Seksuālās uzvedības novērtēšana bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem. Kas ir normāli, kas - nē?

Pieaugušie daudz vieglāk var izprast bērna seksualitāti un reaģēt uz situācijām, kas liecina par novirzi no normālas attīstības, ja tie spēj identificēt katru uzvedības veidu un zina, kā rīkoties attiecīgajos gadījumos. 

Parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi.

FOTO: Shutterstock.com

Parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi.

Par seksuālās uzvedības novērtēšanu bērniem vecumā dažādos vecumposmos stāsta "Centra Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma


Bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam

Lai pareizi novērtētu bērna seksuālo uzvedību, "Centrs Dardedze” iesaka izmantot luksofora gaismas signālu modeli. Tas palīdzēs izlemt, vai konkrētā uzvedība:

  • atbilst normālai attīstībai (zaļš); 
  • ir satraucoša, un tai nepieciešama turpmāka novērošana vai pārraudzība (dzeltens);
  • ir bīstama, un tai nepieciešama iejaukšanās (sarkans).


Bērna seksuālo attīstību var ietekmēt dažādi faktori. Vide, kurā viņš aug, attīstās un kontaktējas ar citiem, veido viņa zināšanas, attieksmi un uzvedību. Tāpēc, vērojot bērna seksuālo uzvedību, jāņem vērā arī viņa sociālais, kultūras un ģimenes konteksts.

Normāla seksuālā uzvedība, kas ir vecumam atbilstoša, izriet no bērna dabiskās ziņkāres un var kalpot kā aizsākums sarunām ar bērnu par seksualitāti.

 

Satraucoša seksuālā uzvedība balansē uz robežas un var pārsniegt attīstības normu (biežums, ilgums), un šajā gadījumā nepieciešams pārraudzīt situāciju un sniegt palīdzību.

 

Nepieciešama iejaukšanās, ja seksuālā uzvedība ir ārpus normālas attīstības robežām, ir problemātiska vai kaitējoša, no kuras ir atkarība vai kura ir veikta piespiedu kārtā.
 

Zināšanai! Seksuālā uzvedība, kas tiek uzskatīta par normālu bērniem noteiktā vecumā, var būt satraucoša citai vecuma grupai piederīgiem bērniem.



Seksuālās uzvedības raksturojums bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem

Normāla uzvedība:

  • nekaunēšanās būt kailam;
  • pieskaršanās savam ķermenim un dzimumorgāniem;
  • interese par savām un citu cilvēku ķermeņa daļām un to funkcijām;
  • pieskaršanās citu bērnu dzimumorgāniem (piemēram, mazgājoties vai spēlējoties „ārstos”),
  • ziņkārība un ar seksualitāti saistītu jautājumu uzdošana;
  • masturbācija, kas nenomāc citas ikdienas aktivitātes.


No 6 gadu vecuma raksturīga:

  • kaunēšanās no kailuma;
  • neregulāra masturbācija, izprotot šīs darbības privāto raksturu;
  • interese par cilvēka seksualitāti, piemēram, jautājumi par to, kā rodas bērni, par dzimumiem, attiecībām, seksuālām darbībām; 
  • kailu cilvēku vērošana;
  • seksuāli izteikumi kultūras normu ietvaros, vārdi, kas apraksta fizioloģiskas darbības, ķermeņa intīmo daļu nosaukumi.

 

Satraucoša uzvedība:

  • priekšroka masturbācijai citu ikdienas aktivitāšu vietā; 
  • ilga citu cilvēku novērošana fizioloģisku darbību laikā vai tad, kad viņi ir kaili;
  • uzstājīga citu bērnu dzimumorgānu / intīmo ķermeņa daļu aizskaršana;
  • pieaugušo intīmo ķermeņa daļu aizskaršana, neņemot vērā izteikto aizrādījumu.


No 6 gadu vecuma raksturīgi:

Reklāma
Reklāma
  • priekšroka masturbācijai citu ikdienas aktivitāšu vietā, masturbācija publiskās vietās vai citu cilvēku klātbūtnē;
  • bieža seksuālo tēmu pieminēšana sarunās, iesaistīšana radošos darbos;
  • izģērbšanās un/vai savu intīmo ķermeņa daļu atsegšana publiskās vietās, neņemot vērā izteikto aizrādījumu;
  • citu bērnu izģērbšana vai to intīmo ķermeņa daļu aiztikšana, neņemot vērā izteikto aizrādījumu;
  • neregulāra seksuālu darbību atdarināšana, iesaistot citus bērnus.


Nepieciešama iejaukšanās:

  • nepārvarama tieksme uz masturbāciju, kas izraisa traumas vai ir ilgstoša;
  • sarunās, radošās aktivitātēs, rotaļās izteikti atkārtojas seksuāla rakstura tēmas;
  • periodiska seksuālo darbību atdarināšana;
  • uzstājīga intīmo ķermeņa daļu aizskaršana;
  • citu bērnu piespiešana veikt seksuālas darbības.


No 6 gadu vecuma raksturīga:

  • nepārvarama tieksme uz masturbāciju, piemēram, tādu, kas rada traumas vai tiek veikta publiskās vietās;
  • „publikas” meklēšana savas seksuālās uzvedības demonstrēšanai;
  • sarunās, radošās aktivitātēs, rotaļās uzstājīgi atkārtojas seksuāla rakstura tēmas;
  • atkārtota seksuālu darbību atdarināšana;
  • uzstājīga citu intīmo ķermeņa daļu aizskaršana;
  • seksuālas darbības ar daudz jaunākiem vai mazāk attīstītākiem bērniem;
  • citu bērnu piespiešana veikt seksuālas darbības, piemēram, izģērbšanās vai pieskaršanās pret viņu gribu.


Piemērs: Pirms pāris dienām piecus gadus vecais Juris uzsāka bērnudārza gaitas, un jau nākamajā dienā visi viņu pazina. Juris ir kā dzīvsudrabs, ideju viņam ir gana. No rīta viņš aizsāka rotaļu ar mēles pieskaršanos aukstam logam, bet pēcpusdienā viņa sajūsminātās sekotājas pastaigājās pa bērnudārzu, zem T krekliem pabāzušas lāčus. Pārsteigtajai audzinātājai meitenes paskaidroja, ka viņām punčos ir mazi bērniņi un ka Juris parādīs, kā tie iznāk ārā caur nabu. Puika paziņoja, ka ir iemīlējies Laurā, viņu precēs un viņiem būs bērniņš. Tajā pašā dienā grūtniecība, precēšanās un bērna iznēsāšana bērnudārzā tika pieminēta vairākkārt. Juris visām sievietēm bērnudārzā vaicāja, vai viņām vēderā ir bērniņš un kad viņas dzemdēs. Jura vectēvs, kurš ieradās pēc zēna, paskaidroja, ka kādu laiku nāks viņam pakaļ mammas vietā, jo viņa ir stāvoklī un tuvākajās dienās gaida piedzimstam mazuli. Vectēvs pastāstīja, ka vecāki gatavo mazdēlu gaidāmajām pārmaiņām ģimenē.

Normāla uzvedība: šāda uzvedība iekļaujas vecuma normas robežās. Bērns šai tēmai ir īpaši pievērsies ģimenē notiekošo dabisko procesu dēļ. Zēna zināšanas atbilst viņa attīstības normai, viņš nekaunas no tēmām, kas saistītas ar seksualitāti, tāpēc nenorobežojas no pieaugušajiem atbilstoši sava vecumposma psihoseksuālajām normām (neizjūt kaunu).

 

Visbiežāk mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem ir noticis. 



