Līdz ar pavasari klāt arī alerģijas. Kas ikvienam jāzina par organisma reakciju uz nelabvēlīgām vielām?

 30. marts 2019 11:55 mammamuntetiem.lv Raksts

Sākoties pavasarim, nevienam vien bērnam sākas iesnas, kādam acis kļūst apsārtušas, cits sāk klepot, bet vēl citam āda kļūst sausa un niezoša. Kā saprast, vai pie vainas ir alerģija? Un kas tā alerģija vispār ir par zvēru? Šos jautājumus skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas veselības centra filiāles "Imanta" un "Ķengarags" bērnu alergologs Kristina Amosova.



Foto: Shutterstock.com

Neilgi pēc tam, kad bērns saskaras ar alergēnu, parādās alerģiski simptomi.


 

 

 

 

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"

 

Alerģiju ceļvedis
Tātad, kas ir alerģija? Alerģija ir cilvēka organisma nelabvēlīga atbildes reakcija uz vielu, kas ir nekaitīga lielākajai daļai cilvēku. Mājas putekļu ērcītes, dzīvnieki, putekšņi, kukaiņi, pelējumi, pārtika,  medikamenti – tie visi ir alergēni, kas var izraisīt nelabvēlīgas, dažreiz pat bīstamas reakcijas cilvēka organismā. 

Pirmreizēji saskaroties ar alergēnu, simptomi neparādās uzreiz, bet pēc kāda laika. Imūnai sistēmai jāiepazīstās ar alergēnu, jāiegaumē to, tad jāizveido antivielas, lai uzbruktu alergēnam, kad cilvēks atkal ar to saskaras. Šis process var aizņemt no dažām dienām līdz pat daudziem gadiem. 

Alerģija ir kā liels grozs, kurā ietilpst vairākas slimības: atopiskais dermatīts, alerģiskais rinīts, astma, pārtikas alerģija, polinoze, anafilakse. Katrai no šīm saslimšanām ir savi simptomi un īpatnības. 

Foto: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas veselības centra filiāles "Imanta" un "Ķengarags" bērnu alergologs Kristina Amosova.

 

Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga, niezoša ādas slimība. Tai raksturīgs ādas sausums, nieze (īpaši naktīs), sarkani plankumi, kas var būt piepacelti virs ādas līmeņa.
Pārtikas alerģija ir imūnatbildes reakcija pret pārtikas produktiem. Klīniski tā izpaužas kā gremošanas trakta problēmas, izsitumi, elpceļu saslimšanas simptomi. Smagākos gadījumos var attīstīties anafilakse. 

Anafilakse ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kas skar vairākas orgānu sistēmas. 
Alerģiskais rinīts ir deguna gļotādas iekaisums, kas izpaužas ar šķaudīšanu, aizliktu degunu, deguna niezi un/vai tecēšanu. 

Polinoze ir sezonāls rinīts, kuru izraisa ziedputekšņi.

Astma ir hroniska slimība, kurai raksturtīgs klepus, atkārtotas elpas trūkuma un sēkšanas epizodes. Astmas lēkmes laikā elpceļi pietūkst, izraisot elpceļu sašaurināšanos un samazinot gaisa plūsmu plaušās. 

 

Kas notiek organismā alerģijas laikā?
Būtībā alerģiskas reakcijas mehānismi ir tādi paši kā normālas imūnatbildes mehānismi. Atšķirība ir tajā, ka alerģiskas reakcijas gadījumā imūnsistēma identificē svešu antigēnu kā bīstamu, un pastiprināti mēģina no tā atbrīvoties. Nekaitīgas vielas, piemēram, ziedputekšņi vai uztura satāvdaļas, tiek uztvertas kā organismam bīstamas, tāpēc aktivizējas aizsardzības procesi. To rezultātā izdalās iekaisuma mediatori un veidojas simptomi (nieze, nātrene, deguna tecēšana, šķaudīšana, elpceļu sašaurināšanās). Imūnā atbilde var būt gan viegla, gan vidēja, gan stipra, līdz ar to arī simptomi var variēt no šķaudīšanas līdz anafilaksei.

