Cik daudz šķidrumu jāuzņem, lietojot medikamentus?

Lietojot medikamentus – gan tabletes, gan kapsulas – ierasts uzdzert šķidrumu, taču novērots, ka bieži tiek pieļautas kļūdas, uzņemot nepietiekamu šķidruma daudzumu un izvēloties nepiemērotus dzērienus. 

Daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (noteikti ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks risks barības vada kairināšanai. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātinātāji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns), kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai (piemēram, alendronāts).

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (noteikti ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks risks barības vada kairināšanai. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātinātāji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns), kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai (piemēram, alendronāts).

Cik daudz un kāds šķidrums nepieciešams, dzerot dažādas zāles, un arī ikdienā, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Kāpēc šķidrums ir tik svarīgs medikamentu lietošanas laikā? 
Uzņemot medikamentus, ieteicams uzdzert tieši negāzētu ūdeni. Sula, kafija, piens vai citi saldināti dzērieni var nelabvēlīgi reaģēt uz zālēm – nepareizi ietekmēt to iedarbību un radīt nevēlamos blakusefektus. Ja vienlaicīgi tiek lietotas vairāku veidu zāles, noteikti ir jādzer daudz ūdens, lai tās vieglāk varētu norīt un tās ātrāk sadalītos – nonāktu kuņģī un tievajā zarnā. Arī tad, ja šķiet, ka medikamentu norīšanai nav nepieciešams šķidrums, jebkurā gadījumā pēc zāļu norīšanas ieteicams padzerties, lai zāles varētu sākt iedarboties un veikt savas funkcijas. 

 

Ja vienlaicīgi tiek lietotas vairāku veidu zāles, noteikti ir jādzer daudz ūdens, lai tās vieglāk varētu norīt un tās ātrāk sadalītos – nonāktu kuņģī un tievajā zarnā.

 

Atbilstoša ūdens daudzuma uzņemšana (pieaugušam cilvēkam tie ir vidēji 2,5 litri ūdens diennaktī) palīdz arī novērst blakusefektus, ko var radīt zāļu lietošana, piemēram, pietūkums kaklā, barības vada iekaisums un kuņģa gļotādas kairinājums, kas rada nepatīkami dedzinošu sajūtu. Ja ūdens tomēr lietots par maz, iespējamas asas sāpes, kas medikamentu norīšanas procesu padara vēl sarežģītāku. Tāpat nepietiekama ūdens daudzuma dēļ var rasties slikta dūša, izsaukts vemšanas reflekss un palielināts aizrīšanās risks.


Ieteicamais daudzums – vismaz viena glāze ūdens 
Nepieciešamais ūdens daudzums organismā, kas jāuzņem kopā ar medikamentiem, ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Svarīgi ir zināt, kādam mērķim zāles paredzētas, un kāds ir vispārējais cilvēka veselības stāvoklis. Tāpat arī ir jāsaprot, kādas ir konkrēto zāļu fizikālās īpašības – piemēram, lielām tabletēm nepieciešams vairāk ūdens, lai tās ātrāk varētu izšķīst. Pirms preparātu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par nepieciešamo ūdens patēriņu attiecīgajām zālēm, taču ieteicams uzdzert vismaz 250 ml jeb aptuveni vienu glāzi ūdens.  

Reklāma
Reklāma

 

Lielām tabletēm nepieciešams vairāk ūdens, lai tās ātrāk varētu izšķīst, taču jebkurā gadījumā  ieteicams uzdzert vismaz vienu glāzi ūdens.  


Atsevišķām medikamentu grupām nepieciešami vismaz 300 ml ūdens
Daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (noteikti ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks risks barības vada kairināšanai. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātinātāji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns), kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai (piemēram, alendronāts). Savukārt aspirīns ir viens no preparātiem, kas var paaugstināt nierakmeņu veidošanās risku, ja to lietošanas laikā netiek uzņemti vismaz 300 ml ūdens. 


Pazīmes, kas liecina, ka uzņemts pārāk maz ūdens 
Paturi prātā, ka, dzerot jebkura veida zāles, ne tikai jāuzdzer atbilstošs daudzums ūdens, bet šķidrums jāturpina uzņemt arī visas dienas garumā. Ir vairākas pazīmes, pēc kurām var noteikt, vai uzņemtais šķidruma daudzums ir pietiekošs. Vieglas vai mērenas dehidrācijas pazīmes ir slāpes, sausa mute, nogurums, galvassāpes, neregulāra urinēšana vai tā tumša krāsa, muskuļu krampji, slikta elpa, alkas pēc saldumiem, mainīgs garastāvoklis. Savukārt, ja dehidrācija ir smaga, tās simptomi ir ātra elpošana un paātrināta sirdsdarbība, tumšs urīns, sausa, sasprēgājusi ķermeņa āda, nogurušas acis, zems asinsspiediens, sviedru trūkums it īpaši situācijās, kad to izdalīšanās būtu nepieciešama, piemēram, sportojot, un pat bezsamaņa. 

 

Foto: publicitātes.