Vai slimu bērnu laist uz skolu? Cik smaga drīkst būt skolas soma? Un citi jautājumi un atbildes par skolēna jauno dzīvi

 03. septembris 2018 14:25 mammamuntetiem.lv Raksts

Skola ir jauna dzīve, jauna pieredze un jaunas emocijas. Mazais bērns no dārziņa omulīgās vides nokļūst svešā pasaulē ar pavisam jauniem spēles noteikumiem. Bieži vien tie nav saprotami arī pašiem vecākiem. 



Foto: Shutterstock.com


Tāpēc šajā rakstā apkopojam biežāk uzdotos vecāku jautājumus, kā dzīvot un izdzīvot, ģimenei uzsākot skolas gaitas. 


Kā pasargāt bērnu no infekcijas saslimšanām
Laicīga un saprātīga vakcinācija, un personīgās higiēnas ievērošana – tie ir gandrīz droši likumi, kurus ievērojot, var izvairīties no slimošanas maratona. Vecāku iecienītās imunitātes stiprināšanas metodes ar ķiplokiem, vitamīnu kursu, speciāliem imūnstimulatoriem un homeopātiju plašos medicīniskos pētījumos efektivitāti nav pierādījušas. 

Lasi arī: Kā sevi pasargāt no zarnu infekcijas saslimšanas  

Joprojām karstas debates izsauc vakcinēšanas jautājums, bet, lai nesarežģītu sev dzīvi, der atcerēties, ka valsts izveidotais vakcinācijas kalendārs ir pietiekami saprātīgs un draudzīgs bērna organismam, kā arī saskaņots ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām.  Vienlaikus der atcerēties, ka apzīmējums “obligātā vakcinācija bērniem” nozīmē to, ka valsts obligāti garantē, ka konkrēto vakcīnu bērns saņems, nevis to, ka visas tās obligāti ir jāvakcinē. 

Kad var uzskatīt, ka bērns slimo pārāk daudz? 
Uzskata, ka bērnudārznieks, kura imunitāte vēl nav nobriedusi, slimot var līdz pat 11 reizēm gadā. Skolēns, kas jau sasniedzis 6-7 gadu vecumu, ir pietiekami norūdījis imunitāti bērnudārzā, tāpēc skolas gaitas uzsākot, slimošanas epizodes gada laikā var būt līdz 6 reizēm. Tai skaitā tās ir iesnas, klepus, sāpošs kakls. Svarīgi ir nevis tas, cik reizes gadā bērns šņaukājas, bet gan slimošanas smagums. Ja katra vīrusa reize nebeidzas ar plaušu karsoni, iekaisušām ausīm vai bronhītu, kā arī antibiotiku kursu, var uzelpot. Ar bērnu viss ir kārtībā! 

Lasi arī: Imunitātes kritiskie periodi no bērna dzimšanas līdz pusaudža vecumam 

Cik drīz pēc slimošanas skolēnu drīkst laist uz skolu? 
Atšķirībā no bērnudārza, kur tikai dažas stundas dienā ir mācību darbiņi, skola ir daudz lielāka slodze. Jāmācās ir visu dienu, tāpēc ir daži kritēriji, pēc kuriem izvērtēt, kad mazais skolnieciņš ir gatavs atkal doties “uz darbu”, proti, mācīties. 

  •  Bērnam ir jābūt pietiekami možam, lai skolā spētu uztvert mācību vielu.
  •  Skolotājam jābūt pietiekami vērīgam, lai pamanītu, ka bērns jūtas slikti, un, ja vajag, nosūtīt pie skolas medmāsas.
  •  Pamat saslimšanai jābūt ir izārstētai. Amerikas Pediatru akadēmijas vadlīnijā rakstīts, ka vieglu augšējo elpceļu saslimšanas gadījumos bērns nav jāatstāj mājās.


Ja bērns puņķojas un šķauda, svarīgi ir iemācīt pareizi izšņaukt degunu un klepojot, vienmēr aizlikt priekšā vienreiz lietojamo papīra salveti (ko pēc tam uzreiz izmet) lai mikrobi neizplatītos pa visu telpu. Pēc tam noteikti nomazgāt rokas.  Šķaudot un klepojot, nevajadzētu mutei priekšā likt pliku roku, jo pēc tam, pieskaroties citiem priekšmetiem, vīruss strauji izplatīties visā klasē. Šādi ieradumi noderēs visu dzīvi, ne tikai skolā.  Izņēmums ir lipīgās infekcijas slimības, piemēram, vējbakas vai gripa. 
       
       
Cik smaga drīkst būt skolas soma
Skolas bērna skolas soma nedrīkst svērt vairāk par 10 – 20% no bērna ķermeņa svara. Protams, ka labāk pielīdzināties 10%. Pārāk smaga mugursoma var būtiski ietekmēt mugurkaula veselību un kopējo pašsajūtu. Muguras un galvas sāpes ir pirmā pazīme, kas liecina, ka jāpārskata somas saturs. 

Pērkot somu, ir jānovērtē, lai tā ir ne tikai skaista un pareizi veidota, bet arī lai tā ir viegla. Soma jānēsā pareizi – uz abiem pleciem, vienmērīgi sadalot tās svaru. Nemaz nepērciet skolēnam somu, kas ir nēsājama uz viena pleca! Uz somas var uzlīmēt atstarojošus elementus. 
 

Kā saglabāt pareizu stāju skolēnam
Mācību vietu iekārto pareizi. Sēžot pie galda, krēslam jābūt noregulētam tā, lai ceļi būtu taisnā leņķī, pēda uz zemes, rokas kopā ar pleciem nebūtu jāceļ uz augšup, sasprindzinot plecu joslu. Svarīgi ir stiprināt muguras muskulatūru, lai tā spētu pareizi noturēt visu augumu.

Seko, lai bērns ilgstoši nesēž šķībi un asimetriski. Pavēro, lai pildot mājas darbus, neveidojas ieradums sēdēt sakrustotām kājām vai vienu kāju pavelkot sev zem dibena. 

Sakumpusi mugura var veidoties arī tad, ja nav pamanītas redzes problēmas, piemēram, ja ir tuvredzība un bērns cenšas piemērot lasāmo tekstu sev saredzamā attālumā. 

Gara auguma bērniem var rasties ieradums sakumpt, lai neizceltos uz vienaudžu fona. 

Ilgstoši staigājot ar līku muguru, var veidoties skolioze. Profilaktiskos nolūkos arī ģimenes ārsts var pārbaudīt, kāda ir bērna stāja. Lūdzot bērnu noliekties uz priekšu, var izvērtēt, vai neveidojas ribu kuprīši vai krūškurvja slīpums. Īpaša vērība tam jāpievērš vecumā no 10 līdz 14 gadiem, kad ir straujas augšanas posms. Līdz desmit gadiem skoliotiska stāja grūti pamanāma, tāpēc tā aizdomu gadījumā diagnosticējama pēc rentgena uzņēmuma. Jo agrīnāk pamana un sāk labot skoliotisku stāju, jo labāki ir panākumi.  Starp citu, meitenēm skoliozes risks ir lielāks. 

Ja skolēnam ir vienkārši līka mugura (nevis ārsta apstiprināta skolioze), labi palīdzēs ārstnieciskā vingrošana. 
 

Cik daudz jāguļ bērnam, kas uzsācis skolas gaitas
Miega stundu skaits ir atkarīgs no bērna vecuma. Bet kopējās vadlīnijas paredz, ka bērniem no 6 līdz 12 gadiem ir jāguļ 9–12 stundas dienā, bet pusaudžiem no 13 līdz 18 gaduem ne mazāk kā 8 – 10 stundas diennaktī. Turklāt jāatceras, ka bērni aug naktī! No plkt, 22 vakarā līdz 1 naktī izdalās augšanas hormons. Vēla iešana gulēt ļoti tieši var ietekmēt atvesas augšanu. 
Pusaudžiem ir raksturīga iešana gulēt vēlu. Kļūšana par “pūcēm” ir augšanas īpatnība, ko vēl vairāk veicina viedtelefonu izmantošana vēlos vakaros saziņai ar draugiem. 
Amerikas Pediatru akadēmija pat iesaka nemudināt tīņus sākt mācīties agrāk kā 20.30 jeb pusdeviņos vakarā. 
 

Cik daudz laika drīkst pavadīt pie datora, lai tas nekaitētu veselībai
Vienā vārdā – tik, cik vajag. Bet ne vairāk! 
Ievēro šos likumus:

  • Neizmantot ekrānierīces stundu pirms plānotā nakts miega, jo ekrānu zilganā gaisma traucē miega hormona izdalīšanos. 
  • Nodrošini ne mazāk kā stundu fizisku aktivitāšu dienā. 
  • Seko, lai bērnam ir īsti draugi, ar kuriem viņš pavada laiku ārpus virtuālās realitātes. 
     

Kā saglabās bērna psihisko un emocionālo veselību
Skola ir liela emocionālā slodze, tāpēc vērīgi seko tam, kā mainās bērna uzvedība. Pie psihologa vai pat psihiatra ir vērts doties, ja ievēro šādas izpausmes:

  • agresijas lēkmes, viegla aizkaitināmība, trauksme
  • ilgstoši nomākts garastāvoklis
  • nav draugu, nekomunicē ar ģimeni 
  • viegli uztraucās, grūti nomierinās
  • pazūd iepriekš iemīļoti hobiji un intereses
  • kategoriski atsakās iet uz skolu
  • koncentrēšanās grūtības
  • apātijas pazīmes (nesajauc ar slinkumu!)
  • bailes no parādībām, notikumiem, kas agrāk nebiedēja. 

Par depresiju var liecināt arī veselības problēmas – apetītes zudums, atopisks dermatīts, regulāras galvassāpes, bezmiegs, murgi, nelaba dūša, arī strauja pieņemšanās svarā nervu tiki, nagu graušana. 

Vārdu sakot, pamanot bērnā krasas uzvedības izmaiņas, vienmēr ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību videi, kurā viņš uzturas, un apdomāt šādu izmaiņu iemeslus. 

Arvien biežāk skolā vai interneta vidē novēro bullingu jeb emocionālo ņirgāšanos, kas bērniem ar zemāku pašapziņu vai jūtīgāku uztveri var būt ļoti traumējoši. 

Skolā un mājās paaugstinātu stresu var radīt neadekvāti augstas prasības attiecībā uz sekmēm. 
Ieteikums aprunāties ar bērnu šādā situācijā ir vieglāk pasakāms, nekā izdarāms. Katrā ziņā vispirms noteikti ir vērs vismaz mēģināt runāt, un nekādā ziņā nemēģināt noliegt problēmu, iesakot nepievērst uzmanību klasesbiedru uzvedībai, nekreņķēties vai nebaidīties. Tādējādi bērns iegūs tikai sajūtu, ka viņš nav saprasts un runāt ar vecākiem nav jēgas. 

Ļoti labo noder nestrukturētā laika ieviešana, proti, iemācīties nedarīt NEKO, nejūtoties par to vainīgam. Ar pulciņiem un ārpusskolas nodarbībām pārslogotie bērni un pusaudži nereti nemaz neprot atpūsties, jo pieraduši daudz ko darīt pēc noteikta grafika. Tāpēc stresa noņemšanai ir vērts vienkārši pasēdēt ar draugiem pagalmā, neko īpašu nedarot. Vai paskatīties pa logu, vai pastaigāt pa parku ar suni. Pa to laiku smadzenes atpūtīsies un sastrukturēs uzkrāto informāciju un pieredzi.

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas