Alsungas košums, Suitu sievas un "Vētru muzejs". Ceļojums uz Kurzemi

Lielākais ceļošanas laiks ir vasara. Tad arī Latvijas āres ir pievilcīgas, tāpēc, iesēdinot automašīnā mazākos un vecākos ģimenes locekļus, dodamies iepazīt attālākos vai mazāk zināmos dzimtās zemes nostūrus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Kā koša un vēl neatklāta pērle Kurzemes jūras piekrastē mierīgi dus Alsunga jeb kā vietējie to sauc par Alšvangu. Šī pilsēta visspilgtāk asociējas ar mutīgajām Suitu sievām, bet kopumā novads bagāts ar krāšņām leģendām, gardumiem kurzemnieku gaumē un skaistiem dabas skatiem.

 

Atšķirībā no visas pārējās luterticīgās Kurzemes, alsungieši ir katoļi. Kā tas iespējams? Iemesls ir, kā vienmēr, kvēla mīlestība. Dziļos viduslaikos te saimnieko Livonijas ordenis,  pēc tam īpašumi pieder no Pomerānijas nākušajai fon Šverinu dzimtai, kas ir pārliecināti luterticīgie. Viss mainās tad, kad viens no Šverinu dzimtas dēliem - Johans Ulrihs fon Šverins, esot Polijā, iemīlas poļu muižnieku meitā Barbarā Konarskā. Barbara, kā jau poliete, ir kvēla katoliete. Lai apprecētos, Johans maina savu ticību, pārejot katoļticībā, un pamazām piespiež pieņemt šo ticību arī visiem Alsungas iedzīvotājiem. Tā šeit – luterticīgajā Kurzemē, nostiprinās spēcīga katoļticīgo kopiena.
 

Polijas ietekme jūtama arī Suitu tērpos. Jo košākas, spilgtākas, raibākas un pat nesaskanīgākas ikdienas vai svētku tērpā ir krāsas, jo labāk! Suitu sievas saka, ka “pliekanas krāsas mēs nemīlam”.



Ko apskatīt, ierodoties Alsungā?

Noteikti ir jānogaršo visīstākais, autentiskākais sklandrausis – rudzu maizes groziņš, kas pildīts ar kartupeļiem un burkāniem, papildināts ar ķimenēm. Šādus sklandraušus un ļoti gardu rudzu maizi cep darbnīcā “Suitu maize”.


Alsungas pils ir vissenākā pils Eiropā, kurā vēl ir saglabājušies oriģinālie grīdas dēļi un sijas. Šobrīd tā piedzīvo rekonstrukciju, bet aplūkot šo unikālo celtni tagad no ārpuses vai arī likt aiz auss – šeit jāatgriežas vēlreiz. Arī pēc rekonstrukcijas pils saglabās oriģinālos iekštelpu apdari.

Līdzās pilij ir gleznains Dižgabalkalns, kura pakājē plešas Dzirnavu ezers. Kalns uzbērts, lai no tā varētu apšaudīt zviedru karaspēku. Skats no kalna paveras iespaidīgs, bet pāri ezeram tālumā redzama maza mājiņa, kurā senos laikos dzīvojusi ragana. Leģenda vēsta, ka ragana nobūrusi kādu mīlas pāri, kas ezerā noslīcis, bet pilnmēness laikā pāris iznāk no dzelmes un dejo ezera malā.


Ieejiet arī gaišajā, skaistajā un plašajā Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kur atdusas Šverinu dzimta. Kopš apglabāšanas viņu miers nav traucēts, tikai reiz kapenēs ielaista maza kamera, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā.
 


 

Reklāma
Reklāma

Suitu sievas ir novada lepnums. Šerpa ir ne tikai viņu dziedāšana. Tikpat interesanti ir izpētīt viņu košos tautastērpus. Te man bija iespēja arī ieģērbties košajā apģērbā. Jāsaka, ka ir karsts lepni valkāt gan vilnas zeķes, gan biezus vairākkārtu lakatus un sagšas, bet vai lepnai tautumeitai tas ir šķērslis? Taču nē!

Visu Suitu novada košumu vislabāk būs izgaršot, dodoties turp lielākā pulciņā, jo tad ir izdevīgi noalgot vietējo gidu, kas gan pastāstīs, gan parādīs, gan  noskandēs Suitu sievu dziesmas. Par to var interesēties Alsungas Tūrisma informācijas centrā.


Vētru muzejs un stāvkrasts
Aizbraucot līdz Alsungai, noteikti ir vērts doties vēl mazliet tālāk -  Jūrkalnes virzienā, lai aplūkotu vienu no jaunākajiem un neparastākajiem muzejiem Latvijā - “Vētru muzeju”. Ekspozīciju ir izveidojies viens cilvēks, niršanas eksperts, zemūdens arheologs Voldemārs Rains, kas šos eksponātus gadu gaitā savācis no nogrimušiem jūrā kuģiem vai pēc vētras no jūras piekrastes.  Šī ekspozīcija sniedz ieskatu zemūdens kultūrvēsturiskajā mantojumā un ļauj iepazīties tuvāk ar kuģniecības vēsturi Kurzemē.

 


 

Ekspozīcija izveidota kā improvizēts nogrimis burinieks, tādēļ te var iejusties zemūdens pasaulē. Ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes, zemūdens atradumi. Ir arī īpašs skaņas un gaismas aprīkojums, kas pastiprina klātesamības sajūtu.

Bērniem šis muzejs patīk jo īpaši, jo ļauj sapņot un ļauties fantāzijas lidojumam. Ekspozīcija atrodas Jūrkalnes pagasta tautas namā un izskatās kā daļa no kuģa.

Pēc tam dodieties uz Jūrkalnes stāvkrastu un izbaudiet Kurzemes piekrastes jūras varenību.



Projekts "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" tiek īstenots Igaunijas-Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros.