Eksperte: par naudu ar bērniem jāsāk runāt tad, kad atskan pirmais "Gribu!"

Ģimenes finanses ir jūtīga tēma, par kuru ne vienmēr šķiet ērti runāt ar bērniem. Mēs vēlamies būt perfekti vecāki, kautrējamies, nevēlamies lieki satraukt atvases, taču nauda ir ļoti racionāla lieta un tādiem jābūt arī finanšu lēmumiem, uzskata priekšapmaksas norēķinu karšu izdevēja “WestStein” valdes locekle Signe Kalniņa.

Kopīga un mierīga iepirkšanās veikalā ļauj pārrunāt gan praktiskās ģimenes naudas lietas, gan mācīt samērot savas vēlmes ar iespējām.

FOTO: Shutterstock.com

Kopīga un mierīga iepirkšanās veikalā ļauj pārrunāt gan praktiskās ģimenes naudas lietas, gan mācīt samērot savas vēlmes ar iespējām.

“Bērnus par naudas lietām ir jāsāk izglītot brīdī, kad atskan pirmais “es gribu”, un pakāpeniski, atbilstoši vecumam aizvien vairāk jāiesaista sava un arī ģimenes kopējā budžeta plānošanā. Tad varam būt pietiekami droši, ka, beidzot skolu, jaunietis spēs tikt galā ar saviem naudas jautājumiem,” skaidro Kalniņa.

 

Lemjot par naudas lietām, uzklausiet visus ģimenes locekļus
Cilvēkiem bieži šķiet, ka bērni vēl ir pārāk mazi, lai spētu izprast ģimenes finanšu lietas. Taču mazo iesaistīšana sarunās par naudu ir daudz saprātīgāka, nekā niknas pamācības tīņu gados par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Piemēram, ja plānojat kādu lielāku pirkumu vai jāpieņem kāds svarīgs finanšu lēmums, pārrunājiet to arī ar savām atvasēm, pajautājiet viņu viedokli un pasakiet, kā ieteikums ir noderējis. Tas ļauj bērniem domāt un spriest līdzi, kā arī palīdz attīstīt analītiskās prasmes.

“Jāatceras, ka bērniem nav tādu rūpju kā pieaugušajiem, tādēļ viņu idejas būs atšķirīgas, bieži - pat pārsteidzoši saprātīgas,” atzina Kalniņa.

 

Pašu piemērs ir visvērtīgākais
Personiskais piemērs ir viens no labākajiem veidiem, kā iemācīt veselīgu attieksmi pret finansēm, uzsverot tieši tās iemaņas, kuras, jūsuprāt, varētu būt svarīgas arī jūsu bērniem. Piemēram, ja ģimenē ir nolemts krāt naudu lielākam pirkumam, tad kā uzskatāms piemērs var kalpot caurspīdīgs trauks, kurā ikviens var iemest centus, eiro monētas vai banknotes.

Reklāma
Reklāma


Māciet attieksmi, izmantojot praktiskus piemērus un reālas situācijas
Vecākiem būtu jāvairās piešķirt naudai pārāk lielu emocionālu nozīmi, vērtīgākas ir racionālas sarunas ikdienišķās situācijās. Kopīga un mierīga iepirkšanās veikalā ļauj pārrunāt gan praktiskās ģimenes naudas lietas, gan mācīt samērot savas vēlmes ar iespējām. Piemēram, ja bērns vēlas kādu dārgu rotaļlietu, tad var piedāvāt iespēju naudiņu sakrāt vai arī ierakstīt kāroto lietu dzimšanas dienas dāvanu sarakstā. Trešā iespēja – paskaidrot, ka šādas rotaļlietas pirkšana nav tas, kā ģimene vēlas iztērēt esošo naudu. “Kopīgā iepirkšanās mēdz būt izaicinājums, it sevišķi ar maziem bērniem. Vēl viena metode, kas var palīdzēt – vēl pirms došanās uz veikalu, izskaidrot mazajam, ko ir plānots iegādāties šajā reizē, kam vecākiem ir un kam nav naudas,” skaidro Kalniņa.


Veltiet uzmanību matemātikas iemaņu attīstībai
Zinātnieki ir pārliecinājušies, ka cilvēki ar stabilām matemātikas iemaņām lēmumus par tēriņiem un ieguldījumiem biežāk balsta racionālos apsvērumos, nevis emocijās. Piemēram, plānojot aizņemties naudu, viņi pievērš lielāku uzmanību procentu maksājumiem, atmaksas grafikiem un rūpīgāk izlasa līgumus.
 

Ļaujiet bērnam pašam izdarīt savas finanšu izvēles
Jau no mazotnes bērniem jārada iespēja plānot savu budžetu. Pirmais solis ir piešķirt kabatas naudu: precīzu summu konkrētam periodam noteiktām vajadzībām. Piemēram, dažus eiro nedēļā, kuri tērējami pēcskolas maltītēm. Pēc tam kabatas naudu var pakāpeniski palielināt, pusaudzim piešķirot naudas summu visām ikdienas lietām. To var pārskaitīt uz debetkarti vai priekšapmaksas karti, kas ir nodalīta no pārējām ģimenes naudām, tā papildu aizsargājot finanses un ļaujot tīnim pašam apgūt finanšu plānošanu.

Vienlaikus ir svarīgi izskaidrot “spēles noteikumus”: kādiem nolūkiem nauda paredzēta, kas notiek, ja budžetu pārtērē vai naudu nozaudē. Tā bērni iemācās rēķināties ar sekām. Kļūdīties ir cilvēcīgi un bieži vien tas ir veids, kā mācāmies atrast labākos risinājumus. 


Neglābiet bērnus no viņu pašu finanšu lēmumiem
Ja atvase visu apģērba pirkšanai atvēlēto naudu iztērē par vieniem moderniem džinsiem, tad tā ir viņa izvēle. Ja vēlāk viņš vai viņa nevar nopirkt balles kleitu vai kreklu, jo budžetā vairs nav naudas, nepērciet viņa vietā. Ja ir iespēja, šādā situācija tīnim var piedāvāt piepelnīties. Tas ir veids, kā saprast sava lēmuma sekas, lai nākamreiz rīkotos citādāk.
 

Ļaujiet nopelnīt
Ir ļoti svarīgi, lai bērni saprot, ka nauda nerodas pati par sevi un ka ir jāiegulda zināms darbs, lai nopelnītu konkrētu naudas summu. Efektīva metode ir piešķirt kabatas naudu, kas ir mazliet mazāka nekā faktiskās vajadzības vai vēlmes, un piedāvāt dažādus darbiņus, ar ko palielināt savus ienākumus. Ja tīnim ir karsta vēlēšanās iegādāties kādu modernu sīkrīku, mudiniet viņu vasarā piepelnīties.


Māciet lietot dažādus finanšu instrumentus
Tas, kurā mirklī atvasei būs nepieciešama maksājumu karte, ir atkarīgs no dzīvesveida. Ja bērns ir aktīvs arī ārpus skolas, apmeklē dažādas nodarbības, pulciņus, tad ir skaidrs, ka norēķinu karte parādīsies vecumā, no kura tā ir pieejama.