Viss, kas vecākiem jāzina par mazu bērnu klepu. Stāsta ārste pulmonoloģe Renāte Snipe

 21. marts 2019 13:00 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Klepus gan lieliem, gan maziem ir visai raksturīga slimība gada vēsajos mēnešos. Ja ievēro saudzīgu režīmu, parasti klepu izdodas ļoti veiksmīgi izārstēt. Taču, kā norāda sertificēta bērnu pneimonoloģe, pediatre, bronhoskopiju speciāliste Renāte Snipe, klepus kā slimība tomēr ļoti daudzos vecākos izraisa trauksmi. Skaidrojam, kāpēc tā un kā rīkoties, ja bērnam ir klepus.



Foto: Shutterstock.com

Ir reizes, kad vecāki steidz ārstēt klepu, kas nav jāārstē, – tas ir iesnu izraisītais klepus


„No vienas puses, klepus neskaitās nopietna slimība, tajā pašā laikā spēcīgs, kairinošs klepus var būt arī pietiekami nopietns veselības traucējums. Iespējams, vecāki par bērna klepošanu tik ļoti satraucas, jo nav tādu medikamentu, kas uzreiz to izārstētu. Līdz ar to var rasties zināma bezspēcība, jo vecākiem parasti gribas rīkoties, lai bērnam palīdzētu. It īpaši, ja tās ir bērna pirmās slimošanas, un arī tad, ja klepus nepāriet tik drīz, kā vajadzētu. Tāpēc ir svarīgi, lai vecāki zinātu, kā pareizi rīkoties vienkārša klepus gadījumos un arī tad, ja klepus vairs nav vienkāršs klepus,” stāsta ārste Renāte Snipe. 
 

Kas ir klepus?
Klepus ir ķermeņa aizsargreakcija, kad organisms no elpošanas ceļiem cenšas izvadīt kairinātājus, to skaitā gļotas un krēpas. Tas attiecas arī uz klepu aizrīšanās gadījumos. 
Klepus iedalās divos veidos – sausā un mitrā. Biežākais klepus veids, ko izraisa vīrusu infekcija, ir sākotnēji sauss un vēlāk (vidēji nedēļas laikā) mitrs un atkrēpojošs. 
Klepus laikā krēpas drīkst gan norīt, gan izspļaut, taču izspļaujot jāievēro visas higiēnas normas – jāiespļauj papīra salvetē, ko uzreiz izmet.  Normālā situācijā klepum vajadzētu izbeigties 10–14 dienu laikā. 
 

Ko darīt, ja bērns ik pa laikam ieklepojas
Situācija vienmēr jāvērtē no dažādiem aspektiem. Viens no tiem – kāds ir bērna vecums. Pētījumi apliecina, ka pilnīgi vesels bērns bez jebkādām citām slimības pazīmēm drīkst klepot līdz 10–11 reizēm dienā [1]. Un tad tam īpašu uzmanību var arī nepievērst. Ja bērns ir fiziski aktīvs, enerģisks, labi panes (tolerē) fizisko slodzi, normāli pieņemas svarā, kopumā ir omulīgs un priecīgs, tad atsevišķas ieklepošanās epizodes nav slimības rādītājs. To var pat uzskatīt par fizioloģisku normu. 
Ja regulāra ieklepošanās kombinējas ar citām sūdzībām, tad gan vērts domāt par atrādīšanos ārstam. Ja ilgstoši klepo bērns zīdaiņa vecumā, vajadzētu vērsties pie ārsta. Ja klepo trīsgadnieks, var nogaidīt un vērot slimības norisi.
 

Ārstējam klepu!
Ir reizes, kad vecāki steidz ārstēt klepu, kas nav jāārstē, – tas ir iesnu izraisītais klepus. Ir normāli, ka iesnu izdalījumi tek aizdegunē, liekot bērnam klepot. Tajā pašā laikā jāatceras, ka iesnu ārstēšanai gan ir vērts pievērsties nopietnāk, jo bērniem iesnu dēļ mēdz būt vidusauss vai deguna blakusdobuma iekaisums.

 

Ar pretklepus medikamentiem jābūt gana piesardzīgiem, jo bērniem līdz 12 gadu vecumam nedrīkst dot klepus nomācējus – tie var izraisīt elpošanas problēmas un pat elpošanas apstāšanos.


Iesnu simptomus var atvieglot deguna skalošana ar jūras ūdeni, pirmajās iesnu dienās var lietot līdzekļus, kas sašaurina asinsvadus un mazina pietūkumu. Taču ar tiem nedrīkst aizrauties un lietot ilgstoši, lai neattīstītos pieradums pie šiem medikamentiem. 
Ja bērnam ir drudzis (īpaši tāds, uz ko slikti iedarbojas temperatūru pazeminošie medikamenti) un klepus, noteikti jāvēršas pie ārsta, kurš izvērtēs bērna stāvokli un izklausīs plaušas. Ja parādās trokšņi, tie var liecināt par plaušu karsoni (pneimoniju). Parasti plaušu karsonis ir komplektā ar sanīkumu, sliktu pašsajūtu, augstu temperatūru. Tiesa gan, 20–30 % gadījumu plaušu karsonis var būt arī bez klepus.  Vēl svarīgi zināt, ka klepus ārstēšanā palīdz elpošanas vingrojumi. 

 

Lasi arī: Vienkārši uzdevumi, ko pildīt klepus gadījumā. Video 

 
Pretklepus medikamenti – jā vai nē?
Lai izprastu, vai un kādus medikamentus lietot, vecākiem ir jāiemācās atpazīt – kāpēc bērns klepo un kāds ir šā klepus raksturs? Varbūt klepošana ir iesnu dēļ, kas nonāk aizdegunē, varbūt tāpēc, ka telpa ir pārāk sausa, vai arī tā ir neliela saaukstēšanās. Lai šo saprastu, ir vērtīgi konsultēties ar ārstu. 
Ir vairāku veidu pretklepus medikamenti – gan sausam klepum, gan atklepošanai, gan arī klepus nomākšanai. Ar pretklepus medikamentiem jābūt ļoti piesardzīgiem! Piemēram, bērniem līdz 12 gadu vecumam klepus nomācēji nav rekomendējami – tie var izraisīt elpošanas problēmas un pat elpošanas apstāšanos. Klepu nomācošu medikamentu ārsts izraksta atsevišķos gadījumos – kad tas ir tik ilgstošs un spēcīgs, ka traucē gulēt.
Klepus simptomu mazināšanai un imunitātes stiprināšanai var izmantot arī dabiskos līdzekļus, piemēram, ķiploku, medu, kā arī dabiskus klepus medikamentus, kas satur efejas ekstraktu. 
Tāpat ir bērni, kam klepus ir neirogēns jeb ieraduma. Tas sācies ar vīrusa izraisītu klepu, taču, kad slimība beigusies, bērns turpina klepot, jo tas palicis kā ieradums. Šī problēma gan vairāk raksturīga skolas vecuma bērniem, pusaudžiem. 
Ir arī tādi bērni, kam gandrīz katra elpceļu slimība ir jāārstē ar nopietniem medikamentiem, tomēr jāatceras, ka antibiotikas ir pēdējais līdzeklis, ko izmantot, un lēmums par to ir nopietni jāapsver kopā ar ārstu. 


Atkal slims!
Interesanti, ka visā pasaulē bērnu saslimšana ar vīrusu slimībām strauji palielinās ikreiz, kad viņi atgriežas skolā vai bērnudārzā pēc ilgāka brīvlaika. Atgriešanās mācību vidē bērniem ir ne tikai prieks, bet arī stress, kas arī ietekmē imunitāti. Turklāt skolas laiks nereti sakrīt ar gaisa temperatūras pazemināšanos un laikapstākļu pasliktināšos, kas veicina vīrusu izplatību. 

Jo mazāks bērnudārznieks, jo biežāk slimos, tostarp saķers klepu. Labā ziņa, ka normālā situācijā šai tendencei ar katru bērna dzīves gadu ir jāmazinās.


Runājot par bērnu slimošanu kopumā, vecākiem ir jāsaprot – jo mazāks bērnudārznieks, jo biežāk slimos, tostarp saķers klepu. Labā ziņa, ka normālā situācijā šai tendencei ar katru bērna dzīves gadu ir jāmazinās. Pirmajā dārziņa gadā bērnam tās var būt pat līdz desmit reizēm sezonā. „Ja pieņemam, ka viena slimošana var būt 7 līdz 10 dienas, tad viegli varam sarēķināt, ka tās var būt pat 100 dienas gadā. Ja bērnam citu veselības problēmu nav, tik vien kā septiņas dienas slims, tad brīdi vesels, nav īpaši jāuztraucas. Ja klepus vakar beidzās, bet šodien atkal sākās un tā arī nepāriet pat divas līdz trīs nedēļas, bērnam, iespējams, ir jutīgāki elpceļi un būtu nepieciešams doties pie ārsta pārbaudīties. Ja bērns ir saslimis un nejūtas vesels, viņu nedrīkst vest uz bērnudārzu. Ir svarīgi ievērot mierīgu mājas režīmu, atpūsties un galvenais – dzert daudz tīra ūdens, kas ir labākais ārstēšanās līdzeklis, ja ir vīrusu infekcijas ar iesnām un klepu. Tāpat ļoti būtiski mājās veikt biežu mitro uzkopšanu un vēdināt telpas,” skaidro speciāliste. 


Klepus profilakse  
• Ideāli, ja bērns vasaras var pavadīt laukos un dzīvoties basām kājām, tādā veidā dabiski rūdoties. 
• Nozīmīgs ir veselīgs sabalansēts uzturs.
• Ļoti svarīgi bērniem mācīt pareizu un regulāru roku mazgāšanu jau no agras bērnības. 
• Ja gadās šķaudīt, ierādi, ka mutei priekšā jāliek delnas augšdaļa, nevis plauksta. 
• Vēlams izmantot vienreizlietojamos kabatas lakatiņus, kurus pēc lietošanas uzreiz izmet. 
• Ikdienā nepieciešams vēdināt telpas un veikt mitro uzkopšanu. 
• Imūnās sistēmas normālai darbībai ir nepieciešams D vitamīns. 
• Svarīgi, lai telpās ir normāls gaisa mitrums, kas ir 40–50 %. Ir pētījumi, kas apliecina, ka gaisa mitrināšana palīdz izvairīties no slimošanas ar vīrusu slimībām. 


Klepus, astma un alerģija
Ja runājam par astmatisko komponenti, tad mazajiem astmas pacientiem (nav jābūt pierādītai alerģijai, lai būtu astmas diagnoze!) tieši vīrusi visbiežāk izraisa astmas uzliesmojumu. Tiem bērniem, kam elpceļi ir jutīgāki, vīrusi izraisa bronhu obstrukciju – viņiem klepus būs ilgāks un parasti tik viegli nepāries bez ārstējošiem medikamentiem, kurus parasti nozīmē inhalāciju veidā. Normāli populācijā astma var būt 5–10 procentiem cilvēku. Turklāt – jo lielāka civilizācija, jo lielāks procents. Tas saistīts ar vides piesārņojumu, gaisa tīrību u. c. faktoriem. Ja grupiņā ir 20 bērni, tad diviem var būt astmas izpausmes.

Savukārt par alerģisko klepu runā tajā gadījumā, ja bērnam ir pierādīta alerģija, piemēram, no kaķa, putekšņiem vai citiem kairinātājiem, kas izraisa klepus lēkmes. Šādiem bērniem, saskaroties ar alergēnu, var pēkšņi sākties sauss klepus, var būt pat smakšana un sēkšana, var niezēt un asarot acis un tecēt deguns. 

Jārēķinās, ka tiem, kam ir kādas alerģijas, visbiežāk ir alerģija arī no putekļu ērcītēm. Rudeņos un ziemās, sevišķi sākoties apkures sezonai, putekļu ērcītes kļūst aktīvākas. Tad tiem, kam alerģijas ir pierādītas, jādomā par biežāku gultas veļas, spilvenu, segu mazgāšanu, regulāru grīdas izsūkšanu un mitro uzkopšanu. 

Ja nav pierādītu alerģiju (ne inhalācijas alergēnu, ne pārtikas), nav pareizi mājās radīt „sterilu” vidi vai no bērna uztura izslēgt kādus pārtikas produktus, jo bērnam ir nepieciešama normāla, sabalansēta vide visos dzīves aspektos. Ja alerģija ir pierādīta, tad, protams, zināmi piesardzības pasākumi ir jāveic, bet tie jāsaskaņo ar ārstu, kurš noteicis bērnam diagnozi. 


Uzmanību! Pelējums 
Pelējums ir ļoti spēcīgs alergēns, kā ietekme mitrajos gadalaikos parasti pieaug. Mitrā laikā, sevišķi rudeņos, atsevišķu sugu pelējuma sēnīšu sporas ir arī ārā un var negatīvi ietekmēt alerģisko pacientu elpceļu veselību. Pelējums būtībā ir toksisks, tāpēc ikviens cilvēks, kurš, piemēram, ilgstoši dzīvo mājoklī ar pelējumu, agri vai vēlu piedzīvos elpceļu veselības problēmas. Ja iekštelpās ir pelējums, ļoti nopietni jādomā par vides uzlabošanu. 


Zvani ārstam, ja: 
• klepus ir zīdainim līdz 3 mēnešu vecumam;
• bērnam ir drudzis un temperatūra virs 39,5 grādiem pēc Celsija;
• bērnam ir apgrūtināta elpošana – nāsis ieplešas katrā ieelpā, ir sēkšana, ātras ieelpas, izspiežas ribas;
• bērnam kļūst zilganas lūpas;
• bērns nedzer, parādās dehidratācijas pazīmes; 
• ir ausu sāpes
• bērns ir pārāk miegains, sanīcis;
• klepus ilgst vairāk nekā trīs nedēļas;
• bērna pašsajūta pasliktinās. [2]



Izmantotā literatūra:
1. Shields, M. D.; Bush, A.; Everard, M. L.; McKenzie, S.; Primhak, R. Recommendations
for the assessment and management of cough in children. Thorax
2008, 63:1–15.
2. https://www.msdmanuals.com/professional/pediatrics/symptoms-in-infants-and-children/cough-in-children

 

 

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

Atvērt lasīšanai online

 



0 Pievienot komentāru

Kategorijas