Astoņas visvērtīgākās putras lieliem un maziem

Bieži vien vecāki jautā, kura putra  tad ir pati vērtīgākā, tāpēc biežāk pasniedzama mazulim.

Katrā ir savas vērtīgās vielas, tāpēc vienu dienu var piedāvāt auzu putru, citu - griķu putriņu. Jo mazāk apstrādāts ir grauds, jo vērtīgāka ir putra.

FOTO: Shutterstock.com

Katrā ir savas vērtīgās vielas, tāpēc vienu dienu var piedāvāt auzu putru, citu - griķu putriņu. Jo mazāk apstrādāts ir grauds, jo vērtīgāka ir putra.

Visi  graudaugi satur ogļhidrātus (65 – 74%), olbaltumvielas, taukus, vitamīnus un minerālvielas. Putra galvenokārt ir ogļhidrātu avots. Tās svarīgākā sastāvdaļa ir ciete, kura dod tūlītēju ātru enerģiju, bet neliela daļa tiek pārvērsta ogļhidrātu rezervē – glikoigēnā, kas atrodas aknās un muskuļos. Jo mazāk putrā ir cietes, jo zemāks ir tās glikēmiskais indekss*. 
 

Glutēna un bezglutēna putras

Viens no veidiem, kā iedala putras - bezglutēna putras un tās, kas satur glutēna olbaltumvielas. Graudaugi, kas satur glutēnu ir kvieši, mieži, rudzi, auzas, kas nav atzīmētas kā “bez glutēna”, kus kus, manna un grūbas. Šos graudaugus nedrīkst ēst cilvēki, kuriem ir celiakija, kā arī tie, kuriem ir kviešu alerģija vai nepanesība. 
Graudaugi, kuri nesatur glutēnu, ir griķi, rīsi, kukurūza, prosa.  Šie graudaugi tiek uzskatīti par hipoalerģiskiem, proti, tos var ēst gan tie, kuriem ir bezglutēna diēta, gan arī mazuļi ar noslieci uz alerģijām. 
Veseliem bērniem, kuriem neviena no iepriekš nosauktajām veselības problēmām nav, var ēst droši visas putras. Tie ir vērtīgi, veselīgi un uzturvielām bagāti graudi.

 

Olbaltumvielas

Vērtīgs olbaltumvielu avots ir griķi un auzas.  Tajās ir 8 neaizvietojamās aminoskābes, tiesa, lai arī šīs aminoskābes ir labas un noderīgas, cilvēka organisms tās uzņem sliktāk nekā dzīvnieku valsts produktos esošās olbaltumvielas.Olbaltumvielas ir arī rīsos, kviešos un miežos. Vismazāk olbaltumvielu ir kukurūzas putrā.
 

Taukvielas

Vērtīgo tauku rekordistes ir pilngraudu auzu pārslas un kvieši. Tās satur 6,2 gramus taukvielu uz 100 gramiem. Vērtīgās taukskābes ļoti pozitīvi ietekmē nervu sistēmu. Šīs putras iesaka ēst bērniem un novārgušiem cilvēkiem.
 

Reklāma
Reklāma

Vitamīni un mikroelementi

To visvairāk ir griķu putrā, kas satur rutīnu. Bioflavonoīds rutīns stiprina kapilārus. Griķos ir daudz dzelzs un citu vērtīgu vitamīnu. Tomēr jāņem vērā, ka no augu valsts produktiem dzelzs neuzsūcas pārāk labi. Pēc tam seko auzas un neapstrādāti kviešu graudi 
 

Tātad, TOP 8 putras:

  • Griķu putra nesatur glutēnu un ir vismazāk alerģiska. Tajā ir daudz olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu, mazāk cietes, tāpēc ir viszemākās glikēmiskais indekss. Griķu putru var ēst arī tie bērni, kuriem ir nosliece uz cukura diabētu. 
  • Pilngraudu auzu putra ir maigākas konsistences un piemērota arī reizēs, kad ir zarnu trakta un kuņģa problēmas. Tā satur daudz vērtīgās taukskābes, maz cietes. Putru ir viegli un ātri pagatavot.  Auzu pārslas neiesaka bērniem, kuri nedrīkst lietot uzturā glutēnu saturošus produktus. 
  • Pilngraudu kviešu putra satur vērīgās olbaltumvielas, vitamīnus un mikroelementus. Nepastrādāts kviešu grauds ir labs šķiedrvielu avots. Šī putriņa nederēs celiakijas slimniekiem un bērniem, kuriem ir kviešu alerģija vai tā nepanesība.  Kvieši satur fitīnu, kas var traucēt organismam uzsūkt vērtīgos mikroelementus. Satur diezgan daudz cietes. 
  • Kukurūzas putra  ir hipoalerģiska, nesatur glutēnu. Tajā ir daudz šķiedrvielu.  Pie tam kukurūzas putrā ir salīdzinoši maz kaloriju. Toties pie trūkumiem varētu uzskaitīt to, ka kukurūzas putrā ir daudz cietes, tajā nav pietiekami daudz kalcija un fosfora – būtisku uzturā mikroelementu. Putra ilgi jāvāra un termiskās apstrādes laikā bojā iet vērtīgie vitamīni. 
  • Prosas putra nesatur glutēnu un ir hipoalerģiska. Ir daudz vērtīgo taukskābju, kas būtiskas smadzeņu attīstībai un nervu sistēmai.  Kalorijām bagāta, tomēr ar zemu glikēmisko indeksu. Satur vērtīgos B6 grupas vitamīnus, fosforu, magniju.
    Prosas putru tomēr neiesaka dot bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, jo mazajam puncītim to grūti pārstrādāt. Putru ilgi jāvāra un tai ir nedaudz rūgtena garša, kas ne visiem bērniem patīk. 
  • Mannā putru uzskata par samērā nevērtīgu – tā satur 70% cietes, ir barojoša, tāpēc mazuļiem ar noslieci uz apaļīgumu to dot nevajadzētu.  Mannā putrā maz šķiedrvielu, tāpēc neiesaka vēdera aizcietējumu gadījumos.  Uzturvērtības ziņā mannā putra ir līdzvērtīga baltmaizei, proti, tā ir bezvērīga.  
  • Rīsu putru neiesaka dot bērniem, kas cieš no aizcietējumiem. Tajā ir maz šķiedrvielu, maz olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu. Toties rīsos ir neaizvietojamās aminoskābes.  Rīsu putriņa ir hipoalerģiska, proti, tā reti kad izraisa alerģiskas reakcijas. 
  • Grūbas un miežu putra satur  daudz aminoskābju un organismam neaizstājamu proteīnu. Grūbas ir ļoti bagātīgs salikto ogļhidrātu avots. Tomēr šos graudaugus kuņģim pārstrādāt ir grūtāk, tāpēc tās neiesaka piedāvāt bērniem līdz 2 gadu vecumam. 
     

* Glikēmisko indeksu izmanto, lai novērtētu, kā ogļhidrātus saturošie produkti paaugstina cukura līmeni asinīs, salīdzinot ar glikozi vai baltmaizi. Produkti ar zemu vai vidēju glikēmisko indeksu nodrošina ilgāku sāta sajūtu. 
Apēdot produktu ar augstu GI, tas ātrāk pārstrādājas – ātrāk tiek remdēts izsalkums, bet pēc tam arī daudz ātrāk sāks gribēties ēst.


Konsultēja Capital Clinic Riga ārste - pediatre Sanita Mitenberga

Saistītie raksti