Vecāki nosaka KO un KAD ēdīs mazais. Bērns nosaka – CIK viņš apēdīs

Jau kopš brīža, kad sākat bērna ēdienkartē ieviest produktu daudzveidību, notiek vismaz divu cilvēku saruna – starp mammu un bērnu vai starp tēti un bērnu. Tomēr vecākiem nevajadzētu būt pārāk pakļāvīgiem bērna iegribām. Vecāki nosaka KO un KAD ēdīs mazais. Bērns nosaka – CIK viņš apēdīs.

Ja ēdienreizē ir paredzēts bērnam piedāvāt vairākus sagatavotus ēdienus, piemēram, tvaicētus dārzeņus, salātus un gaļas mērci, tad ieteicams ēdienus izvietot tā, lai tie nesaskaras un bērnam būtu vieglāk pašam izanalizēt šķīvja saturu.

FOTO: Shutterstock.com

Ja ēdienreizē ir paredzēts bērnam piedāvāt vairākus sagatavotus ēdienus, piemēram, tvaicētus dārzeņus, salātus un gaļas mērci, tad ieteicams ēdienus izvietot tā, lai tie nesaskaras un bērnam būtu vieglāk pašam izanalizēt šķīvja saturu.

Kā panākt, lai bērns ēd daudzveidīgi un veselīgi?
Kad bērns ir sasniedzis gada vecumu, viņam pamazām jāpāriet uz pilna spektra ēdienkarti, protams, atceroties, ka mazais nav lielais. Uztura pagatavošanas un pasniegšanas veidam ir jābūt bērnam atbilstošam, un vecākiem jāatturas no daudzu jaunu produktu ieviešanas īsā laika periodā.


Jāpiemin, ka bērnam pēc gada vecuma ir nozīmīgs prasmju attīstības periods, t.i. kļūt neatkarīgam, veikt darbības bez vecāku līdzdalības. Tādā veidā bērnam rodas pieredze, pēc kā viņš vērtē apkārt notiekošo.

 

Vecāki nosaka KO un KAD ēdīs mazais. Bērns nosaka – CIK viņš apēdīs.

 

Otrajā dzīves gadā mazais bērns kļūst atturīgs pret jaunu produktu ieviešanu uzturā, un nereti ēdienkarte sastāv no četriem līdz pieciem viņa akceptētiem uztura produktiem. Piedāvājot ēdienkartē jaunus produktus, neko bērnam nevajag uzspiest. Ja pāris reizes bērnam piedāvājat jaunu produktu un bērns atsakās no tā, tas nenozīmē, ka šis produkts bērnam negaršo. To nepieciešams piedāvāt vairākkārt dienas laikā, vairākas dienas un pat nedēļas pēc kārtas.

Ir bērni, kuriem nepatīk, ja ēdiens šķīvī ir miksēts. Tas bērnam var radīt stresu, jo viņam vēl nav izveidojusies personīgā pieredze, ēdot šādu ēdienu. Liela iespēja, ka bērns atteiksies no šādas maltītes.

Ja ēdienreizē ir paredzēts bērnam piedāvāt vairākus sagatavotus ēdienus, piemēram, tvaicētus dārzeņus, salātus un gaļas mērci, tad ieteicams ēdienus izvietot tā, lai tie nesaskaras un bērnam būtu vieglāk pašam izanalizēt šķīvja saturu.

 

Ir bērni, kuriem nepatīk, ja ēdiens šķīvī ir miksēts. Tas bērnam var radīt stresu, jo viņam vēl nav izveidojusies personīgā pieredze, ēdot šādu ēdienu.

Reklāma
Reklāma



Ļoti būtiski ir, lai vecāki apzinātos uztura nozīmi bērna attīstībā un sekotu līdzi tam, vai mazā bērna uzturs ir pilnvērtīgs, sabalansēts, un viņš saņem visas tam nepieciešamās uzturvielas, piemēram, dzelzi, A, C un D vitamīnus. Var lietot speciāli maziem bērniem pēc gada vecuma izstrādāto piena dzērienu, kura sastāvā ir jau pievienotas šīs uzturvielas. Ja vēlas, vecāki tos saviem bērniem var dot arī līdz trīs gadu vecumam.
 

Kā iemācīt mazajam uzturā lietot jaunus produktus?
Plānojot mazu bērnu ēdienkarti, optimāli būtu, ka vecāki nosaka ēšanas laiku un ēdiena saturu, bet mazais pats izvēlas, cik daudz apēst. Jāpiebilst, ka bērnam nedrīkst piedāvāt lielas ēdiena porcijas. Tas var radīt stresu. Tad mazais jau ēdienreizes sākumā atteiksies no sagatavotā ēdiena, to pat nepagaršojot.



Bērni mācās no vecākiem 
Viņi atdarina ne tikai vecāku uzvedību, bet arī ēšanas paradumus. Vecāki savam bērnam ir pirmie skolotāji. Ja vecāku ēšanas modelis atbilst pareiza uztura uzņemšanas principiem, tad bērns arī to iemācīsies. Nevajag satraukties, ja bērns sākumā atsakās ēst atsevišķus produktu veidus. Viņam sākotnēji tie ir jauni, tādēļ jādod laiks, lai viņš pie tiem pierastu. Vecākiem, to zinot, laiku pa laikam atkal jāpiedāvā bērnam šis ēdiens un arī pašiem tas jāēd, lai rādītu piemēru.

 

Autors: Inita Kaže, pediatre – gastroenteroloģe, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca