijas par konkurē ar Irāku. Cilvēki savas finanses nevar plānot vairāk kā mēnesi uz priekšu. 

Pētnieks ir novērojis, ka cilvēki Latvijā neprot plānot savus izdevumus. Tomēr, lai arī iedzīvotājiem nav iemācīta finanšu pratība, tomēr mācīties plānot budžetu individuālā līmenī nav pietiekami. Problēma ir sociālā un nevar teikt, ka vainīgi ir tikai paši cilvēki. Ilgtermiņa risinājumiem ir jābūt politiskiem un likumiskiem, soļi jāsper valsts līmenī. 

Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktais pētījums rāda, ka aizņemas rēķinu un parādu segšanai, pārtikas un sadzīves preču iegādei, transporta līdzekļa iegādei vai remontam, arī sakaru līdzekļu iegādei un medikamentu iegādei. 

 

Jānis Āboliņš, Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka aizņemas visu kategoriju cilvēki, bet pamatā tie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, proti, 500 – 600 eiro mēnesī. Tipisks ātro kredītu klients aizņemas 400 eiro, bet mēnesī atdod 120 eiro. “Viņam liekas, ka jāatdod būs 480, bet viņš nepadomā, ka % likme ir 70 – 200% gadā. (Salīdzinājumam var minēt banku piedāvātos owerdraftus, kas nepārsniedz 30% gadā) Tad sāk atmaksas datumu pagarināt, procenti krājas. Kad saprot, ka atdot vairs nevar, viņš aizņemas naudu citā kompānijā, bet beigās nevar atdot nekur. “  Āboltiņa praksē ir piemērs, kad cilvēkam bija 28 ātri kredīti. 

Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktais pētījums rāda, ka aizņemas rēķinu un parādu segšanai, pārtikas un sadzīves preču iegādei, transporta līdzekļa iegādei vai remontam, arī sakaru līdzekļu iegādei un medikamentu iegādei. Arī ceļojumu iegādei. Ātros kredītus atdot pašlaik nespēj ap  200 tūkstošiem Latvijas cilvēku. 

"No nebanku institūcijām vidēji aizņemas 200 eiro. Kādas luksus preces var nopirkt par tādu summu?" vaicā Andris Šuvajevs.

“Biežāk aizņemas tie, kam hroniski zemi ienākumi ik mēnesi. Viņiem rodas problēmas ik mēnesi. Viņi var labi domāt, ka es atdošu, bet viņi nepadomā, ka atkal dzīvos no algas līdz algai,” norāda psiholoģe Dace Bērziņa. “Bieži cilvēki, kas ņem ātros kredītus iegādājas pašas lētākās preces, kas ātri plīst un atkal vajag jaunas.”

Tikai salīdzinoši nesen Latvijā ir ieviests sauklis “Aizņemies atbildīgi”, kas nozīmē, ka arī jāaizdod ir atbildīgi. Šobrīd aizdevējiem ir stingri jāpārbauda, kam viņi aizdod naudu.  

 

Ar izdzīvošanu nepietiek. Ikviens grib dzīvot
"Kaitīgs ir uzskats, ka kredītus ņem tikai tie nepacietīgie, kuriem nav robežu, kas gribu visu gatavu, kas nav iemācītie pagaidīt un plānot, kuri ir bezatbildīgi," vērtē Dace Bērziņa.

Psiholoģe pieļauj, ka tie, kas aizņemas ceļojumiem, šīs summas ātri arī atdod. Citādāk ir ar cilvēkiem, kas aizņemas regulāri, jo viņi ir cilvēki ar hroniski zemiem ienākumiem, kuri tikpat zemi būs nākamajā mēnesī. Nedod dievs, ka noplīst kurpes... Iespējams, ka viņi pērk lētas preces, kas ātri plīst, atkal jāpērk jaunas. Nemitīgi nāk virsū viena ķibele uz otras. 

 

Jāņem vērā, ka shēmas, kādas piedāvā aizdevēji, ir tā izveidotas, ka pat cilvēki ar augstu intelektu var tajā iekrist un nespēt atdot aizņēmumu. 



Ir cilvēki, kas aizņemas lietām, kas nav pamatvajadzības, tomēr jāatceras, ka cilvēkiem vajag ne tikai izdzīvot, bet dzīvot. Sodīt ar procentu un sabiedrības nosodījumu šos cilvēkus par to, manuprāt, ir nepareizi. Kādā sabiedrībā mēs gribam dzīvot? Sabiedrībā, kurā cilvēki arī labi pavada laiku. Jāņem vērā, ka shēmas, kādas piedāvā aizdevēji, ir tā izveidotas, ka pat cilvēki ar augstu intelektu var tajā iekrist un nespēt atdot aizņēmumu. 
 

Aizņēmēja psiholoģiskais portrets

Ginta stāsts: Gints mēdza būt katra saviesīga pasākuma zvaigzne, cilvēki labprāt viņu aicināja ciemos. Viņš vienmēr labprāt gāja. Jaunais vīrietis ir atjautīgs, labi mācījās, bet nekad nezināja, ko īsti grib dzīvē darīt. Liela daļa jaunieši šajā situācijā izvēlas studēt jurisprudenci vai sabiedriskās attiecības. Gints izvēlējās jurisprudenci, bet pēc universitātes beigšanas labs darba piedāvājums neradās. Puisis turpināja dzīvot pie vecākiem, bet ekonomiskā krīze dramatiski izmainīja situāciju darba tirgū. Iespēju kļuva mazāk. Gints iztika ar gadījuma darbiem un dzīvoja pie vecākiem, līdz reiz izdomāja riskēt un veikt investīcijas. Kā zināms, jo lielāks risks, jo lielāks laimests. Gints apzinājās, ka pastāv iespēja zaudēt, bet ieilgusī stagnācija nelikās labāka izvēle. Viņš aizņēmās naudu ātrajos kredītos un visu zaudēja. Viņš riskēja vēlreiz un zaudēja atkal. Nākamos gadus Gints pavadīja, atmaksājot aizņemto naudu. Viņš zaudēja gandrīz visu draugus, jo pārstāja iet uz saviesīgiem pasākumiem naudas taupības nolūkos. Par savām problēmām viņš nevienam nestāstīja. 


Psiholoģes komentārs par Ginta rīcības motīviem
Pirmais aspekts: šis jaunais cilvēks ir labi situētu ģimeņu spogulis, kur visas bērnu iegribas ātri tiek apmierinātas. Šādu ģimeņu bērni bērnībā nav iemācījušies savas vēlmes atlikt, paciesties, pagaidīt. Līdz ar to viņiem ir neadekvāts priekšstats par savām reālajām iespējām un resursiem. Viņiem ir American dream priekšstats, ka visu ko gribēs, sasniegs. Tāpēc šie jaunie cilvēki aizņemas, reāli neizvērtējot savas patiesās iespējas atdot un neapzinoties, cik īsti viņiem ir resursu. 
Kāpēc ebreji saviem bērniem māca spēlēt klavieres un vijoli? Jo tad, kad būs labi laiki, bērns varēs spēlēt koncertzālēs un nopelnīst sevi lielu naudu, bet kad būs slikti laiki, tad uz ielas varēsi spēlēt vijoli un nopelnīt mazumiņu iztikšanai. 
Labās, situētās  ģimenēs, kur bērnam neiemāca sūri strādāt, bērniem neiedot prasmi tikt galā, kad ir sliktāki laiki. 

 

Cilvēkiem, kas nāk no nabadzības burbuļa, nav arī mikrovides, no kuras aizņemties. Viņi ņem ātros kredītus un paliek arvien lielākos parādos. 


Otrs aspekts: ja bērns ir audzis ģimenē, kur vecāki dzīvoja no rokas mutē, nav redzējis, kā plānot izdevumus un kā veidot uzkrājumus, tad viņš vienkārši nesaprot, kā to darīt. Ja vecāki bija paaudze, kas neprata uzkrāt, tad arī bērns to nevar iemācīties. Mācīties veidot uzkrājumus var tikai tad, ja ir vismaz mazliet vairāk līdzekļu nekā no rokas mutē.  Tas ir arī psiholoģiskais jautājums par mikrovidi, kurā viņš dzīvo. 
Ja cilvēks nāk no vides, kur vismaz var aizņemties no radiem, draugiem dažus simtus, ja ir tāda nepieciešama, tad viņš to var izmantot. Cilvēkiem, kas nāk no nabadzības burbuļa, nav arī mikrovides, no kuras aizņemties. Viņi ņem ātros kredītus un paliek arvien lielākos parādos. 

Trešais aspekts: Vecāki var bērniem iemācīt tērēt naudu tikai tad, ja viņiem vismaz nedaudz, bet paliek pāri ne tikai izdzīvošanai. Ne velti ir teiciens "Baro suni, kamēr kucēns, lai nekļūtu par rīmu, kad būs pieaudzis." Ja cilvēks visu laiku ir dzīvojis tikai ar pašu minimumu, lai izdzīvotu, ja viņš ģimenē nav redzējis, ka var arī aizbraukt ceļojumā, gūt kādu prieku, kas prasa tomēr mazliet vairāk ienākumus, ja visu laiku jāskatās, ka citiem ir, bet viņam nav, tad brīdī, kad viņš ir pieaudzis, viņš nejūt sāta sajūtu. Ņem kredītus, lai beidzot pats sajustos kā cilvēks. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki ņem kredītus impulsīvi un nepārdomāti.