Mans dēls bērnudārzā kaujas. Ko darīt?
"Dēliņam ir 2,6 gadi. Dārziņu viņš apmeklē no pusotra gada vecuma. Ir parādījusies problēma - dēls kaujas, grūstās. Tas sākās pirms nepilna mēneša, kad audzinātājas sāka stāstīt, ka dēliņš palicis kauslīgs. Iespējams, to viņš ir noskatījies no saviem brālēniem, kas ir vecāki un arī reizēm viens otru iekausta. Mājās mēs par to runājam, stāstām, ka citiem bērniņiem sist nedrīkst. Varbūt varat ieteikt kādu padomu, kā pareizi rīkoties?" portālam Mammamuntetiem.lv jautā kāda lasītāja.
FOTO: Shutterstock.com
Svarīgi būtu bērnam mācīt teikt ar vārdiem to, kas nepatīk vai to, ka viņš ir dusmīgs
Atbild klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga
Bernāte: "Pirmkārt, ieteiktu nesatraukties un neprātot par
to, kur dēliņš iemācījies kauties. Vairāk vai mazāk kaujas visi
bērni, un divgadnieki jo īpaši. Dusmoties ikvienam ir dabiski. Tā
ir viena no pamata emocijām, ar ko cilvēks piedzimst. Jautājums ir
- kā cilvēks pauž dusmas. Vecāku uzdevums līdz skolai ir iemācīt
bērnam dusmoties tā, lai no dusmām neciestu citi. Svarīgi būtu
bērnam mācīt teikt ar vārdiem to, kas nepatīk vai to, ka viņš ir
dusmīgs. Protams, tas prasa laiku un ir atkarīgs no tā, cik labi
viņš runā. Jo mazāk attīstīta valoda, jo vairāk emocijas bērns
izpaudīs fiziski. Būtiski, lai pieaugušie ''runātu bērna'' vietā
stāstot par, ko viņš dusmojas. Pieļauju, ka viņš ļoti labi zina, ka
nedrīkst sist, līdz ar to daudz un ilgi par to runāt vakarā
nevajadzētu. Aizrādīt var konkrētā brīdī - tad, kad tas notiek.
Tas, kā viņi šo situāciju risina, ir pedagogu kompetencē.
Lasītākais
Lasi arī:
Trīsgadnieks kaujas. Rīcības scenārijs vecākiem
Bērns kaujas un kož. Vai sist pretī?
Bērna
pasaule no viena līdz diviem gadiem
Viņām vajadzētu pavērot, kas notiek grupiņā, pirms bērniņš sāk
kauties. Gan vecākiem, gan pedagogiem vajadzētu koncentrēties uz
to, ko viņš citu var darīt tad, kad grib kādam sist. Piemēram,
teikt, ka ir dusmīgs, sist spilvenam, palēkāt, palīdzēt
audzinātājai u.tml, fiziska aktivitāte viņam noteikti vairāk
palīdzēs nomierināties nekā teikums "Nesit vai stāvi mierā".
Tik mazam bērnam emociju regulācija vēl nav attīstījusies tā, lai
viņš sevi varētu tik vienkārši nomierināt.
Otrkārt, vajadzētu padomāt, kas pēdējā pusgadā ir mainījies bērna dzīvē, kas varētu radīt dusmas, stresu. Ir jāmeklē iemesli šādai uzvedībai. Varbūt kaut kas bērnudārzā ir mainījies, uz grupiņu ir atnācis kāds jauns bērns, varbūt kāds provocē, varbūt kāds pirms tam ir bijis/ir agresīvs grupiņā. Iespējams, ka tas ir veids, kā viņš iegūst uzmanību, jo vēl nemāk draudzēties. Bet varbūt kaut kas ir mainījies ģimenē? Izprotot uzvedības iemeslus un mērķus, noteikti būs vieglāk atrast veidu, kā bērniņam palīdzēt.
