Bērns sit galvu pret sienu. Kā pareizi reaģēt?

Mamma jautāt: "Manam mazajam ir 2 gadiņi. Kad viņam kaut ko neļauj darīt, vai arī viņš nav gulējis diendusu, viņš sāk sist galviņu pret grīdu. No sākuma viņš sita viegli, bet tagad ar visu spēku. Ko man darīt? Tas ir tāpēc, ka viņš ir mazliet izlutināts, vai tam ir kāds cits iemesls?"

Nekādā gadījumā nav pieļaujams bērnam ļaut sist galvu tik ilgi, līdz viņš „sapratīs”, ka tā darīt nav labi!

FOTO: Shutterstock.com

Nekādā gadījumā nav pieļaujams bērnam ļaut sist galvu tik ilgi, līdz viņš „sapratīs”, ka tā darīt nav labi!

Psiholoģe Linda Kalniņa skaidro, ka reizēm mazi bērni nodara sev pāri, - sit galvu pret sienu, grīdu, gultiņas redelēm, dažreiz kož sev vai sit. Tas vairāk saistīts ar to, ka tādā veidā bērns pauž savas dusmas un neapmierinātību par to, ka nepiepildās kāda iecere vai arī vēlas vecāku klātbūtni un mīļumu.
 

Divu gadu vecumā bērna krājums vēl ir pietiekoši mazs, lai bērns tikai ar valodas palīdzību spētu izstāstīt par to, ko vēlas, kas nepatīk, kas neapmierina. Turklāt, bērna emociju pašregulācija arī vēl tikai attīstās, kas nozīmē to, ka bērns vēl neprot sevi nomierināt, bērns ir diezgan impulsīvs un spontāns savās reakcijās. Protams, katram bērnam ir savādāks temperaments, no kā arī izriet atšķirīga reakcija uz kādu situāciju. Ja bērns sit galviņu pret grīdu, tas ir nekavējoties jāpārtrauc, jo bērns var sevi savainot, turklāt kādas sekas var parādīties tikai turpmākā bērna attīstībā.
 

Ja bērns sit galviņu pret grīdu, tas ir nekavējoties jāpārtrauc, jo bērns var sevi savainot, turklāt kādas sekas var parādīties tikai turpmākā bērna attīstībā.

Reklāma
Reklāma


Nekādā gadījumā nav pieļaujams bērnam ļaut sist galvu tik ilgi, līdz viņš „sapratīs”, ka tā darīt nav labi. Bērns nodarīs sev sāpes, nesapratīs neko, kā tikai to, ka pat galvas sišana nepalīdz saņemt mammas mīļumu. Situācija jākontrolē vecākiem. Mazo ieteicams paņemt klēpī, nomierināt un novērst bērna uzmanību uz kādām citām interesēm. Reizēm mazi bērni sit galvu tāpēc, ka jūtas vientuļi, ilgojas pēc vecāku klātbūtnes. Tādā veidā, nodarot sev sāpes, bērns saņem sev vecāku pievērsto uzmanību un diezgan ātrā laikā ielāgo ačgārno saistību – ja sitīšu galvu, mamma noteikti nāks un samīļos. Tātad, nekavējoties mazo galvas sitēju pievērsiet kam citam, nomieriniet un samīļojiet.

Ja esiet ievērojusies saistību situācijām, kas provocē bērnu sist galvu, tad svarīgi savlaicīgi risināt tās. Piemēram, nodrošināt bērniņam pusdienas laiku, ja zināms, ka bērns dienas vidū vai vakarā kļūs niķīgs un kaprīzs un, iespējams, sitīs galviņu. Ja esiet jau sekojusi iepriekš minētajiem ieteikumiem, tomēr bērns turpina sev darīt pāri un viņa reakcija šķiet neizskaidrojama, ieteicams konsultēties ar bērnu neirologu.

Saistītie raksti