Nekaitīgas vielas, piemēram, ziedputekšņi vai uztura satāvdaļas, tiek uztvertas kā organismam bīstamas, tāpēc aktivizējas aizsardzības procesi. 

Kā atšķirt alerģiju no citām slimībām? 
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība simptomu sākšanās laikam. Jābūt sakarībai starp kontaktu ar alergēnu un simptomu parādīšanos, respektīvi, neilgi pēc tam, kad cilvēks saskaras ar alergēnu, parādās arī simptomi. Medikamentu alerģija bieži vien sākas pirmajās sekundēs pēc to ievades, visātrāk, ja medikaments tiek ievadīts vēnā. Alerģija pret putekšņiem, dzīvniekiem, putekļu ērcītēm izpaužas pēc dažām minūtēm. Pārtikas alerģija, kas izpaužas kā atopiskais dermatīts vai vēdera izejas traucējumi, parādās pēc vairākām stundām vai pat dienām.
Otrkārt, sezonalitāte. Polinozes simptomi sākās konkrētā mēnesī. Ja cilvēkam polinoze jau nav pirmo gadu, tad viņš zin “vainīgo” augu un var paredzēt simptomu sākumu savlaicīgi. Putekļu ērcīšu alerģija vairāk aktuāla rudens/ziemas periodā, alerģija pret kukaiņu kodumiem pavasara/vasaras periodā.
Treškārt, vecums. Par atopisku maršu sauc tipisku alerģisku slimību progresiju, turklāt tas norit noteiktā secībā. Simptomi sākas ar atopisko dermatītu, tam seko pārtikas alerģija, tad alerģiskais rinīts un visbeidzot astma. Ja pirmajos dzīves mēnešos ir traucēta ādas barjerfunkcija, vēlāk attīstās atopiskais dermatīts. Zīdaiņu un mazbērnu vecumā raksturīga pārtikas alerģija, kas klīniski izpaužas kā kairināta āda un vēdera izejas traucējumi, mazbērnu vecumā un pirmsskolas vecumā raksturīgs astmas sākums, skolas vecuma bērni un pusaudži biežāk cieš no alerģiska rinīta. Mūsdienās šīs robežas vairāk ir izplūdušas, bet orientēties pēc atopiska marša laikiem mēs varam. 
Ceturtkārt, klasiskie simptomi. Atopiskajam dermatītam katrā vecuma posmā ir raksturīgas atšķirīgas ādas bojājuma vietas. Zīdaiņiem tās ir vaigi, ekstremitāšu locītavu ārējās virsmas, vecākiem bērniem vairāk skartas ekstremitāšu locītavu iekšējās virsmas, pusaudžiem iesaistās arī kakla un plaukstu āda. Pie atopiska dermatīta āda parasti niez. Ja pat pavisam mazi bērniņi nevar sevi pakasīt, tad vecāki novēro, ka mazuļi paliek nemierīgi, raudulīgi. Polinozei raksturīga šķaudīšana, kņudināšana degunā, no deguna tek caurspīdīgi izdalījumi kā ūdens, niez acis un deguns, acis paliek sarkanas un pietūkušas, kutina kaklā. Ilgstoši alergēnam iedarbojoties uz gļotādu, veidojas tūska, kas klīniski izpaužās kā aizlikts deguns un, atkārībā no intensitātes, var parādīties auss sāpes, vidusauss iekaisums, galvassāpes, un līdz ar to arī koncentrēšanās grūtības. 

 

No atopiska dermatīta līdz astmai
Joprojām nav skaidrs, kāpēc vienam cilvēkam attīstās astma, bet citam nē. Astmas attīstībā lielu lomu spēlē gan apkārtējas vides, gan ģenētiskie faktori. Bērnam ir lielāks risks, ka attīstīsies astma, ja vecākiem vai citiem bērniem ģimenē ir astma, ja bērnam ir cita alerģiska slimība, piemēram, atopiskais dermatīts vai alerģiskais rinīts, ja bērnam ir liekais svars, ja bērns pakļauts pasīvai smēķēšanai, piesārņotam gaisam, ķīmiskām vielām.
 
