Nabassaites pārgriešana dzemdībās. Ļaut izpulsēt vai griezt uzreiz?

 30. aprīlis 2019 6:00 Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Mazuli un mammu grūtniecības laikā savieno nabassaite, caur kuru bērns uzņem nepieciešamo, lai augtu un attīstītos. Kurā brīdī pēc bērna nākšanas pasaulē nabassaiti pārgriezt un kāda ir pieņemtā prakse, stāsta mājdzemdību vecmāte Astrīda Millere un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja Maira Jansone. 



Foto: Shutterstock.com

Ļaut izpulsēt vai griezt nost? Pētījumi joprojām nepārliecinoši abiem risinājumiem.


Meklējot bērnu mazasinības cēloņus, pasaulē tiek veikti dažnedažādi pētījumi. Izrādās, ceturtā daļa bērnu līdz piecu gadu vecumam cieš no anēmijas. Kāds Zviedrijā veikt pētījums [1] atklāj, ka, ļaujot nabassaitei pulsēt vismaz trīs minūtes pēc mazuļa piedzimšanas, ir iespējams ievērojami samazināt zīdaiņu anēmijas gadījumu skaitu. Iespējams, daba ne velti ir paredzējusi nodot bērnam asinis vēl kādu laiciņu pēc piedzimšanas, norāda Latvijas Mājdzemdību asociācija.
 

Tiesa, cenšoties tuvoties visam dabiskajam, pasaulē novērojamas arī pavisam ekstrēmas kustības. Piemēram, kāds ārzemju preses izdevums sit trauksmi, ka ir ģimenes, kuras neļauj atdalīt nabassaiti no jau piedzimušas placentas pat divas nedēļas pēc bērna nākšanas pasaulē, lai it kā pasargātu viņu no pēcdzemdību traumas un nodrošinātu, ka mazulis saņem visas iespējamās barības vielas un cilmes šūnas no placentas. Tās ir tā sauktās „lotosa dzemdības”, kas dažkārt beidzas ar bērna infekciju, kas saņemta jau no bojāties sākušās placentas.


Notiek pētījumi, mainās vadlīnijas
Mājdzemdību vecmāte Astrīda Millere
pieredzējusi ļoti dažādas dzemdības. Būdama dabisku dzemdību piekritēja, vecmāte atzīst, ka galvenais ir iemācīties pieņemt dažādas pārliecības, ja vien tās nekaitē ne mammas, ne bērna veselībai.


„Uzskati par nabassaites pārdalīšanas pareizo brīdi pēc dzemdībām laika gaitā ir mainījušies un gan jau mainīsies vēl. Agrākos laikos dzemdību nodaļās, bērnam piedzimstot, vecmāte tūlīt steidzās pēc iespējas ātrāk pārgriezt nabassaiti. Steidzināšanas iemesls bija bažas, ka jaundzimušais, kam laikus nav pārgriezta nabassaite, var sasirgt ar policitēmiju un hiperbilirubinēmiju.

Kamēr nabassaite pulsē, bērns papildus saņem 40–60 mililitrus asiņu. Salīdzinājumam var minēt, ka 30 mililitru asiņu zudums jaundzimušajam ir pielīdzināms 600 mililitru asins zudumam pieaugušajam. 

 


Savas tradīcijas ir arī senākām un eksotiskākām tautām. Indijā, Bali, Ķīnā, Ēģiptē, Austrālijā bija tradīcija nepārdalīt nabassaiti vispār. Tas nozīmē, ka arī pēc placentas piedzimšanas bērns paliek savienots ar to līdz brīdim, kamēr nabassaite atdalās pati. Tās sauca par „lotosa dzemdībām”. Parasti nabassaite no placentas atdalījās 4.–5. dienā pēc piedzimšanas. Arī man, pieņemot dzemdības ārpus stacionāra, apmēram 5 % dzemdību ir „lotosa dzemdības”.

Pirmo reizi ar to sastapos pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad jaunais tēvs lūdza nabassaiti pārdalīt tikai nepilnas divas stundas pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Biju ļoti uztraukusies, jo baidījos, ka bērns tādā veidā var inficēties. Biju arī neizpratnē par norādīto laika posmu, jo neredzēju tam nekādu pamatojumu. Vecāki man skaidroja, ka ir sazvanījušies ar savu garīgo skolotāju, kurš zinot, ka tieši šis ir vislabvēlīgākais laiks mazulim. Man toreiz šķita, ka tas mazulim var kaitēt. Tikpat apmulsusi biju, kad vecāki lūdza atstāt placentu kopā ar jaundzimušo, jo tad turpinās enerģijas plūsma. Ja es šo plūsmu neredzu, nevaru apgalvot, ka tās tur nav. Atlika piekrist un mācīties pieņemt citādo, cienīt atšķirīgus pasaules uzskatus, ja vien tie neapdraud dzīvību un veselību.

Vēdiskajā kultūrā par īsto piedzimšanas brīdi uzskata nabassaites pārgriešanas mirkli. Arvien biežāk sastopu topošos vecākus, kuri piedzīvo dažādas garīgās prakses un lielo patiesību meklējumus. Tomēr vairums rietumnieciski noskaņoto interesējas par secinājumiem, kas balstīti uz pētījumiem, un izvēlas pagaidīt vismaz dažas minūtes ar pulsējošu nabas saiti un tad vēl paņemt arī cilmes šūnas.

Ko atklāj pētījumi? Pasaulē ir bijuši pētījumi par nabassaites griešanas laiku. Kopumā iesaka ar to nogaidīt 30–60 sekundes, Lielbritānijā – vismaz divas minūtes, citās valstīs pat divas līdz piecas minūtes. Izdevumā „Cellular and Molecular Medicine” norādīts, ka ir svarīgi gaidīt nabassaites pulsācijas beigas. Ja tā pulsē ilgi, tad arī tam ir savi iemesli. Interesanti, kamēr nabassaite pulsē, bērns papildus saņem 40–60 mililitru asiņu. Salīdzinājumam var minēt, ka 30 mililitru asiņu zudums jaundzimušajam ir pielīdzināms 600 mililitru asins zudumam pieaugušajam. Savukārt ļaut nabassaiti atstāt savienotu ar placentu, līdz tā nokrīt pati, pēc Londonas Karaliskās koledžas ginekologu un dzemdību speciālistu domām, ir nopietns paaugstinātas infekcijas risks mazulim. Pēc piedzimšanas placenta būtībā kļūst par mirušiem audiem, kas ir barotne baktērijām. Ir bijuši pētījumi, kas apstiprina, ka tas var būt par iemeslu pastiprinātai jaundzimušo dzeltei un elpceļu slimībām.

Globalizācija spēcīgi ietekmē mūsu pasaules uzskatus, tāpēc arī uzskatu dažādība mums ir tepat blakus un visapkārt. Tāpat mainās dzemdību vadīšanas vadlīnijas. Tagad tās nosaka vienu, pēc dažiem gadiem – pavisam ko citu. Dzemdībās kopā satiekas cilvēks kā dabas, ģenētikas, kultūras, reliģijas daļa. Jāmāk visiem savu ticību nepasniegt kā vienīgo patiesību un uzticēties arī citiem,” uzskata Astrīda Millere.


Pētījumi nepierāda efektivitāti
Maira Jansone, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja
, stāsta, ka nav vadlīniju, kas noteiktu konkrēti, kad jāpārgriež nabassaite. Ir tikai praksē pārbaudīta klīniskā pieredze, kas neliedz ņemt vērā vecāku vēlmes, ja vien nav īpašu apstākļu.

„Mūsu slimnīcas dzemdību nodaļa klīniskajā praksē pamatojas uz pierādījumiem balstītu pacientu aprūpi. Pierādīts, ka auglis, atrodoties mātes organismā, barības vielas un skābekli saņem caur placentu. Bērnam piedzimstot, aptuveni trešdaļa cirkulējošu asiņu vēl atrodas placentā. Tūlīt noklemmējot nabassaiti, mēs neļaujam mazulim saņemt šīs asinis, kas palielina anēmijas (mazasinības) attīstības risku pēc piedzimšanas. Parasti nabassaites pulsācija pārtraucas vidēji pēc trim līdz piecām minūtēm, bet var būt arī ilgāk – pat 10–15 minūtes.
Turklāt nav nozīmes, vai tā ir bijusi ķeizargrieziena operācija vai dabiskas dzemdības. Brīdī, kad nabassaite beidz pulsēt, bērns jau ir faktiski atdalījies no mātes. Pacientes reti lūdz nepārgriezt nabassaiti ilgāku laiku, taču, ja tādu vēlmi izsaka, nav problēmu šādu lūgumu ņemt vērā.

Ja bērna un mātes vispārējais stāvoklis to atļauj, pētījumi iesaka vēlīnu nabassaites noklemmēšanu (pēc 60 sekundēm). Klīniskajā praksē parasti gaidām vismaz vienu līdz trīs minūtes, bet dažreiz arī ilgāk. Pozitīvs efekts no ilgākas gaidīšanas pētījumos nav pierādīts,” uzsver Maira Jansone.


Avots:
1. http://www.bmj.com/content/343/bmj.d7157

 

Izglītojošs žurnāls “Topošajām Mammām un Tētiem”

Fonds “Mammām un Tētiem” izdod žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

 

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

 

 

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas