Kā vecāki var palīdzēt bērnam izvēlēties nākotnes profesiju? Trenē prasmes, atbalsti sapņus

 03. jūnijs 2016 10:00 Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv Raksts

Nākotnes profesijas izvēle ir svarīgs un atbildīgs solis. Bet vai tiešām šodien skolas laikā izvēlētais sapņu darbs kļūst par maizes nodrošinātāju līdz pat sirmam vecumam? Nē! 



Foto: Shutterstock.com

Katram, kas audzina bērnu, gribas izdarīt visu, lai nākotnē viņš spētu sevi nodrošināt, būtu konkurētspējīgs darba vidē un justos par sevi pārliecināts, ja stabilie pamati sašūpojas.


Karjeras konsultanti un nākotnes profesiju pētnieki apgalvo, ka bērni, kas šobrīd mācās bērnudārzā, visdrīzāk būs paaudze, kas pati sev izdomās nodarbošanos, radīs profesiju un pārdos sava darba augļus citiem. Konkrētu profesiju mēs, vecāki, nemaz nespējam iedomāties, jo dzīve  un sabiedrības vajadzības, tehnoloģijas un cilvēki pēc 20 – 30  gadiem tik ļoti atšķirsies no esošās situācijas, ka mūsu fantāzija to nespēj iztēloties. Tāpēc trauksmaini domāt, kas bērns būs – veterinārārsts, grāmatvedis vai frizieris, pašlaik nav nepieciešams. 

Ko mēs, vecāki, varam darīt?

Karjeras konsultante Līga Damberga iesaka atbalstīt bērna sapņus un veicināt to, ko sauc par prasmju un noderīgo rakstura īpašību stiprināšanu. Turklāt to var darīt jau no bērnudārza līdz pat skolas pēdējai klasei. Iedodot pūrā sajūtu, ka vecāki atbalsta pat visneparastākās vēlmes, tic bērna varēšanai – tas ir labākais, ko var izdarīt, palīdzot meklēt dzīves nodarbošanos. 

Tikai apmēram 20% jauniešu zina, kas viņi vēlas kļūt un dodas uz savu sapni mērķtiecīgi. “Es gribēju būt ārsts jau tad, kad mācījos 1. klasē. Izaugu un kļuvu!” Pārējie šaubās, maina domas, mērķus, piemēra sev dažādas lomas, profesijas un nodarbes. Ja tavs bērns pieder pie vairākuma, uztraukties nevajag. Pienāks brīdis, kad viņš zinās, ko grib dzīvē darīt. 


Kamēr viņš vēl ir meklējumu ceļā, palīdzi viņam īstenot ikvienu sapni. Grib mēģināt spēlēt ģitāru? Atbalsti un palīdz atrast skolotāju.  Bērnu interesē dabaszinības? Atrodi pulciņu, kurā viņš par  šo jomu var uzzināt vairāk? Milzīgu plusu personības attīstībā sniedz sporta nodarbības un dejošanas pulciņi. Tie attīsta fizisko izturību un neatlaidību. Vēlāk dzīvē šīs iemaņas noderēs ikvienā jomā, kurā nāksies darboties.


Palīdzi sastādīt plānu “solis pa solim” kā sasniegt sapni. Bērns grib jaunu velosipēdu? Nepērc! Izdomājat kopā, kā viņš to varētu nopelnīt un kā līdz kārotajai mantai tikt? Ar palīdzīgu roku mājas darbos vai mērķtiecīgu kabatas naudas atlikšanu jaunajam pirkumam?  Parādi ceļu, kā sasniegt ieceri. Izvērtējiet, kuri šķēršļi varētu traucēt sasniegt mērķi un kā tos var novērst. 
Māci bērnam,  ka mērķim ir jābūt konkrētam, sasniedzamam un saistītam ar viņa prasmēm un iemaņām. Ļoti svarīgi, lai tas atbilstu cilvēka vērtību sistēmai.


Māci elastību. Pašlaik ir novērots, ka bērni ir ārkārtīgi satraukušies par to, kāda būs viņu nākotnes profesija. Mērķtiecība ir ļoti atbalstāma īpašība, bet mūsdienu mainīgajā pasaulē ne mazāk svarīga ir spēja elastīgi domāt un mainīt mērķus, ja tas ir nepieciešams. Māci bērnam, ka pirmā izvēlētā profesija nav pēdējā!


Nesteidzies radīt ideālu vidi. Līga Damberga novērojusi, ka pārāk tiekties nogludināt itin visas dzīves grūtības nav vajadzības. “Pierādījies, ka dzīvē vairāk sasniedz tie, kuriem bērnībā netika viss pasniegts uz zelta paplātīties; tiem, kuru dzīves nav ideāli sakārtotas. Kopš bērnības viņi iemācās paši risināt problēmas. Tiem, kuriem kaut kas ir trūcis, daudz motivētāki mācīties un strādāt. Tiem, kuru dzīves vecāki ir nogludinājuši, daudz grūtāk pašiem risināt dzīves uzdevumus.“


Labie ieradumi, palīdz veidot mērķtiecīgu personību:

  • Ieradumi mērķu plānošanā un sasniegšanā
  • Laiks bērnam vienam pašam, kad viņu neviens netraucē un viņš var sapņot
  • Izveidots darbības un dienas plāns, pie kura pieturās 
  • Ieplānots laiks katras dienas pienākumiem 
  • Noteikti termiņi,  pie kuriem pieturēties, realizējot  konkrētus uzdevumus
  • Plānot uzdevumus saskaņā ar vajadzībām un interesēm


 
Sliktie ieradumi, kas traucē produktīvi darboties:

  • Atlikt uzdevumus uz vēlāku laiku
  • Neplānoti pārtraukumi, lai ieskatītos telefonā, datorā, palasītu ziņas, kaut ko apēstu utml.
  • Līdztekus darīt vairākus savstarpēji nesaistītus darbus, kam nav saistības ar konkrēto mērķi
  • Perfekcionisms – pārspīlēta precizitāte un koncentrēšanās uz sīkumiem 
  • Atkarība no tehniskā aprīkojuma
  • Rīkoties, nenosakot personīgos mērķus  vai arī rīkošanās ārēja spiediena ietekmē, jo tā liek darīt vecāki vai skolotāji. 
     

Jau pamatskolā un īpaši mācoties 9. klasē, liela daļa jauniešu aizdomājas, kāda varētu būt viņu nākotnes nodarbe. Ja nav vīzijas, ko varētu darīt, ir vērts apmeklēt karjeras konsultantu, kas palīdzēs atrast stiprās un vājās puses, iezīmēs iespējamās profesijas, kas derētu konkrētajam jaunietim.

Karjeras izvēles testus var pildīt arī interneta resursā Nacionālā iglītības iespēju datu bāzē http://www.niid.lv/  un Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapā.

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas