Katra ceturtā tīne jūtas depresīvi. Vecāki pazīmes neatpazīst

Uz meiteņu emocionālo pašsajūta milzīgu iespaidu atstāj sociālie mediji un uzspiestie izskata standarti, kuriem viņas nespēj līdzināties. 

Turklāt vecāki labāk prot atpazīt nomāktības pazīmes zēnos, kuri kopumā jūtas mazāk depresīvi. Tikai katrs desmitais puisis šajā vecumā jūtas ļoti slikti. Vien 18% aptaujāto vecāku bija spējīgi pamanīt, ka arī viņu meitas nejūtas labi. 

Zēnu depresijas pazīmes ir labāk pamanāmas, tās izpaužas kā uzvedības problēmas, konflikti ar vienaudžiem vai pat izkaušanās. Meitenēm tas vairāk izpaužas kā garastāvokļa svārstības, atteikšanās darīt lietas un iesaistīties hobijos, kas agrāk aizrāva, viegls aizkaitinājums un skumjas. 

Lai arī pētījums tikai veikts Lielbritānijā, mediķi uzsver, ka pusaudžu depresijas kļūst arvien izplatītākas un tuvojas kritiskajam punktam. Jo ātrāk pieaugušie pamana depresīvās pazīmes un ir gatavi palīdzēt, jo mazākas sekas tās atstās jauniešu tālākajās dzīvēs. 

Jāatgādina, ka pusaudžu depresiju veicina arī dzīve vardarbīgā vide, sarežģīta bērnības pieredze, emocionālā vardarbība no vienaudžu puses, kā arī neveselīga vide skolā, kur maza uzmanība tiek pievērsta personībai, bet lielāks uzsvars tiek likt uz sekmēm, norāda speciālisti. Bērni no turīgām ģimenēm retāk jūtās depresīvi nekā tīņi no trūcīgākām ģimenēm. 
 

Avots: http://www.telegraph.co.uk