Sāpju ABC. Kas ir sāpes un kā ar tām cīnīties?

 03. maijs 2019 9:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Ikdienā, sāpot galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos. Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez raizēm par sliktu pašsajūtu. 



Visbiežāk cilvēki ikdienā sastopas ar galvassāpēm, muguras, locītavu un muskuļu sāpēm.


Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas nedēļas, tad tas ir signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus vajadzētu nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.

Kas ir sāpes?
Uz ādas un citur ķermenī atrodas daudz nervu galu jeb sāpju receptoru – ja tie tiek kairināti, rodas nepatīkamas, traucējošas sajūtas, kuras arī saucam par sāpēm. ‘’Katram cilvēkam ir savs sāpju sliekšņa līmenis – augsts vai zems, tādēļ katrs cilvēks uz sāpēm reaģē atšķirīgi – tā ir cilvēka fizioloģiskā īpatnība, ko nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze, dažādi psiholoģiskie un fizioloģiskie faktori,‘’ stāsta Sāpju centra vadītāja, docente Irina Evansa.

Tāpat sāpju slieksnis atšķiras arī dažādos dienas laikos – naktī tas ir viszemākais, jo ķermenis atslābinās, sirds ritms palēninās, savukārt asinsspiediens - pazeminās. Sāpju sajūtu var ietekmēt arī laikapstākļi un atmosfēras frontes, gaisa mitruma izmaiņas un skābekļa daudzuma samazināšanās gaisā – jutīgāki cilvēki laika maiņas izjūt jau vairākas dienas iepriekš, kad sāk sāpēt kauli vai galva. Galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes kļūst izteiktākas arī cilvēkiem ar sirds vai asinsvadu kaitēm. 


Kādi ir sāpju veidi?
Kaut arī sāpēm ir visai tipiskas sūdzības un klīniskās izpausmes, tomēr tās mēdz atšķirties atkarībā no sāpju izcelsmes. Akūtas sāpes lielākoties ir pēkšņas un vēsta par noteiktu sāpju cēloni - iekšķīgu saslimšanu vai ārējas iedarbības sekām, piemēram, traumu. Savukārt par hroniskām sāpēm sauc sāpes, kas ilgst vairāk nekā trīs mēnešus vai arī regulāri atkārtojas. Parasti hroniskas sāpes pavada citi simptomi: slikta pašsajūta, miega traucējumi, trauksme un depresija.

 

Hroniskas sāpes pavada citi simptomi: slikta pašsajūta, miega traucējumi, trauksme un depresija.


Visbiežāk cilvēki ikdienā sastopas ar galvassāpēm, muguras, locītavu un muskuļu sāpēm. Daktere Irina Evansa atzīst, ka arvien biežāk sāpēm pievienojas neiropātiskais un psihoemocionālais komponents – tas nozīmē, ka sāpes rada sāpju patoloģisko receptoru kairinājums, kā arī sāpju sliekšņa pazemināšanās psihoemocionālu traucējumu rezultātā. 

Sāpju iemesli var būt visdažādākie – trauma, saslimšanas, stress, arī negatīvi emocionāli pārdzīvojumi. Muguras sāpes parasti izraisa muskuļu vai fasciju sasprindzinājums, kam par iemeslu var būt stājas problēmas, neatbilstoša slodze mugurai, arī psiholoģiski faktori - pārlieku liels vai ilgstošs stress. Savukārt galvassāpes bieži vien izraisa stress, saspringums, zems asinsspiediens.

Kā cīnīties ar sāpēm
Diemžēl nav viena universāla līdzekļa, kas līdz pret sāpēm, taču, kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, pretsāpju zāles ir pieprasītākais bezrecepšu medikaments Latvijā jau vairākus gadus. ‘’Latvijas aptiekas’’ farmaceite Inese Vērdiņa to skaidro ar 21. gadsimta straujo ikdienu: ”Mūsdienās steidzīgais dzīves ritms bieži vien prasa tūlītēju risinājumu – piemēram, sāp galva, bet jāpaveic kāds steidzams un ļoti svarīgs darbs. Nav noslēpums, ka bezrecepšu pretsāpju medikamenti ir viegli pieejami un nopērkami jebkurā aptiekā. Rezultātā cilvēks meklē vieglāko un sev ērtāko veidu, kā no sāpēm tikt vaļā, – iedzer pretsāpju tableti.’’ Tomēr ikvienam der atcerēties, ka tieši nepareiza pašdiagnoze ir lielākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu lietošana sāpju mazināšanai – tā neļauj laikus pamanīt nopietnas veselības problēmas. 

 

Ja sāpes ar regularitāti atkārtojas jau vairākas nedēļas, ieteicams meklēt ģimenes ārsta vai algologa (sāpju ārsta) palīdzību, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus.

 


Ja sāpes ar regularitāti atkārtojas jau vairākas nedēļas, ieteicams meklēt ģimenes ārsta vai algologa (sāpju ārsta) palīdzību, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus, kā arī nozīmēs attiecīgo ārstēšanas kursu, ieteiks medikamentu un vitamīnu kombināciju, kas iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem. 

Jāatceras, ka sāpes pastiprina stress, nervu spriedze, bet remdēt palīdz pozitīvas emocijas. Svarīga ir pareiza elpošana, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes vismaz 10 minūtes dienā, kas atvieglos muskuļu sāpes un saspringumu, uzlabos asinsriti, nervu sistēmas darbību, kā arī mazinās garīgo un fizisko nogurumu.


Maijā iniciatīvas ‘’Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam’’ ietvaros visās ‘’Latvijas aptieka’’ aptiekās iespējams saņemt informatīvu mapi ar dažādiem noderīgiem materiāliem par sāpēm un veidiem, kā ar tām cīnīties. Lai saņemtu mapi, vaicājiet farmaceitam!



0 Pievienot komentāru

Kategorijas