Pētījumi rāda, ka pacientiem, kas slimo ar smagu atopisku dermatītu, 70% gadījumu attīstās astma.
 
Pētījumu rezultāti parāda, ka tiem pacientiem, kas slimo ar smagu atopisku dermatītu, 70% gadījumu attīstās astma. Atopiska dermatīta gadījumā ādas barjerfunkcija ir traucēta, līdz ar to alergēni organismā iekļūst caur ādu. Ādā ir milzīgs imunitātes šūnu daudzums, kas uztver alergēnus kā svešus olbaltumus, izstrādā antivielas un mediatorus, kas darbojas pret alergēniem un izraisa alerģijas simptomus, kuri ir raksturīgi pārtikas alerģijai, astmai vai polinozei. Tāpēc ir svarīgi pasargāt bērnu no alergēnu iekļūšanas bojātajos ādas rajonos, tos jau savlaicīgi ārstējot un kopjot. Tas var palīdzēt pārraut atopiskā marša virzību arvien tālāk. 
 
Kādas sekas ilgtermiņā var atstāt alerģijas?
Atopiska dermatīta kontrole ir svarīga lieta, jo niezoša āda traucē bērna dzīves kvalitāti: viņam ir traucēts miegs, tāpēc dienas laikā bērns ir raudulīgs, nemierīgs, lielākiem bērniem raksturīgas koncentrēšanās grūtības. Kasot ādu ir lielāks risks pievienoties bakteriālai infekcijai, jo ādas barjerfunkcija ir traucēta, savukārt zem nagiem dzīvo daudz mikrobu. Šajā gadījumā nepieciešamas antibiotikas, lai izārstētu infekciju. Bojāta āda ir kā ieejas vārti dažādiem alergēniem, līdz ar to palielinās risks attīstīties arī citām alerģijām. 
Alerģiskais rinīts un astma iet roku rokā. Ja bērnam ir alerģiskais rinīts, tad 80% gadījumu parasti ar laiku tam pievienojas arī astma. Tāpēc ir svarīgi ārstēt simptomus ar medikamentiem un, pēc iespējas, izvairīties no traucējoša alergēna. Taču ne vienmēr tas izdodas arī objektīvu iemeslu dēļ. Piemēram, mājas putekļu ērcītes pat pie ļoti rūpīgas uzkopšanas, kaut mazākā daudzumā, tomēr vienmēr būs līdzās pastāvošas, pavasara laikā ziedputekšņi izplatās vairāku kilometru rādiusā un jutīgiem cilvēkiem izraisa alerģijas simptomus pat tad, ja ciešs kontakts nav bijis.
Alerģiska rinīta vai polinozes pacientiem ir traucēta dzīves kvalitāte. Koncentrēšanas grūtības, galvassāpes, aizliktas ausis, nepatīkamas sajūtas degunā un kaklā, acu graušana, neskaidra redze – visi šie simptomi var parādīties cilvēkam, kas cieš no alerģijas. 
Astmas paasinājuma brīžos veidojas iekaisums bronhu gļotādā, elpceļi sašaurinās, tiek samazināta skābekļa piegāde organismam. Neārstētas astmas gadījumā notiek elpceļu struktūras izmaiņas: ar laiku izveidojas slikti ventilētas vietas, kur vairojas baktērijas. Tādēļ bērni, kas cieš no astmas, slimo ar atkārtotām bakteriālām dziļo elpceļu infekcijām. Smags astmas paasinājums ir bīstams dzīvībai. Stipru bronhu spazmu un iekaisuma dēļ cilvēks var pat nosmakt. 
 
Tieši tādēļ, ka alerģijas rada gan fizisku diskomfortu, gan nopietni apdraud veselību, vecākiem nevajadzētu atlikt bērna vizīti pie alergologa. Jo tikai speciālists vislabāk spēs novērtēt, kā bērnam palīdzēt vislabāk.
 
 

 

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas