Kas jāzina par jaundzimušā svaru pirms un pēc piedzimšanas

Līdz grūtniecības 22. nedēļai visi mazuļi aug aptuveni vienādi, tāpēc šajā laika posmā bērna svars ir svarīgs rādītājs viņa attīstībai. Pēc 22. nedēļas augļa svara pieaugums ir katram individuāls, ko ietekmē galvenokārt grūtnieces uzturs, taču arī gēni. Sonogrāfijā, kas tiek veikta šajā grūtniecības posmā, ārsts var prognozēt mazuļa aptuveno piedzimšanas svaru. 

Kāds ir normāls jaundzimušā svars 

„Jaundzimušā svara vidējās normas ir atkarīgas no tā, cik ilgi bērns ir iznēsāts,” stāsta neonatoloģe Ilze Meldere. Laikā dzimis bērns ir tāds, kurš pasaulē nācis, sākot no 37. līdz 41. pilnai grūtniecības nedēļai, un, ja nesteidzas dzimt, tad, izvērtējot katru individuālu gadījumu un ņemot vērā pasaulē atzītas Nacionālā veselības un aprūpes izcilības institūta (NICE) vadlīnijas, var tikt iznēsāts līdz pat 42. grūtniecības nedēļai. „Tāpēc ir normāli, ka bērni dzimst ar tik dažādu svaru. Zīdainis, kurš piedzimis 37. grūtniecības nedēļā, visdrīzāk būs vieglāks par to, kurš iznēsāts ilgāk,” norāda neonatoloģe. 

Tomēr laikā dzimušam mazulim, pēc Pasaules Veselības organizācijas (WHO) vadlīnijām, ir noteiktas svara robežas, kas uzskatāmas par atbilstošām un kas ir labs rādītājs veselīgam bērnam, – tie ir 2700–3800 grami. Proti, ja gaidāmi dvīņi, tad normāli, ja abi mazuļi vidējo bērna dzimšanas svaru „dala” uz pusēm, tātad tie ir aptuveni 2000–2150 grami vienam mazulim. 

Kāpēc tik mazs?

Bērna dzimšanas svaru vistiešāk ietekmē sievietes veselības stāvoklis un dzīvesveids grūtniecības laikā un pat pirms tā. Gadījumi, kad laikā piedzimuša mazuļa svars ir neatbilstoši mazs (mazāks par 2500 gramiem), nereti ir saistīti ar kādu mammas slimību vai sarežģījumiem grūtniecības laikā, kas traucējuši auglim labi attīstīsies. Pie zema svara ietekmējošiem faktoriem jāmin arī stress. Ja sievietei bijis hronisks stress, tas var ietekmēt mazuļa augšanu un ir lielāka iespēja, ka bērns piedzims ar mazāku svaru nekā sievietēm, kurām pirms grūtniecības un tās laikā bijis mierīgs dzīvesveids bez regulāriem satraukumiem. 

Viss, ko māmiņa dara un kā jūtas, ietekmē gaidāmā bērna labsajūtu, attīstību un attiecīgi arī viņa dzimšanas svaru. Ginekologi un pediatri atgādina, ka māmiņas smēķēšana grūtniecības laikā atstāj negatīvas sekas mazuļa veselībai. Pētījumos pierādīts, ka 20–30 % gadījumu smēķējošām grūtniecēm, tostarp arī pasīvas smēķēšanas gadījumā, dzimst bērns, kura svars ir mazāks par 2500 gramiem. 

Bērniem ar mazu dzimšanas svaru ir grūtāk adaptēties jaunajos apstākļos. Pirmkārt, viņiem vairāk salst, otrkārt, ir mazākas pretošanās spējas ārējiem vides apstākļiem.

Mazāks bērns mēdz būt gausāks ēdējs, jo viņam nepietiek spēka zīšanai. Mazulim, esot vēderā, ir trīs fāzes, kā viņš tiek pie ēdiena. Pirmā – viņš gaida, kamēr ēdiens pats pienāks caur nabassaiti. Kad tas nenotiek, viņš sāk kustēties, veicinot lielāku asins plūsmu nabassaitē un barības vielu plūsmu savā virzienā. Ja arī tad ēdiens nepienāk, mazais sāk čāpstināt lūpiņas un ēst saldos augļūdeņus. Piedzimstot bērns rīkojas tāpat. Taču, ja mazuļa svars ir neliels, viņam ir maz enerģijas kustēties. Visus spēkus viņš iztērē kustoties un līdz čāpstināšanas fāzei un raudāšanai nenonāk. Piekūst un atkal aizmieg. Sākas apburtais loks. Mazs bērns mazāk prasa ēst, ilgāk guļ un tāpēc nekļūst lielāks. Turklāt svarā nelielam zīdainim ir mazāks mutes atvērums, līdz ar to ir grūtāk satvert krūšu galu un zīst.

Uztura ietekme

Pētījumos ir secināts, ka sievietēm, kurām, gaidot mazuli, ķermeņa masas pieaugums ir virs 20 kilogramiem, dzimst aptuveni par 150 gramiem smagāki mazuļi nekā tām, kuru svara pieaugums grūtniecības laikā bijis uz pusi mazāks. [4] Tātad liela nozīme ir topošās māmiņas izvēlētajam uzturam. Tieši tas vistiešāk ietekmē bērna piedzimšanas svaru. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc mazulis piedzimst pārāk liels (virs četriem kilogramiem), ir paaugstināts cukura līmenis asinīs mammai grūtniecības laikā, tāpēc ir jābūt piesardzīgām ar salduma patēriņu – kūkām, konfektēm, miltu izstrādājumiem u. c. 

Tāpat jāzina, ka tādi saldie augļi kā bumbieri, āboli un melones, lai arī tajos ir vitamīni, ir pieskaitāmi pie mazuļa „uzbarotājiem”.

Augļos ir viegli šķeļams cukurs, un tas ātri nonāk pie mazuļa vēderā, tāpēc, ja šo augļu uzturā ir pārlieku daudz, tie var veicināt gaidāmā bērna svara pieaugumu. Tomēr, pirms ierobežot augļu apjomu uzturā, vispirms ir jāsamazina iepriekš nosaukto saldumu patēriņš. Par ābolos esošajiem vitamīniem un to iekļaušanu grūtnieces ēdienkartē vairāk lasi „Mammām un Tētiem” žurnālā Nr. 9, internetā skati  šeit.
 

Ja grūtnieces uzturā ir daudz saldumu un fruktozes, tad gaidāmā bērna dzimšanas svars var būt liels ne jau ģenētikas dēļ, bet gan saņemtā pārmērīgā cukura daudzuma dēļ, un tas mazulim nebūt nav veselīgi. Šiem bērniem ir iespējamas problēmas dzemdību laikā, skābekļa trūkums, jo māmiņas dzemdību ceļi ir par mazu tik lielam jaundzimušajam. Bet pēc dzemdībām lieliem zīdaiņiem (virs 4,5 kilogramiem) var būt zems cukura līmenis asinīs.

Vai būs jādzemdē pašai?

„Pētījumi rāda, ka svarā lielajiem bērniem, kas no māmiņas uztura saņem cukuru, rodas vielmaiņas traucējumi, esot vēl mātes vēderā, un no tā viņus nevar pasargāt pat atvieglotas dzemdības,” stāsta mājdzemdību vecmāte Dina Ceple. „Ja vien gaidāmais mazulis nav sešus kilogramus smags un nav citu faktoru, kāpēc būtu jāveic ķeizargrieziens, ārsti iesaka dzemdēt dabīgi, jo tādām dzemdībām ir daudz ieguvumu pretēji ķeizargriezienam.” 

Ja pēc 34. nedēļas veiktajā ultrasonogrāfijā secināts, ka aprēķinātajā dzemdību laikā bērna svars varētu pārsniegt četrus kilogramus, tad dzemdību atvieglošanai labākais risinājums ir topošās māmiņas diēta, kas satur maz ogļhidrātu. Ņemot vērā, ka pēdējās grūtniecības nedēļās auglis pieņemas svarā katru nedēļu pat par 50–100 gramiem, tad, atsakoties no saliktajiem ogļhidrātiem – miltu izstrādājumiem un putrām, kā arī saldajiem augļiem –, tā vietā uzturā ieviešot vairāk zaļumu, dārzeņu, nedaudz gaļas, olas un piena produktus, ir iespējams panākt, ka gaidāmais mazulis pēdējā mēnesī pieņemas svarā tikai par 20–50 gramiem nedēļā. 

„Tam, vai bērns piedzimst četrus kilogramus vai četrus kilogramus un 300 gramus smags, dzemdību norisē ir liela nozīme. 

Jo mazulis lielāks, jo dzemdības var būt grūtākas,” piebilst Dina Ceple. 

Kāda loma gēniem 

Vai gaidāmā mazuļa augumu var prognozēt, ņemot vērā vecāku dzimšanas svaru un garumu? Vai tas, ka mamma piedzimusi četrus kilogramus smaga, nozīmē, ka arī viņas bērni dzims lieli? „Protams, vecāku ķermeņa uzbūves tipam ir noteikta ģenētiska loma, kas var ietekmēt mazuļa piedzimšanas svaru un augumu,” apstiprina neonatoloģe Ilze Meldere. Ir novērots, ka 70. gados vidējais dzimšanas svars mazuļiem bija aptuveni 3200 gramu. Mūsdienās tas ir jau 3800 gramu. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsdienu paaudze ir dzimusi augumā lielāka par to paaudzi, kas bija 1970. gadā. Līdz ar to mūsu paaudzes cilvēkiem, kas ir augumā lielāki par iepriekšējo paaudzi, dzimst smagāki un garāki mazuļi. Tas nozīmē, ka metru astoņdesmit garai sievietei, kura, visticamāk, piedzimusi ar svaru virs četriem kilogramiem, pasaulē varētu nākt tikpat smags mazulis. Taču viņas iegurnis arī ir ģenētiski lielāks un „paredzēts” lielāka bērna dzemdēšanai. 

Plānojot dzemdības, ģenētikai ir nozīme tādā gadījumā, ja gaidāmā mazuļa mamma ir smalka, viņas augums ir zem metrs sešdesmit, bet tētis – divus metrus garš. 

Mantojot tēva gēnus, mazulis, visticamāk, būs ar lieliem kauliem, lielāku galvaskausa izmēru. Tad gan sievietei ar mazu iegurni un lielu bērnu ārsts var noteikt ķeizargrieziena operāciju. 

Svara pieaugums

Pēc piedzimšanas mazulis svaru drīkst zaudēt līdz 10 % no dzimšanas svara, un tas ir jāatgūst desmit dienu laikā. Vidēji pirmajā pusgadā zīdainis pieņemas svarā par 800 gramiem mēnesī, bet otrajā pusgadā – par 600 gramiem mēnesī. Sešu mēnešu vecumā bērna svars ir aptuveni divreiz lielāks par piedzimšanas svaru, bet gada vecumā tas ir trīskāršots. Ja mazulis līdz sešu mēnešu vecumam saņem ekskluzīvo zīdīšanu – tikai un vienīgi mammas pienu –, taču viņa svara pieaugums ik mēnesi neatbilst normām un ir kilograms vai vairāk, par to nav jāsatraucas. „Šajā gadījumā tie tiešām ir gēni,” norāda vecmāte. „Grūtniecības laikā topošās māmiņas krūtīs veidojas piena ražojošās šūnas – katram bērnam no jauna, katram savas. Krūts dziedzeros veidojas augļa ģenētiskajam materiālam atbilstoša šūnu struktūra. Tas nozīmē, ka brālim nebūs identisks piens, kāds bijis māsai. Līdz ar to mazulis tiek zīdīts ar viņam piemērotu pienu – ar tādu, kādas ir tieši šā bērna ģenētiskās vajadzības izaugt ar tādu ķermeņa uzbūvi, kādu daba viņam paredzējusi. Tāpēc nav jāsatraucas, ja ar mammas pienu zīdīts mazulis strauji pieņemas svarā. Ja svars nepieaug, tad gan jāmeklē risinājumi.”

