Kā sniegt pirmo palīdzību slīkšanas gadījumos?

Glābjot bērnu vai pieaugušo, vienmēr jārīkojas pēc vienota plāna. Sabiedrībā pastāv maldīgs priekšstats, ka cietušais jāapgāž kājām gaisā, lai it kā iztecinātu ārā no viņa ūdeni. Šādā veidā kādu daļu ūdens var iztecināt, bet to nav iespējams iztecināt no plaušām, tāpēc nevajadzētu lieki tērēt laiku šādai rīcībai, bet pēc iespējas ātrāk uzsākt atdzīvināšanas manipulācijas. 

Kad cietušais izvilkts no ūdens, svarīgi izsaukt ātro palīdzību.

FOTO: Shutterstock.com

Kad cietušais izvilkts no ūdens, svarīgi izsaukt ātro palīdzību.


Samaņas pārbaude
Pirmais, kas jādara slīkšanas gadījumā, jāpārbauda, vai bērns ir pie samaņas. Bērns jānovieto uz cieta, līdzena pamata – uz zemes, ne pārāk mīksta paklāja, uz galda vai citām atbilstošām virsmām. Samaņu pārbauda, saucot bērna vārdu, viegli pakratot viņu aiz pleciem. Ja nelaime notikusi ar zīdainīti, lai pārbaudītu viņa samaņu, jāpasit pa bērna pēdiņu. Ja bērns nereaģē, tas nozīmē, ka viņš ir bez samaņas. Ja bērns ir bez samaņas, nekavējoties jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMPD), īpaši uzsverot, ka cietušais ir zīdainis. Griežoties pēc palīdzības NMPD, ir īpaši jāuzsver, ka cietušais ir zīdainis.


Elpošanas pārbaude un elpināšana
Kamēr tiek gaidīti mediķi, bērnam jāsniedz pirmā palīdzība. Ja bērns ir bez samaņas, jāveic elpošanas pārbaude. Roka jāuzliek uz mazuļa pierītes, viens pirksts jānovieto uz zoda, nedaudz atgāžot galvu atpakaļ. Paceļot zodu, jānoliecas ar ausi pie mazuļa mutītes ar skatu uz tā krūškurvi. Šādā pozā, taču ne ilgāk kā desmit sekundes, jāmēģina saklausīt bērniņa elpošana, jāvēro krūškurvja kustības – vai tās neatjaunojas – vai jāsajūt elpa uz sava vaiga. Ja bērns neelpo, piecas reizes jāizpilda mākslīgā elpināšana. 
Veicot ieelpas, jāvēro, vai nav kādas reakcijas uz to – rīstīšanās vai klepus. 


Bērnam, kas ir vecāks par gadu, ieelpas veic šādi:

  • nodrošina galvas atliekšanu un zoda pacelšanu,
  • aizspiež degunu ar roku, kas novietota uz bērna pieres,
  • nedaudz atver bērna muti, saglabājot zodu paceltu,
  • ievelk elpu un novieto savas lūpas, lai tās aptver bērna muti, nodrošinot labu hermētismu,
  • pūš vienmērīgi bērna mutē apmēram 1–1,5 sekundes, vērojot, vai ir krūškurvja izplešanās,
  • elpināšanas tilpums jeb daudzums, ko pūš bērnam vai zīdainim mutē, nedrīkst pārsniegt to daudzumu, cik ir gaisa pieaugušā mutē vai vaigos, jo pārlieku lielais gaisa daudzums var traumēt bērna plaušas,
  • uzturot galvu atliektu un zodu paceltu, atbrīvo bērna muti un vēro krūškurvja saplakšanu, gaisam izplūstot,
  • atkal ievelk elpu un atkārto šo sekvenci piecas reizes. Jāpārliecinās par elpināšanas efektivitāti, krūškurvim izplešoties un saplokot kā pie spontānas elpas.


Bērnam līdz gada vecumam elpināšanu veic, aptverot ar savām lūpām gan bērna muti, gan arī degunu vienlaikus.
Ja ir grūtības panākt efektīvu ieelpu, elpceļi var būt nosprostoti. Tādā gadījumā ir jāatver bērna mute un jāpārbauda, vai mutē nav redzams kāds šķērslis. Nav atļauta akla meklēšana ar pirkstu, jo tādējādi var tikt provocēta bērna aizrīšanās.

Reklāma
Reklāma


Sirdsdarbības pārbaude un netiešā sirds masāža
Pēc desmit sekunžu ilgas elpināšanas veikšanas jānovēro, vai mazulim ir saglabājusies sirdsdarbība. Ja sirdsdarbība mazulim ir saglabājusies, viņš noraustīsies, sakustēsies, nokleposies, bet, ja sirdsdarbības pazīmju nav, jāuzsāk netiešā sirds masāža. To pareizi veic, atbrīvojot krūškurvi no apģērba un novietojot tā vidū savas spēcīgākās rokas plaukstas pamatni. Zīdaiņiem netiešā sirds masāža jāizpilda ar diviem pirkstiem – trīsdesmit ritmiski spiedieni uz krūškurvi ar ātrumu apmēram divas reizes sekundē. Pēc sirds masāžas, tāpat kā pieaugušam cilvēkam, jāveic divas elpināšanas. Pirmās palīdzības sniegšanas laikā minētās darbības jāturpina veikt tādā pašā ciklā – trīsdesmit netiešās sirds masāžas un divas ieelpas – līdz mazulim atjaunojas sirdsdarbība vai elpošana.

 

Neskaidrību vai svarīgu, ar bērna veselību saistītu, jautājumu gadījumos, ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00–8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificētu mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos. 
Ārkārtas gadījumos, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz tālruņa numuru 113.