Pirmā tikšanās ar draudzenes/drauga vecākiem

Kā rīkoties un ko teikt, pirmo reizi tiekoties ar potenciālā vīra/sievas vecākiem?

FOTO: Mammamuntetiem.lv


 „Arvien biežāk otras pusītes iepazīstināšana ar vecākiem nenotiek, jo viss noris it kā pats no sevis — draugs/draudzene tiek vests uz mājām, ņemts līdzi uz pasākumiem... Bet vecāki taču domā, kā šīs attiecības attīstīsies! Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja runa ir par precēšanos — par meitas rokas lūgšanu, jo tas ir apstiprinājums, ka meitas otra pusīte ciena savas izredzētās vecākus. Tas ir vecāku audzināšanas darba novērtējums,” norāda psihoterapeite Vita Kārkliņa. Viņasprāt, speciālam iepazīšanās rituālam ar partnera vecākiem tomēr jābūt, jo tā ir ne tikai cieņas izrādīšana vecākiem, bet arī nozīmīgs stūrakmens sekmīgu un cienošu attiecību veidošanā — arī tad, ja pāris nav pārliecināts, vai un kad savas attiecības noformēs juridiski. Psihoterapeite atzīmē: kad oficiāla iepazīšanās ar partnera vecākiem ir notikusi, abu paaudžu attiecības tiešām veidojas daudz veiksmīgāk.

Vide un sarunas
Pirmajai tikšanās reizei ar otras pusītes vecākiem vajadzētu notikt mājās, nevis kādā kafejnīcā, restorānā. „Mājas saimniekiem jārada droša un patīkama vide sarunai. Protams, nav jāspēlē teātris, bet, ja vecākiem ir interese, var uzdot jautājumus par to, ar ko meitas/dēla otra pusīte nodarbojas, ko domā par dzīvi, kādi ir nākotnes plāni u. tml. Ja jaunais pāris gatavojas sākt kopdzīvi, ar vecākiem var pārspriest arī šo tēmu, pajautāt viņu viedokli un pieredzi. Tāpat būtu jauki, ja arī ciemiņš ir kaut nedaudz sagatavojies, piemēram, atnesis ziedus otras pusītes mātei un uzzinājis par vecāku interesēm un dzīves uztveri, tad sarunas noteikti raisīsies veiksmīgāk.

 

Kad oficiāla iepazīšanās ar partnera vecākiem ir notikusi, abu paaudžu attiecības veidojas daudz veiksmīgāk.

Reklāma
Reklāma


Būt drosmīgam un atklātam
„Ja vīrietis dodas iepazīties ar savas izredzētās vecākiem, jābūt drošam, jāskatās acīs, jādod roka un par sevi jāpastāsta. Ir jābūt pašpārliecinātam, lai vecāki redz, pie kā meita aiziet. Un, ja puisis vēl var pateikt vecākiem komplimentu „Cik labi jūs esat izaudzinājuši savu meitu! Viņa ir tik ļoti mīļa! Es domāju, tas ir no jums...” un nobučot sievasmātei roku, vecāki, visticamāk, būs apmierināti ar meitas izvēli.” Arī sievietei, tiekoties ar sava topošā vīra vecākiem, jābūt drošai, atklātai un atvērtai. Tiesa gan, to nav viegli pateikt un izdarīt, ja, jau ienākot pa durvīm, ir skaidri redzama vecāku noraidošā attieksme. „Ja jūt, ka otras pusītes vecāki nepieņem — un tā gadās diezgan bieži —, jāpadomā, vai šī cīņa ir jāizcīna.”

Izpaust izjūtas
Pirmajā tikšanās reizē novērtēt, kāda ir otras pusītes vecāku attieksme, ir diezgan grūti, izņemot situācijas, kad tā ir klaji noraidoša. „Jāsaprot, ka kādreiz mēs visi viens otram bijām sveši, līdz ar to loģisks un pat dabisks ir arī protests — nepieņemšana, pārsteigums, pat šoks par meitas/dēla izvēli. Tikai ar laiku atkarībā no tā, kāda ir otras pusītes ģimene, tradīcijas un noteikumi, iespējams saprast, vai esmu pieņemts.” Ja situācija liecina par pretējo, psihoterapeite iesaka neslēpt savas jūtas un pateikt apmēram tā: „Man ļoti žēl, ka jūs skeptiski uz mani skatāties, bet vispār — man ir ļoti daudz labu īpašību. Iespējams, es nepiepildu jūsu cerības, bet es jūsu meitu/dēlu mīlu un vienmēr lološu.” Svarīgi ir par šo tematu vismaz kaut ko pateikt, jo parasti mēs kaunamies izpaust, ko jūtam un redzam. Jebkurā gadījumā, ja arī drauga/draudzenes vecākiem tu īsti neesi pa prātam, vajadzētu atcerēties, ka tev viņi nav jāmīl, taču ir jāciena, jo viņi tomēr ir tava mīļotā cilvēka vecāki. Arī Vitas Kārkliņas personīgā pieredze šajā sakarā ir ļoti līdzīga: „Man ar vīramāti attiecības veidojas ļoti grūti. Iespējams tāpēc, ka pārāk daudz esmu tās kārtojusi caur vīru — sūdzoties par viņa rīcību un savām vēlmēm, tādējādi gribēdama panākt savu akceptēšanu. Mums ir cienošas un draudzīgas attiecības, bet patikšanu un nepatikšanu es nevaru mainīt. Droši vien es nepatīku. Kāpēc? Es nezinu. Iespējams, es pārāk daudz protestēju un man ir atšķirīgs pieņēmums par sievietes lomu.”

Konsultēja Vita Kārkliņa, ģimenes psihoterapeite (tālr. 26585052)