Vai otrais bērns būs smagāks? 

Vai taisnība, ka vienai mammai katrs nākamais mazulis piedzimst ar lielāku svaru? Šāda sakritība bieži vien novērota, tomēr tas ir mīts. Tas, vai bērns mammai ir pirmais vai trešais, nenoteiks viņa svaru. Dzemdību speciāliste Dina Ceple novērojusi, ka visbiežāk otrais bērns ģimenē ir tas, kas dzimst vislielākais, un tam ir pavisam loģisks izskaidrojums. „Pirmajā grūtniecībā topošā māmiņa izjūt stresu par gaidāmo notikumu, kā arī cenšas izdarīt visu pareizi – ievēro veselīga uztura principus, vingro. Un piedzimst mazulis ar normālu svaru. Savukārt, gaidot otro bērnu, satraukuma vairs nav kā iepriekš, jo viss taču jau zināms. Māmiņa zina, ka nekas nenotiks, ja apēdīs kādu kūkas gabaliņu. Gaidīšanas laiks ar nākamo bērnu ir daudz mierīgāks. Turklāt nav tik daudz brīvu brīžu, lai nodarbotos ar grūtnieču vingrošanu vai peldēšanu, jo jāpieskata vecākā atvase. Tāpēc otrais mazulis, gaidīts mierīga dzīvesveida apstākļos, piedzimst lielāks. Savukārt, kad sieviete piedzīvo to, ko nozīmē smaga bērna iznēsāšana un dzemdēšana, ja gaidāms trešais mazulis, viņa atkal pievērš uzmanību veselīgam uzturam un dzīvesveidam. Tāpēc bieži vien trešais, ceturtais mazulis dzimst jau ar normālu svaru.” 

Taču, ja nākamais bērns piedzimst par dažiem gramiem smagāks nekā brālis vai māsa, tas ir labs rādītājs gan jaundzimušā, gan mammas veselībai. 

Bērna gaidības māmiņai patērē daudz vitamīnu un minerālvielu rezervju. Tāpēc gaidāmā mazuļa svars parāda arī, vai topošajai māmiņai to ir pietiekami, vai viņa ir paspējusi no iepriekšējām dzemdībām atpūsties un uzkrāt spēkus un nepieciešamās rezerves nākamajam bērnam. 

Izmantotā literatūra:

1. Ob-Gyns Redefine Meaning of Term Pregnancy. Pieejams šeit. 

2. Inducing labour, Clinical guideline [CG70]. Pieejams šeit.

3. England, L. J.; Kendrick J. S.; Wilson, H. G.; Merrit, W. R.; Gargiullo, P. M.; Zahniser, C. (2001). Effects of Smoking Reduction Dduring Pregnancy on the Birth Weight of Term Infants. American Journal of Epidemiology, Volume 154, Issue 8, 694–701.

4. Ludwig, D. S.; Currie, J. (2010). The Relationship Between Pregnancy Weight Gain and Birth Weight: A Within Family Comparison. Lancent; 376(9745): 984–990.

Vecāku organizācija  “Mammām un Tētiem” izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

    Lejupielādēt žurnālu PDF formātā

    Atvērt lasīšanai online