Četrgadnieka briesmīgā uzvedība. Ko viņš ar to vēlas panākt?

Mamma raksta:

"Man puikam 4 gadi. Bieži ir niķi, kurus izprovocē pats. Piemēram, skatās TV, pats izslēdz un tad bļaudams prasa, lai ieslēdz atpakaļ. Tad vēl, paprasa ēst kaut ko un tad uzreiz, kad prasītais ir pasniegts, paziņo, ka to nav gribējis, vai ejot uz kaut kurieni, pēkšņi pusceļā paziņo, ka negrib iet nekur. Tas viss parasti beidzas ar nenormālu bļaušanu, jo, ja reiz TV pats izslēdza, lieku, lai pats arī ieslēdz atpakaļ vai vismaz pasaka, kāpēc to ir izdarījis, bet viņš tikai kliedz. Tas pats ar visām pārējām lietām. Kā izprast šādu viņa rīcību? Un tad, kad niķis ir pārgājis cenšos ar viņu parunāt, bet viņš uzgriež muguru, aiztaisa acis un izliekas neredzam/nedzirdam. Ir tā kā bēdīgs, samīļo, sabučo mani un apsolās vairs tā nedarīt, protams, līdz nākamajai reizei."

Atbild klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte:

"Svarīgi būtu saprast, vai šie niķi ir sākušie nesen, vai vairāk vai mazāk bijuši vienmēr. Ja šie niķi vai to intensitāte ir pieaugusi, tad derētu padomāt, vai kaut kas dēla vai Jūsu ģimenes dzīvē nav pamainījies. No tā ko Jūs aprakstīt izklausās, ka viņš vēlas vairāk uzmanības un vienlaikus pārbauda arī robežas.

Vēlmei pēc lielākas uzmanības var būt gan saistība ar viņa vecumu, kad viņš vairāk sevi apzinās un vēlas tikt lolots un būt īpašs, gan arī, iespējams, viņš pēdējā laikā ir saņēmis mazāk uzmanības vai varbūt viņam augot Jūs sagaidāt no viņa lielāku pastāvību, katrā ziņā Jūs pati varat padomāt un sajust, kas ir mainījies. 

Reizēm, cīnoties par uzmanību, var būt arī jautājums par varu, kurš ir galvenais – kurš kuru.

Svarīgi būtu neiesaistīties varas spēlēs un necīkstēties, vienlaikus tomēr paliekot pie tā, ka bērnam ir bērna vieta ģimenē un pieaugušajam ir sava vieta un loma. Viņš ir pietiekami liels, lai mācītos izprast sekas savai uzvedībai, rīcībai, tāpēc ir svarīgi, ka tieši kā Jūs aprakstījāt, ja viņš pats izslēdz TV, tad pašam arī jāieslēdz, izbļaustīšanās reizēm nāk par labu un to var arī ignorēt, toties pēc tam, kad viņš ir nomierinājies, varat pārrunāt, ko viņš īsti ir vēlējies un kas ar viņu notika.

Cenšaties arī atspoguļot gan viņa rīcību, gan emocijas, lai viņš labāk mācās sevi apzināties. Mēģiniet arī lasīt "caur rindiņām", kas aiz provokācijām slēpjas, varbūt viņš grib, lai viņu vairāk samīļo varbūt lai vairāk ieklausās viņa viedoklī, vēlmēs, ļauj viņam kaut ko izvēlēties... Ja tas ir kaut kas no iepriekš minētā, tad sniedzot vairāk mīļumu vai ļaujot viņam izvēlēties vai izbaudīt varu, piem., izlemjot kādu spēli Jūs spēlēsiet viņš kļūs mazāk provocējošs sadzīves situācijās. Jāatceras, ka regulēt savas emocijas un uzvedību viņš vēl arvien tikai mācās."