Kā rīkoties, ja bērns aizrāvies ar spēlēm?

Intereses zudums par apkārt notiekošo, pie datora zilā ekrāna vai lūkojoties viedierīcē pavadītās garās stundas, noslēpumainība, aizkaitināmība un citas bērna uzvedības izmaiņas. Daudzi vecāki savos bērnos atpazīs pazīmes, kas raksturīgas atkarībai no datora vai spēlēm. 

 vislabāk, pirms atļaut kādu spēli, sākumā izspēlējiet to pats vai kopā ar bērnu, lai novērtētu, vai spēlē atspoguļotā informācija un darbības ir piemērotas atvases vecumam, interesēm un emocionālajam stāvoklim.

FOTO: Shutterstock.com

vislabāk, pirms atļaut kādu spēli, sākumā izspēlējiet to pats vai kopā ar bērnu, lai novērtētu, vai spēlē atspoguļotā informācija un darbības ir piemērotas atvases vecumam, interesēm un emocionālajam stāvoklim.

Taču tas ir tikai viens no negatīvajiem efektiem, ko nes līdzi aizraušanās ar spēlēm. Vecākiem ir īpaši modri jāseko savu bērnu darbībām šobrīd tik populārajās spēļu vidēs, kur slēpjas arī citi riski, stāsta Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska. 


Vecuma ierobežojumi jāievēro
Diemžēl bērni parasti ignorē spēļu izstrādātāju noteiktos vecuma ierobežojumus, kas pārsvarā ir noteikti pamatoti. Daudzās spēlēs bērniem var nākties saskarties ar vardarbību, asiņainiem skatiem, rupjībām, pamudinājumu uz alkohola un narkotisko vielu lietošanu vai pat atklāti seksuāla rakstura saturu.

Jāņem arī vērā, ka tiešsaistes spēļu vidēs spēlētājiem ir iespēja sazināties citam ar citu. Tas nav droši, jo citi spēlētāji var bērnam sākt sūtīt saites uz vietnēm, kurās it kā ir spēļu apraksts un norādes, kā sasniegt labākus spēļu rezultātus. Taču var izrādīties, ka tajās ietvertais saturs nav piemērots bērniem — nelegāls, pornogrāfiska rakstura, kaitīgs, kā arī var saturēt vīrusus vai spiegprogrammas. Tāpat tiešsaistes spēļu vides var būt labvēlīgas negodprātīgi noskaņotu spēlētāju un pedofilu aktivitātēm — tie var mudināt bērnus izpaust ļoti personīgu informāciju vai pat
piekrist tikties ārpus spēļu vides.

Bieži vien dažu spēlētāju uzvedība bērnam var likties mulsinoša un nesaprotama —viņam var nākties saskarties ar aizvainojošu valodu, iebiedēšanu, krāpšanos, manipulēšanu vai agresīvu attieksmi.

 

Reklāma
Reklāma

Noteikumi aizlieguma vietā
Ir skaidrs, ka kategorisks spēļu aizliegums visticamāk nerisinās problēmu, jo bērns atradīs, kur un kā to apiet.  Piemēram, spēlējot aizliegtās spēles drauga telefonā vai datorā. 
Atļaujot spēlēt, pirmkārt, ar bērnu noteikti jāizrunā skaidri noteikumi – ir jāvienojas, kuras tieši spēles jūsu atvase drīkst spēlēt un cik ilgi. Tāpat jānosaka, kādos gadījumos šī nodarbe var tikt liegta, piemēram, pasliktinoties sekmēm, kavējot treniņus vai nepildot bērnam uzliktos pienākumus. Spēlēšana noteikti jāpārtrauc, ja bērns sāk uzvesties agresīvi, ir dusmīgs un nav kontrolējams.
Otrkārt, mudiniet bērnu dot priekšroku spēlēm, kas veicina viņa zināšanu un prasmju attīstību. Par tām vairāk varat uzzināt šeit.
Treškārt, daudz noderīgas informācijas par spēli var atrast gan lietošanas noteikumos, gan aprakstā vai kopsavilkumā. Interneta dzīlēs ir arī atrodama informācija, ko dažādos forumos vai aprakstos par konkrēto spēli ir rakstījuši spēlētāji, vecāki vai, iespējams, bērnu tiesības sargājošas iestādes. Taču vislabāk, pirms atļaut kādu spēli, sākumā izspēlējiet to pats vai kopā ar bērnu, lai novērtētu, vai spēlē atspoguļotā informācija un darbības ir piemērotas Jūsu atvases vecumam, interesēm un emocionālajam stāvoklim. 
Ceturtkārt, ir nepieciešams izskaidrot iespējamos apdraudējumus un riskus, ar kādiem bērns var saskarties spēles gaitā, sniedzot padomus, kā rīkoties dažādās situācijās. Noteikti brīdiniet savu bērnu nekādā ziņā neizpaust citiem spēlētājiem privātu informāciju par sevi— vārdu, uzvārdu, adresi, informāciju par ģimeni u. tml. Ja svešinieks pieprasa atklāt pārāk privātu informāciju, bērnam par to nekavējoties jāziņo vecākiem. Tāpat aiciniet bērnu nevērt vaļā svešinieku sūtītās tīmekļa saites. Brīdiniet bērnu nekādā gadījumā netikties ar spēlētājiem, ja tos nekad nav satikuši reālajā dzīvē. 
Piektkārt, piekodiniet bērnam, ka viņam jāpastāsta, ja kāds spēlētājs viņu cenšas iebiedēt, draud, aizvaino, aicina tikties ārpus spēles, sūta aizdomīgas saites, izrāda pārāk lielu interesi u. tml.


Runāšana ar bērniem – svarīgākais
Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka runāšana ar bērniem par spēļu riskiem un savstarpēja uzticēšanās ir efektīvākie līdzekļi, lai pasargātu savas atvases. Ir arī apsverama doma par vecāku kontroles rīku izmantošanu, kas palīdzēs ierobežot piekļuvi noteiktām vietnēm un saturam, kā arī novērst nevēlamus pirkumus spēļu lietotņu veikalā. Vairāk par tiem varat izlasīt šeit. Tāpat ieteicams izpētīt informāciju par spēles vidēs pieejamajiem privātuma un drošības iestatījumiem.