Piemērs: Sešus gadus vecais Daniels ir ļoti aktīvs bērns. Viņam patīk skraidīt apkārt un sarunāties ar cilvēkiem, viņš viegli sadraudzējas un ir izpalīdzīgs. Pēdējos divus gadus Daniels trenējas futbolā. Parasti dienās, kad notiek futbola treniņi, zēns atplaukst un sajūsmināts sīki izklāsta saviem vienaudžiem un audzinātājām par gaidāmajiem treniņiem un sacensībām. Tā kā Daniels ir talantīgs spēlētājs, pēdējo mēnešu laikā viņš tika izvirzīts spēlēt kopā ar vecākiem zēniem. Daniels par to bija ļoti lepns – viņš jutās novērtēts un pieaudzis. Taču pēdējo nedēļu laikā zēns ir kļuvis savrupāks, viņš ir sācis ciest no galvassāpēm un vēdera sāpēm. To dēļ viņš ir izlaidis pāris treniņu. Kad kāds viņam jautā par futbolu, viņš saniknojas, skrien ārā no telpas, aizcērtot durvis. Daniela klasesbiedri ir teikuši klases audzinātājai, ka bijusi viena situācija, kad zēns ģērbtuvē pirms sporta stundas ir skraidījis bez apakšbiksēm, atkailinot ķermeņa intīmās daļas.

Satraucoši simptomi: izmaiņas bērna funkcionēšanā, norobežošanās, agresija, bērns pārstāj veikt aktivitātes, kas iepriekš sagādājušas prieku, atsedz savas ķermeņa intīmās daļas publiskā vietā, iespējama bērna vecumam neatbilstoša seksuāla rakstura pieredze. Situācijai nepieciešama uzraudzība, jo Daniels, iespējams, cieš no seksuālas vardarbības. Bērnam nepieciešams padziļināts novērtējums, un pēc tam jāveic pasākumi, lai apturētu jebkādu iespējamo vardarbību pret viņu, kā arī jāmazina simptomi, kas nelabvēlīgi ietekmē viņa sociālo funkcionēšanu.


Ņem vērā!

Parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi. Tam ir vairāki iemesli: bērni baidās, ka viņiem neticēs, ka viņiem atriebsies, viņi nezina, kas notiks pēc tam, kā uz to reaģēs viņiem emocionāli tuvi cilvēki. Visbiežāk mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem ir noticis. Tāpēc jo īpaši svarīga ir pieaugušo – gan bērnu vēcāku, gan bērnudārza darbinieku – vērība, lai pamanītu izmaiņas bērna seksuālajā uzvedībā un attiecīgi reaģētu. 


Lietas, ko iemācīt bērnam

  • Svarīgi, lai jau mazotnē bērni mācās uzticēties savām izjūtām. Vecāki var skaidrot, ka bērnam jāieklausās savā iekšējā balstiņā, jo parasti sirds (intuīcija) pasaka priekšā, ka kaut kas nav kārtībā. Tā darbojas kā trauksmes zvans, kad jāmeklē palīdzība.
  • Svarīgi bērnam iemācīt arī intīmo ķermeņa daļu nosaukumus, izstāstot, ka citi cilvēki tām pieskarties nedrīkst (ar izņēmumu, ja tas ir ārsts vai tml.). Savukārt, ja kāds tās aiztiek vai prasa pieskarties viņa intīmajām vietām vai skatīties uz tām, par to noteikti jāizstāsta vecākiem vai citam pieaugušajam, kam bērns uzticas. Pat tad, ja pāridarītājs citiem stāstīt ir aizliedzis.
  • Pārliecinies, ka bērns zina – neviens nedrīkst viņam pieskarties ķermeņa intīmajās vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes, arī viņam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem. Bērns nekad nav pārāk mazs, lai to iemācītos, jo diemžēl jebkura vecuma bērnu var ļaunprātīgi izmantot!



Meklē informāciju!

www.centrsdardedze.lv
www.dzimba.lv 
www.paligsvecakiem.lv
www.pasargabernu.lv