Lielās vēdersāpes mazulim. Kolikas!

 04. decembris 2016 11:00 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Lai cik nepatīkamas tās būtu mazulim un satraucošas vecākiem, kolikas ir nosacīti fizioloģiska norma, kā laikā bērna gremošanas sistēma mācās tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem – pārtikas pārstrādāšanu. Kas ir kolikas un kāpēc tās moka zīdaiņus, stāsta medicīnas sabiedrības „Ars” pediatre Astrīda Dzirniece.



Foto: Shutterstock.com

Jo attīstītāka valsts, jo bērniem vairāk problēmu, ko veicina vides piesārņojums, ķīmiskā pārtika, trauksmaina dzīves telpa, mazāk nedalītas uzmanības, ko vecāki velta bērnam.


Kolikas visbiežāk piemeklē mazuļus no divu nedēļu līdz četru mēnešu vecumam. Ikdienā par kolikām sauc visu, kas zīdaiņa vecumā saistās ar vēdergraizēm, taču medicīniski tās definē kā raudāšanas kopumu, kas saistīts ar vēdergraizēm. Turklāt ne visas bērna raudāšanas uzreiz nozīmē kolikas. Par tām runā tikai tad, ja mazulis raud ilgāk nekā trīs stundas dienā, vairāk nekā trīs dienas nedēļā, trīs nedēļas no vietas. 
 

Kas notiek mazuļa vēderā?
Bērns piedzimst ar sterilu zarnu traktu. Zarnām ir jāiemācās ne tikai uzņemt mammas pienu, bet arī to pārstrādāt. Tievajās zarnās veidojas baktērijas, kas nodrošina imunitāti. Mammas piens ir tas, kas šo informāciju papildina un dod impulsu zarnām pareizi norūdīties un baktērijām izstrādāties. Zarnās veidojas ne tikai labās baktērijas, bet arī nosacīti patogēnās. 
 

Ja bērns mētā kājas, pierauj tās pie ķermeņa un skaļi raud, tas vēl nenozīmē, ka ir kolikas. 

 


Dažkārt mammas uztrauc, ka mazulim, viņuprāt, ir pārāk šķidra vēdera izeja, viņas konsultējas ar ģimenes ārstu, taču speciālists neredz vajadzību veikt papildu analīzes. Taču mammas pēc savas iniciatīvas nodod mazuļa fēces bakteriālai izmeklēšanai. Analīzēs nereti uzrāda Staphylococcus aureus (zeltainais stafilokoks) klātbūtni. Mammas, protams, uzreiz meklē medicīniskus problēmas risinājumus. Taču šī ir nosacīti patogēnā baktērija, kas mums visiem atrodas uz ādas. Ir loģiski, ka mazulis zīdīšanas laikā to uzņem, līdz ar to baktērija ir viņa zarnās. Tajā pašā laikā mammas pienā ir visi aizsargkomponenti, kas palīdz bērna gremošanas sistēmā izveidot balansu starp labajām un nosacīti patogēnajām baktērijām. „Ja apzināmies, ka šajā brīdī mazuļa organismā ir kādas baktērijas, kuras rada diskomfortu, tad jāmeklē atbilde, ko es kā mamma varu darīt, lai bērnam būtu vieglāk paciest šo situāciju,” skaidro pediatre.
 

Galvenais uzdevums – uzlabot bērna pašsajūtu
Lai runātu par kolikām, jāvērtē mazuļa stāvoklis kopumā. Ja zīdainis mētā kājas, pierauj tās pie ķermeņa un skaļi raud, tas vēl nenozīmē, ka ir kolikas. Jāvērtē, kāda ir mazuļa āda, mutes gļotāda, gļotādas stāvoklis ap anālo atveri. Bērna ādai jābūt maigi rozā, arī mutes gļotādai jābūt veselīgā, maigā tonī, anālās atveres rajons nedrīkst būt sasārtis, iekaisis. Visa šī informācija ir svarīga, lai izdarītu secinājumus, ko darīt mazuļa pašsajūtas uzlabošanai. 



Kā mēs varam uzlabot bērna pašsajūtu 
Koliku gadījumā ārstēšana pēc būtības nav nepieciešama – mammas un tēta uzdevums ir atvieglot bērna ciešanas, kuras saistītas ar diskomforta sajūtu puncī, kamēr nav pierādīta citu problēmu esamība, piemēram, govs piena olbaltumnepanesība, laktozes nepanesība, arī gastroezofekālais reflekss. Ja nekā no tā nav, varam runāt par kolikām. 

 

Pastāv uzskats, ka zēniem kolikas ir biežāk nekā meitenēm, taču, pēc medicīnas datiem, puisēni neizceļas uz kopējā bērnu fona. Biežāk kolikas piedzīvo priekšlaikus un agrīni dzimušie mazuļi.



Nākamais solis ir saprast tos faktorus, kas var veicināt kolikas. Ne tikai pediatres pieredze, bet arī literatūra apliecina, ka parasti kolikām pie vainas nav kaut kas viens, visbiežāk tas ir kādu faktoru kopums.

Mammas nepareizs uzturs. Bērna zarnas nepārstrādā kādu produktu, ko uzņem caur mammas pienu, kāda produkta ir par daudz, par intensīvu, bet tas vēl nenozīmē, ka mazulim ir alerģija pret kādu no produktiem. Tāpat jāņem vērā, ka katram panesība/nepanesība ir atšķirīga. Tāpēc mammām diētas nosacījumi zīdīšanas laikā var būt atšķirīgi. Ja mēs saprotam, ka fermentatīvā sistēma un mikroflora mazuļa zarnās vēl nav tik labi sakārtota, varam pieņemt, ka bērnam var būt tendence tik labi nepārstrādāt tos pašus produktus, ko mammai, retāk tētim. Mazulim vēdersāpes var izraisīt nepareizs uzturs pēc būtības, ar to saprotot marinētu, ceptu, pārlieku treknu, piparotu ēdienu. 

Piebarošana. Ir pierādīts, ka kolikas biežāk ir tiem bērniem, kas bez mammas krūts piena ēd vēl arī mākslīgos piena aizstājējus. Arī zarnu mikroflora ar piena aizstājējiem ēdinātiem mazuļiem ir citādāka salīdzinājumā ar tiem, kas zīdīti ar krūti.


Fiziskais diskomforts mazuļa zarnās. Pārlieku liels gaisa apjoms bērna zarnās var nokļūt ēšanas laikā. Savukārt pastiprināti gāzes veidojas, ja ir savairojušās gāzi ražojošās baktērijas. Nereti mazuļiem koliku lēkmes laikā vērojama vēdera burkšķēšana un pūšanās. Palielinātais gāzu daudzums iestiepj zarnu sieniņu, radot pēkšņas, nepatīkamas un sāpīgas sajūtas.


Mammas stress, ko izjūt arī bērns. Koliku gadījumā jārunā ne tikai par uzturu, bet arī par psiholoģiskajiem jautājumiem. Bērna fizisko labsajūtu ietekmē arī mammas emocionālais stāvoklis. Nav noslēpums, ka mammas stress viegli pāriet uz mazuli. Starp citu, ir arī pieaugušie, kuriem stresa situācijās iesāpas vēders. Jo bērns vairāk raud, jo satrauktāka ir mamma; jo mamma ir lielāka stresā, jo bērns vairāk raud. Dienas gaitā mazuli var satraukt arī pārāk daudz apmeklētāju, trokšņaina vide apkārt, tāpēc kolikas bieži sākas pēcpusdienā, jo šajā laikā mazais var būt noguris no apkārtējās vides kairinājumiem.



