Vai satraukties, ja bērni spēlē «dakteros»?

Bērna vēlme izzināt savu ķermeni un salīdzināt to ar pretējā dzimuma ķermeni ir veselīga savas seksualitātes apzināšanās. Tomēr jau no mazotnes bērnam jāmāca intimitātes robežas un sabiedrībā pieņemtās normas.

Bērna vecums līdz četriem gadiem ir laiks, kad bērnam ir interese uzzināt visu par ķermeni.

FOTO: Shutterstock.com

Bērna vecums līdz četriem gadiem ir laiks, kad bērnam ir interese uzzināt visu par ķermeni.

Bērna vecums līdz četriem gadiem ir laiks, kad bērnam ir interese uzzināt visu par ķermeni. Ar mazākiem bērniem vecāki var bez kautrēšanās, vienkārši un atklāti runāt par bērnus interesējošiem intīmiem jautājumiem. Lielāki bērni jau sajūt intimitātes robežas un var kautrēties no šādas sarunas.

 

Senatnē mazākus zēnus pirtī mazgāja kopā ar sievietēm, tur bērni saprata ķermeņa atšķirības, redzēja grūtnieces - pirts bija skola. Folkloriste Una Smilgaine uzskata, ka nebija strikti noteikts vecums, kad zēni sāka mazgāties kopā ar vīriem, visticamāk, interesi par to izrādīja paši bērni, lielisks piemērs ir filma “Cilvēka bērns”, kur mazais Boņuks atsakās iet kopā pirtī ar sievām. Tas ir stāsts par intimitātes robežām, kuras lielāki bērni sāk apzināt.

 

Senatnē mazākus zēnus pirtī mazgāja kopā ar sievietēm, tur bērni saprata ķermeņa atšķirības, redzēja grūtnieces - pirts bija skola. 

 

Mazākiem bērniem ir interese par to, kāpēc puiku un meiteņu ķermeņi atšķiras, bērni to vēlas izpētīt, viņi vēlas apskatīt viens otra ķermeņus. Speciālisti uzskata, ka nevajag daudz satraukties, ja četrgadnieks grib apskatīt sava drauga krāniņu bērnudārzā, kad bērni kopā čurā, vai saprast, kā viņš atšķiras no meitenēm. Tas ir tikai normāli.

 

Reklāma
Reklāma

Te gan jāatceras, ka tas, kas ir normāli viena vecuma bērniem, piemēram, trīsgadniekiem vai četrgadniekiem kopā spēlējoties, tā vairs nav, ja četrgadnieks “dakteros” spēlējas ar desmitgadnieku. Psiholoģe Inese Putniece saka, ka var iedomāties situāciju, kad divi četrgadnieki novelk bikses, lai saprastu, kā izskatās viņu ķermeņi, bet, ja to darītu pieaugušais, tad tas būtu nopietns robežu pārkāpums. Te būtu vietā bērnam skaidrot, ka tēta ķermenis pieder viņam un nav pieņemts sabiedrībā atkailināt ķermeni, šajā gadījumā arī ģimenē ne. Bet ir vietas, kur cilvēki uzturas kaili, piemēram, pirts.

 

Tas, kas ir normāli viena vecuma bērniem, piemēram, trīsgadniekiem vai četrgadniekiem kopā spēlējoties, tā vairs nav, ja četrgadnieks “dakteros” spēlējas ar desmitgadnieku. 

 

Svarīgākais, kas bērniem būtu jāmāca - ka ir robežas. Jau no mazotnes bērnam jāsaprot, ka viņa ķermenim neviens nedrīkst pieskarties, prasīt to atkailināt un parādīt bez atļaujas, tāpat to attiecībā uz citiem nedrīkst darīt bērns. Ir ķermeņa vietas, kuras publiski neatkailinām, nerādām, tās ir intīmas vietas. Jāiemāca bērnam, ka viņa ķermenis pieder vienīgi viņam pašam.

 

Avots: LSM.lv