Pētījums: Pret maziem puikām jāizturas vēl maigāk un saudzīgāk nekā pret meitenēm

Puikam jābūt stipram, viņš nedrīkst raudāt, viņu nedrīkst izlutināt un pārāk žēlot. Labāk nestaipīt pa rokām. Nesteigties klāt, kad sasitās, bet lielākiem puikām mācīt, ka viss jāiztur un nedrīkst žēloties, skumt vai "palaisties". Laiks iet, bet prasības pret mazu zēnu audzināšanas principiem mainās ļoti lēni. 

Pēcdzemdību periodā nepietiekama maza zēna samīļošana un uzmanības nepievēršana viņa vajadzībām var veicināt nedrošās piesaistes modeli.

FOTO: Shutterstock.com

Pēcdzemdību periodā nepietiekama maza zēna samīļošana un uzmanības nepievēršana viņa vajadzībām var veicināt nedrošās piesaistes modeli.

Pētījumā, ko ierosinājusi asociācija "All our sons" ("Visi mūsu dēli"), atklāts, ka bērni, kas zīdaiņa vecumā saņēmuši daudz vecāku uzmanības un maiguma, izaug ar labākām paškontroles spējām un ir iejūtīgāki pret līdzcilvēkiem, viņiem ir labākas sociālās prasmes, raksta portāls Psychology today. Pētījumā iesaistītais psihologs Alans Šors kā svarīgāko pētījuma ieguvumu uzskata atziņu, ka zēniem maigums un atbalsts ir pat svarīgāks nekā mazām meitenēm. Nesaņemot tik nepieciešamo uzmanību no vecākiem, zēnu attīstība tiek kavēta vairāk. 

 

Kādēļ bērnības pieredzes vairāk ietekmē puikas nekā meitenes

  • Puikas fiziski, sociāli un lingvistiski nobriest lēnāk. Arī stresu regulējošās smadzeņu daļas prenatālajā un zīdaiņa vecumā nobriest lēnāk nekā meitenēm. Tas nozīmē, ka mazi zēni uz stresu reaģē vairāk jau esot mammas vēderā. Savukārt meitenēm daba ir radījusi tādus smadzeņu mehānismu, kas veiksmīgāk ļauj pretoties stresa negatīvajai ietekmei.
  • Puikas vairāk izjūt mātes stresu un depresija grūtniecības laikā, bet nošķiršana no mammas uzreiz pēc dzemdībām zēniem rada lielāku emocionālās traumas risku. Pavirša, nevērīga un neieinteresēta aprūpe zēnus ietekmē postošāk.

 

Reklāma
Reklāma

Emocionālās traumas agrīnā zīdaiņa periodā negatīvi ietekmē tieši labās smadzeņu puslodes attīstību. Labos, atbalstošos apstākļos labā smadzeņu puslode veido veselīgus paškontroles mehānismus un sociālās komunikācijas prasmes.

 

  • Pētījumos novērots, ka zēniem, salīdzinot ar meitenēm, agrīnā pēcdzemdību periodā ir augstāks kortizola līmenis, kas liecina par paaugstinātu stresu. Pie tam sešu mēnešu vecumā puikas ir daudz niķīgāki par meitenēm, bet 12 mēnešu vecumā puikas izrāda izteiktāku reakciju uz negatīviem stimuliem. Puikas ir daudz prasīgāki, viņiem ir grūtāk kontrolēt savu emocionālo stāvokli, tāpēc viņiem pat vairāk nekā mazajām meitenēm ir nepieciešams mammas atbalsts emociju kontrolēšanai.
  • Puikām ir lielāks risks saslimt ar psihiskām saslimšanām, kas izpaužas agrīnā vecumā, piemēram, autismu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Novērots, ka pasaulē pēdējos gados ir milzīgs šo slimību pieaugums. Psihologs Šors: "Ņemot vērā to, ka zīdaiņu puiku smadzenes nobriest lēnāk, viņiem ir ļoti svarīga mātes klātbūtne, maiga izturēšanās un interaktīva darbošanās, kas palīdz zēna nenobriedušās labās smadzeņu puslodes attīstībai." 
  • Pēcdzemdību periodā nepietiekama maza zēna samīļošana un uzmanības nepievēršana viņa vajadzībām var veicināt nedrošās piesaistes modeli.  Tam ir ilgstošas un traumatiskas sekas. Nākotnē jaunais cilvēks grūtāk tiks galā ar sociālajiem un emocionālajiem stresa faktoriem.


Kas jāzina vecākiem

  • Par emocionālo piesaisti vairāk atbild tieši labā smadzeņu puslode, kas īpaši strauji attīstās tieši zīdaiņa vecumā. Pirmā dzīves gada beigās smadzenēs veidojas savstarpējas sinaptiskas saites, kas ļauj apstrādāt sarežģītākas stratēģijas emociju kontroles procesā.  Tā kā zēniem smdzenes nobriest lēnāk, viņiem lielāka aprūpe un maigums ir pat nepieciešamāks nekā meitenēm.
     
  • Izvērtējiet slimnīcas dzemdību praksi. Bērna nodalīšana no mātes pēc dzemdībām ir traumatiska mazuļiem, bet zēniem - jo īpaši. Tas zēniem rada tik lielu stresu, ka ievērojami paaugstina stresa hormona kortizola līmeni un var būt ļoti smags emocionālās traumas faktors. Atkārtota bērna nodalīšana no mammas var veicināt hiperaktīvu uzvedību.
     
  • Esiet atsaucīgi. Mammām, tētiem un citiem aprūpētājiem nevajadzētu radināt zēnus pie ilgstošas raudāšanas un viņu vajadzību ignorēšanas. Tā vietā, lai izmantotu visiem zināmās skarbās metodes, kas puikas it kā padara par īstiem vīriem, par puikām agrīnā vecumā jārūpējas ar īpašu maigumu, apskaujot un nomierinot viņus. Īpaši tas attiecas uz priekšlaicīgi dzimušiem maziem puikām, kuru smadzeņu nobriešana ir īpaši svarīga.
     
  • Noteikti izmantojiet vecākiem pienākušos atvaļinājumu vismaz visu pirmo bērna dzīves gadu, kad vecāku mīlestības pilnā aprūpe un audzināšana liek pamatus emocionālajai  stabilitātei dzīves laikā.
     
  • Puikas agrā vecumā negatīvi ietekmē vides toksīni, kas traucē smadzeņu labās puslodes attīstībai. Viena no versijām, kāpēc pasaulē pieaug psihisko noviržu skaits, ir apkārtējās vides piesārņojums, kas kaitīgi ietemē smadzeņu attīstību. Izvairieties no ķīmiskām vielām, bet kurām var iztikt ikdienā. 

Saistītie raksti