Daktere Inga Vēvere no Liepājas par ģenētisko skrīningu grūtniecības laikā

"Tas nav atkarīgs no tā, ko mēs ēdam vai smēķējam, cik pareizs ir mūsu dzīvesveids. To nevar paredzēt pirms grūtniecības. Tā vienkārši notiek," par ģenētiskām patoloģijām stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas ginekoloģe un dzemdību speciāliste Inga Vēvere. Tomēr ārstu spēkos ir jau grūtniecības laikā diagnosticēt tādas patoloģijas kā Dauna, Edvarda vai Patau sindroms, lai topošie vecāki būtu informēti par gaidāmā bērniņa veselību.

Ja programma uzrāda, ka riska tomēr nav, sievietei turpinās standarta grūtnieču aprūpe, taču, ja risks joprojām pastāv, tiek piedāvāti tālāki izmeklējumi.

FOTO: Shutterstock.com

Ja programma uzrāda, ka riska tomēr nav, sievietei turpinās standarta grūtnieču aprūpe, taču, ja risks joprojām pastāv, tiek piedāvāti tālāki izmeklējumi.

Dakrere Vēvere"Ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek aprūpētas grūtnieces. Tajos ietilpst arī pirmā trimestra (11.-13. ned.) ģenētiskais skrīnings," skaidro I. Vēvere. Pirmo skrīninga etapu piedzīvo ikviena jaunā māmiņa – ginekologs viņu nosūta uz sonogrāfisku apskati, pēc kuras divu dienu laikā sievietei ir jāveic asins analīzes. 


"Tiek iegūti trīs komponenti – divi no analīzēm un viens no sonogrāfijas –, kurus liek kopā riska aprēķinā, kas nosaka, cik liels ir ģenētisko patoloģiju risks," ārste stāsta. Ja šīs trīs komponentes uzrāda paaugstinātu risku, sieviete tiek nosūtīta pie ārsta - eksperta uz atkārtotu sonogrāfisku izmeklējumu. 


I. Vēvere Liepājā ir vienīgā šāda veida ārste – eksperte. Lai par tādu kļūtu ir jāiziet īpaša apmācība, tā tiek iegūtas tiesības izmantot īpašu FMF (Fetal Medicine Foundation) programmu, kas visā pasaulē tiek izmantota, lai precīzāk noteiktu ģenētisko patoloģiju risku. "Ārsts - eksperts sonogrāfijā noskaidro vēl sešas komponentes, kas kombinācijā ar pirmajām trīs precīzāk parāda – ir paaugstināts risks vai nav," I. Vevere pastāsta. 


Ja programma uzrāda, ka riska tomēr nav, sievietei turpinās standarta grūtnieču aprūpe, taču, ja risks joprojām pastāv, tiek piedāvāti tālāki izmeklējumi. "Arī amniocentēze – augļa ūdens parauga paņemšana – tiek veikta Liepājas slimnīcā. Izmeklējums pierāda simtprocentīgi – ir ģenētiska patoloģija vai nav," skaidro I. Vēvere. Šīs procedūras laikā gan pastāv ļoti neliels risks grūtniecību pazaudēt, tā notiekot apmēram vienā procentā gadījumu, taču I. Vēvere norāda – par laimi Liepājas slimnīcā šādi gadījumi nav notikuši.

Reklāma
Reklāma


Tomēr, ja sieviete nevēlas grūtniecību pakļaut riskam, iespējama arī alternatīva procedūra – NIPT tests. "Tas gan, atšķirībā no iepriekš minētajām procedūrām, nav valsts nodrošināts. NIPT tests ir maksas tests, taču ir pāri, kas to izvēlas," stāsta ārste. Tests maksā ap četriem simtiem eiro, tā laikā bērna šūnas notver mammas asinsritē un pārbauda, tomēr tas nav tik precīzs, kā augļa ūdens analīzes. 
"Ja rezultāts uzrāda kādu ģenētisku saslimšanu, ļaujam ģimenei izvēlieties. Ir pāri, kas grūtniecību turpina, ir tādi, kas nolemj to pārtraukt. Tas ir ģimenes lēmums, mēs to respektējam," norāda I. Vēvere.

 

Liepāja