FAKTI
- Vecāku smēķēšana var pastiprināt kolikas, jo mainās vielmaiņas procesi, kā rezultātā bērnam rodas papildu grūtības pārstrādāt kādu no produktiem.
- Ja mammai ir migrēna, bērnam tā var pārmantoties un izpausties kā kolikas.



Palīdzība koliku gadījumā:

  • Palīdzēt bērnam koliku gadījumā var, saprotot, ko ierobežot mammas uzturā, ja mazuli zīda ar krūti.
     
  • Var domāt par stresa faktoru mazināšanu ikdienā. Lieliski, ja mammai ir kāds palīgs, kurš ļauj viņai izgulēties, veltīt laiku sev.
     
  • Ja bērns ir ļoti nemierīgs, īpaši dienas otrajā pusē, ir vērts padomāt – varbūt mazulis ir izsalcis. 
     
  • Nozīme ir barošanas pozai – varbūt zīdot mazuļa galvgali var nedaudz pacelt uz augšu. 
     
  • Ne mazāk būtiska ir regulāra atraudziņas sagaidīšana. Kā to pareizi darīt, lasi žurnāla „Mammām un Tētiem” 8. numurā (www.mammamuntetiem.lv/zurnals). 
     
  • Ir mazuļi, kam palīdz viegla fenheļa tēja.
     
  • Var palīdzēt viegla šūpošana un ucināšana, viegla un maiga vēdera masēšana, glāstīšana (ar plaukstu pulksteņa rādītāja virzienā ap nabu), mazuļa ceļgalu maiga tuvināšana puncim.
     
  • Var nēsāt mazuli, iesietu lakatā jeb slingā, tādējādi tiek ierobežotas uztraucošās paša kustības; pārvelkot lakatu pāri sejiņai, zūd arī vizuālie un mazinās audiālie kairinātāji, bet mamma ir turpat blakus, ko var dzirdēt pēc viņas elpas un sirdspukstiem un sajust pēc smaržas.
     
  • Var palīdzēt vannošana siltā ūdenī, jo siltums atslābina muskulatūru.
     
  • Var izmēģināt guldīt mazuli mammai vai tētim uz vēdera.
     
  • Var lietot medikamentus (parasti tie ir pilienu veidā) gāzu mazināšanai, taču pilieni ir jālieto, ja tiešām ir nepieciešamība, nevis profilakses nolūkā. Minētie preparāti satur simetikonu, kas ir aktīvā ķīmiskā viela. Tā ir praktiski visos medikamentos, ko ārsti iesaka koliku mazināšanai. Šī viela absorbē un palīdz izvadīt gāzes no bērna zarnu sistēmas. 
     



INTERESANTI
Pasaules dati rāda, ka no kolikām cieš vidēji 20–25 % jaundzimušo. Speciāliste stāsta, ka no tām mazāk cieš otrie un nākamie bērni, jo mammas ir gan gudrākas attiecībā uz ēšanas režīma veidošanu, gan arī emocionāli mierīgākas. 

Tāpat uzskata – jo attīstītāka valsts, jo bērniem vairāk problēmu, ko veicina vides piesārņojums, ķīmiskā pārtika, trauksmaina dzīves telpa, mazāk nedalītas uzmanības, ko vecāki velta bērnam.

 

Izmantotā literatūra
1. Gail M. Cohen, Laurie W. Albertini. Colic. Pieejams.
2. Practice Essentials. Pieejams.
3. Infantile Colic. Pieejams.
4. Canivet, C. A.; Ostergren, P. O.; Jakobsson, I. L.; Dejin-Karlsson, E; Hagander, B. M. Infantile Colic, Maternal Smoking and Infant Feeding at 5 Weeks of Age. Scand J Public Health. 2008 May. 36(3): 284–91.
5. Gelfand, A. A.; Goadsby, P. J.; Allen, I. E. The Relationship Between Migraine and Infant Colic: a Systematic Review and Meta-analysis. Cephalalgia. 2014 May 22.
6. Colic: Facts, Causes And Treatment. Pieejams.
 


Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas