No kurienes uzradies Lieldienu zaķis?

Pirmoreiz to oficiāli esot aprakstījis profesors Georgs Franks no Frankenavas 1682. gadā savā darbā "Par Lielās Dienas olām". Vinš dokumentējis, kā Augšvācijā, Falcā, Elzasā un apkārtējos novados tiek ievērota tradīcija — Lieldienās slepus ierodas zaķis un paslēpj dārzos zālē un zem krūmiem krāsainas olas, lai pieaugušie varētu izsmieties, kā bērni tās meklē. 

Zaķis simbolizē dzīvības atdzimšanu pavasarī.

FOTO: Shutterstock.com

Zaķis simbolizē dzīvības atdzimšanu pavasarī.

Profesors šo tradīciju nodēvēja par pasaciņu, kas piemērota bērniem un ļaudīm ar vienkaršu prātiņu. Tomēr pasaciņai varētu būt daudz senākas saknes, jo vēl pirms kristīgās ticības ieviešanas zaķis ne vienā vien kultūrā simbolizējis augšāmcelšanos un auglību: pavasarī, kad zaķu mātei dzimst zaķēni, rodas jauna dzīvība un daba atmostas. Arī ola simbolizē jaunu dzīvību. 

Pastāv arī šāda hipotēze: Lieldienu zaķi, kurš nes olas, esot izdomājuši protestanti. Gavēņa laikā regionos, kur vairākums iedzīvotāju bija katoļi, sakrājies daudz olu, kuras pēc gavēņa drīkstēla apēst gan tāpat, gan salātos. Tā kā protestanti neesot gribējuši, lai vinu bērni iepazītu katoļu tradīcijas, tad šo fenomenu, proti, kāpēc pēkšņi uzrodas tāds lērums olu, izskaidrojuši ar Lieldienu zaķa izrīcībām. 

 

No žurnāla "100 labi padomi"

Reklāma
Reklāma