Mammu, gribu suni! Praktiski padomi pirms suņa iegādes

Suns patiešām var būt liels prieka avots, ja vien pirms tam ģimene ir izvērtējusi visus argumentus un nosliekusies par labu mājdzīvnieka iegādei. 

Vai ir piemērots laiks suņa iegādei?
Ja suņa iegādi pamato ar atvases vēlmi, dzīvnieku nevajadzētu iegādāties pirms bērns sasniedzis aptuveni piecu vai pat sešu gadu vecumu, jaunāki vēl nav spējīgi izjust gana lielu atbildību, kas nepieciešama, lai parūpētos par dzīvu būtni. Ja suņa iegāde vairāk ir vecāku vēlme, bērns  var  mācīties, skatoties, ko  dara vecāki, iesaistīties tajos darbos, ko  viņš var  paveikt. Varbūt sākotnēji vajadzētu izvēlēties kādu citu dzīvnieku, to, kuru var turēt būrīti, par kuru rūpēties ir salīdzinoši vienkāršāk. Mazais var viņu vērot, bet saskarei ar dzīvnieku jānotiek tikai vecāku klātbūtnē. Pieradināt rūpēties vajag pamazām, piemēram, iedodot jūrascūciņai vai trusītim burkānu, vai putniņam iebērt graudus. Šie dzīvnieciņi no bērna prasa mazāku atbildību. Tomēr, ja bērns ļoti vēlas suni, nevajadzētu pateikt – suņa vietā tev būs kāmis. Bērns var justies vīlies un sarūgtināts.

Bērns suni prasa jau tik ilgi
Pirms pieņemt lēmumu, vai ir pienācis laiks mājdzīvnieka iegādei, ieteicams apdomāt sava bērna intereses noturību. Vai viņš suni vēlas jau ilgi vai vēlme parādās tikai periodiski? Ja vēlme ir ilgstoša, un bērns spēj aizrauties ar vienu nodarbi ilgāku laika posmu, var pieņemt, ka bērns rūpēm par suni varētu būt gatavs. Par labu suņa iegādei varētu būt arguments, ka dzīvnieks bērnu disciplinēs - jaunais draugs pilnībā ir atkarīgs no sava mazā saimnieka, par viņu ir jārūpējas, jāved pastaigās. Taču kādam no vecākiem būs jāplāno doties pastaigās līdzi vismaz līdz laikam, kad bērns drīkstēs ārā atrasties viens. Pirms iegādājieties suni, varat regulāri doties uz kādu no suņu patversmēm un kļūt par brīvprātīgajiem palīgiem, tādējādi pārliecināties, vai tas, ko bērns iedomājies, sakrīt ar īstenību, vai, pamēģinot rūpēties par patversmes iemītniekiem, interese nepazūd. Ir nosacījumi, kas neļauj vieniem pašiem vest patversmes iemītniekus pastaigā, bet kopā ar vecākiem tas ir ļauts. 

Foto: Suņuki patversmē gaida savus jaunos saimniekus, kam būt uzticīgiem visas dzīves garumā. 

Vai mums tam pietiks laika?
Brīvā laika daudzums patiešām ir būtisks apstāklis, ko izvērtēt pirms suņa iegādes. Ja bērns regulāri ir aizņemts ārpusskolas nodarbībās, visticamāk, viņam nebūs pietiekami laika, ko veltīt dzīvniekam, tādēļ, ja vien vecāki paši nav gatavi par suni rūpēties, labāk no mīluļa iegādes atturēties. Turklāt jārēķinās, ka pat gadījumā, ja atvasei ir gana laika, vecākiem tik un tā būs reizēm par dzīvnieku jāparūpējas. Suņa iegādei par labu varētu būt arguments, ka mājdzīvnieks tomēr motivēs regulāri doties ārā. Labā ziņa šajā visā ir tā, ka varēsiet iet ārā visa ģimene, tādējādi pavadot laiku kopā. 

Foto: Arī augumā mazie sunīši ļoti vēlas izmest līkumu pa mežu. Ja nevarat atļaus dzīvnieku mājās, varbūt varat būt brīvprātīgie, kuri regulāri ved suņus pastaigās. 

Kādu suni izvēlēties? 
Suņa izvēle ir ļoti nopietns lēmums, jo suņu šķirnes savā starpā atšķiras pēc rakstura un nepieciešamības būt ārā. Ir šķirnes, kas vairāk piemērotas dzīvei pilsētā, bet ir tādas, kam būt ilgstoši telpās ir pārāk grūti. Ģimenēm ar bērniem der  labradori, buldogi, pūdeļi, kolliji, ņūfaundlendi, mazie toiterjeri un līdzīgi suņi. Lieliska izvēle būtu četrkājainais draugs no suņu patversmes, taču jārēķinās, ka tur retāk var tikt pie “tīrām” šķirnēm. Abos gadījumos, kā jau minēts, labāk izvēlēties kucēnu, kurš vēl ir audzināms un skolojams. Te dažas suņu skolu adreses: 
http://sunuapmaciba.lv/;

http://sunuskola.lv/;

http://www.saulessuns.lv/lv.html.

Ieteikumi

• Tā kā ģimenē ir bērni, ieteicams izvēlēties kucēnu. Dažkārt jau pieauguši suņi, kas nav raduši pie bērniem, var nespēt iedraudzēties un būt bīstami. 
• Kad jaunais draugs sasniedzis noteiktu vecumu, viņu ieteicams  vest uz suņu skolu, kur jums iemācīs saprast suni un būt labam saimniekam. 
• Ja nolemjat suni iegādāties, jau sākotnēji jāvienojas par bērna pienākumiem pret dzīvnieku un stingri jāskatās līdzi, vai bērns savus pienākumus pilda. Viņam jāsaprot, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta. 
• Rūpīgi jāpārdomā ģimenes kopējais ikdienas režīms un brīvā laika pavadīšanas ieradumi, jo turpmāk ģimenes izbraucienu organizēšana var būt sarežģītāka – jādomā, kur atstāt suni, vai arī, kā viņu paņemt līdzi.