Tavas klasesbiedrenes noveco, bet kādai "izlecējai" gadi neskādē. Kāds ir jaunības noslēpums?

 08. jūnijs 2015 19:55 Raksts

Kad pavasarī atdzimst un saplaukst pat simtgadīgi koki, mēs brīnāmies, kāpēc cilvēkiem nav lemts piedzīvot jaunības atgriešanos. Tiesa, mūžīgās jaunības avots tiek meklēts kopš senseniem laikiem, tas turpinās arī mūsdienās. Meklē visur – no pārtikas līdz gēniem, bet noslēpums rokā nedodas.



Foto: Shutterstock.com

Sociālajos tīklos un salidojumos redzi: tavi vienaudži kļūst atkal nedaudz vecāki vai apaļāki. Taču vienmēr ir arī kāds vai kāda apskaužama izlecēja, kurai āda ir gludāka un augums jauneklīgāks. Kā šiem cilvēkiem tas izdodas?


 

Bieži vien cilvēki izskatās daudz jaunāki par saviem gadiem, nereti saglabājot šo īpašību visu mūžu. Atzīsim, ka sievietēm tādā gadījumā pirmā doma par vienaudzi, kas izskatās labāk: vai tik viņa nelieto ļoti labu kosmētiku un procedūras? Šīs jomas propaganda jaunības uzturēšanas ziņā ir tik pamatīgi iesēdusies apziņā, ka šāda doma ir neizbēgama. Vai kosmētikas spējas nav pārspīlētas un cik daudz tās atstāto ietekmi nosaka mūsu galvās iesēdušies uzskati, ir grūti noteikt. 

 

Ko dod kosmētika? 
Interesantu pētījumu pirms pāris gadiem veicis britu kosmētikas interneta veikals Escentual.com, aptaujājot britu sievietes par to, kā viņas vērtē savu izskatu salīdzinājumā ar tā paša vecuma franču sievietēm. Rezultāti? Astoņdesmit deviņi procenti aptaujāto britu dāmu domā, ka viņu vecuma francūzietes izskatās apmēram septiņus gadus jaunākas par viņām, sasniedzot 40 gadu vecumu. 

 

Pētījuma autori to skaidro ar franču sieviešu kosmētikas lietošanas paradumiem – viņas agrāk sāk lietot pretnovecošanas krēmus un gatavas tērēt vairāk naudas kopjošajai kosmētikai. Proti, pēc Escentual.com datiem, francūzietes vidēji jau 15 gadu vecumā sāk lietot krēmus ar iedarbību pret ādas novecošanos, kamēr britu sievietes tiem pievēršas ap 25 gadiem, turklāt to dara labi ja puse no viņām. Aptaujātie eksperti uzskata, ka tas ir nedaudz par vēlu un zināms kaitējums ādai jau ir nodarīts. 

 

Turklāt francūzietes neskopojas ar ādas kopšanas līdzekļu iegādi, kopumā patērējot gandrīz divreiz vairāk naudas. Pēc 2009. gada statistikas, Francijā sejas krēmiem tiek iztērēti 2,5 miljardi dolāru, kamēr britu zemē tikai 1,1 miljards dolāru. 

 

Protams, šī diezgan pretrunīgā pētījuma rezultāti spēlē par labu kosmētikas tirdzniecībai, mēģinot pārliecināt britu sievietes ar viņu pašu argumentiem. 

 

Lai gan pretnovecošanas sejas krēmu starptautiskā pārdošana nav izpētīta, daži pētījumi liek domāt, ka amerikānietes šajā jomā pārspēj viņu vecuma sievietes no citām zemēm. Pēc pasaules tirgus pētniecības kompānijas Mintel datiem, 37% amerikāniešu lieto kosmētikas produktus sejai ar pretnovecošanas iedarbību. Eiropā to var teikt par 23% britu sieviešu, 24% francūziešu, 25% vāciešu un 26% spāniešu. 

 

Ko liecina dvīnes 
Vairākums cilvēku gan uzskata, ka jauneklīga izskata saglabāšana visvairāk atkarīga no gēniem. Kam ir paveicies ar iedzimtību, tas pat nepapūloties pārspēj vienaudžus ārējā pievilcībā. Ja šādu apgalvojumu pieņem kā fatālu neizbēgamību, cilvēkus ar sliktiem gēniem tas var iedzīt mazvērtības kompleksā un bezcerībā. 

 

Par laimi, kādam Klīvlendas plastikas ķirurgam ar kolēģiem radās ideja asprātīgam pretargumentam, kas viņus varētu iedrošināt. Viņi salīdzināja 186 identisko dvīņu pārus un secināja – vienādi gēni, bet izskats var atšķirties būtiski! Kāpēc tā? Pretēji dzīvesveida paradumi var radīt vieglas atšķirības sejā, kas galu galā liek vienai dvīnei izskatīties vecākai par otru. Saule, smēķēšana, alkohols un stress ir galvenie faktori, kas var pielikt gadus sievietes sejai. Ja tas saskatāms, salīdzinot divas vienādas viena vecuma sejas, varat būt drošas, ka šie faktori atstāj pēdas katrā sejā. 

 

Attiecībā uz svara faktoru pētījuma autori atklāja viltīgu triku. Sievietēm līdz 40 gadiem liekais svars nenoliedzami vecina seju, jo apslēpj jauneklīgās pazīmes – gludu žokļa līniju un izceltus vaigu kaulus. No dvīnēm šajā vecuma grupā manāmi vecāka izskatījās tā, kurai bija vismaz 10–12 kilogramu lielāks svars, tā ir robežšķirtne, kas liek izskatīties vecākai. Turpretī sievietēm pēc 40 gadiem svara atšķirība darbojas pretēji. Proti, lielāks svars piepilda un mīkstina grumbas sejā, liekot tai izskatīties svaigākai un ne tik izdēdējušai kā dvīnei ar mazāku svaru. Ne velti leģendārā franču kinozvaigzne Katrīna Denēva esot teikusi, ka sievietei zināmā vecumā ir jāizvēlas starp savu seju un dibenu, ar to domājot, ka kalsns ķermenis var atstāt sliktu iespaidu uz seju. 

 

Pētījuma autori aplūkoja arī citus faktorus, kas varētu ietekmēt izskatu. Piemēram, hormonālās pretapaugļošanās tabletes palīdz uzturēt sejā jaunību – daļēji tāpēc, ka estrogēns veicina ūdens aizturi, kas it kā nogludina seju, daļēji tāpēc, ka palielina ādas elastīgumu. Jo ilgāk tabletes lieto un lielāka deva, jo, šķiet, tās vairāk palīdz izskatam, par spīti tam, ka var radīt arī kaitējumu sievietes veselībai. 

 

Turpretī antidepresantu lietošana, kas arī izplatīta sieviešu vidū, pamatā saistās ar vecāku izskatu, bēdīgāku sejas izteiksmi, jo šīs zāles mēdz novājināt acs muskuļus, radot nošļukušu iespaidu šajā sejas daļā. Par alkohola un cigarešu negatīvo ietekmi uz sejas ādu ir daudz rakstīts: pārāk daudz alkohola var bojāt ādas asinsvadus un aknu funkciju nodrošināt pietiekami daudz un kvalitatīvas kolagēna šķiedras ādā, tas ir, var veicināt grumbas. Pētnieki lēš, ka katri 10 gadi smēķēšanas piešķir sejai liekus divarpus gadus. Aizraušanās ar sauļošanos bez aizsargkrēmiem padziļina grumbas un izraibina seju, veicinot pigmentācijas plankumiņu rašanos. 

 

Nenotveramais jaunības gēns 
Ģenētiskā mūžīgās jaunības avota meklējumi mūsdienās ir tikpat saspringti kā senos laikos mītiskā avotūdens meklēšana, kuram piedēvēja brīnumainas spējas – atdot jaunību. Ik pa laikam zinātnieki priecīgi izziņo, ka atraduši jaunības gēnu, taču – pārsteidzīgi. 

 

Viens no jaunākajiem atklājumiem ir gēns Lin28a, kuru pirms pāris gadiem cēla gaismā Hārvarda Medicīnas skolas zinātnieki. Jau kopš Čārlza Darvina laikiem pētnieki brīnījušies, kāpēc jauniem dzīvniekiem audu bojājumi sadzīst daudz ātrāk nekā pieaugušiem. Izrādās, tas notiek, pateicoties gēnam Lin28a, kas ļoti aktīvs ir embrijiem, bet kļūst aizvien mazāk iedarbīgs pieaugot. 

 

Zinātnieki spriež, ka, pamodinot šo gēnu pieaugušajos, varētu panākt ātrāku brūču sadzīšanu pēc operācijām. Iespējams, Lin28a varētu būt daļa no dziedējošā zāļu kokteiļa, kas dotu pieaugušajiem tās pašas priekšrocības audu atjaunošanā, ko var novērot jauniem dzīvniekiem. 

 

Citi pētnieki liek lielas cerības uz telomēriem. Telomēri ir hromosomu beigu daļas – savdabīgi uzgaļi, kas tās pasargā. Tie nosaka mūsu šūnu bioloģisko vecumu, jo kopš brīža, kad mēs ierodamies šajā pasaulē, telomēri sāk saīsināties. Katrā šūnas dalīšanās reizē telomēru šūnas saīsinās. Kad telomēri izbeidzas, šūna iet bojā. Tādējādi – jo īsāki telomēri, jo ātrāka novecošana, turklāt lielāks saslimšanas risks ar daudzām slimībām. 2009. gadā ASV zinātnieki, kas to atklāja, pat saņēma Nobela prēmiju medicīnā, jo viņu zinātniskajam darbam ir liela nozīme cilvēka novecošanas procesu izpratnē, vēža ārstēšanā un cilmes šūnu izpētē. 

 

Telomēru nozīme attiecībā uz jaunāku izskatu atklājās interesantā Dienviddānijas universitātes zinātnieku pētījumā, septiņus gadus ilgi novērojot un fotografējot 387 dvīņu pārus vecumā no 70 līdz 90 gadiem. Pētījuma vadītājs, profesors Kāre Kristensens atklāja, ka, visticamāk, pirmais nomirs dvīnis, kurš izskatās vecāks, un ka šim dvīnim parasti telomēri ir īsāki nekā tam, kurš izskatās jaunāks. 

 

Telomēri kļuvuši par 21. gadsimta aktualitāti – ne vien ģenētikā un medicīnā, bet arī kosmetoloģijā, kur jau parādījušies pirmie “telomērus pagarinošie” produkti. 

 

Superjauno noslēpumi 
Ikviens, kurš mēdz apmeklēt savas klases salidojumus vai vismaz uzturēt saikni ar klasesbiedriem sociālajā tīklā, spiests vērot, kā ar katru gadu vienaudži kļūst atkal nedaudz vecāki, krunkaināki vai apaļāki. Taču vienmēr ir arī kāds vai kāda apskaužama izlecēja, kurai gadi nav tik ļoti skādējuši kā pārējiem, kurai āda ir gludāka, acis spožākas un augums jauneklīgāks. Kas viņi ir, un kāpēc viņiem izdodas izskatīties daudz jaunākiem par savu hronoloģisko vecumu? 

 

Amerikāņu neiropsihologs Deivids Vīkss viņus dēvē par superjaunajiem – “tiem dažiem laimīgajiem, kas izskatās, darbojas, domā un jūt kā  daudzus gadus, reizēm pat desmitiem gadu, jaunāki, nekā liecina vecums viņu autovadītāja apliecībā”. Tie ir vīrieši un sievietes, kas izskatās vidēji desmit gadus jaunāki par savu patieso vecumu. Viņš 18 gadus centies atšifrēt šo cilvēku jaunības noslēpumu. Savās grāmatās Ekscentriķi un Superjauno noslēpumi Vīkss aplūko daudzus dažāda vecuma cilvēkus un atklāj – viņi ne tikai izskatās jaunāki, viņus apvieno arī citas līdzības: labāks sekss, biežāka ceļošana, retāka televīzijas skatīšanās salīdzinājumā ar vidusmēra cilvēku. 

 

Vīkss pat sliecas apgalvot, ka mūžīgi jaunie ir pavisam atšķirīgi no parastiem cilvēkiem. Nevar noliegt, ka viņi ir veiksminieki – jo izvēlējušies vecākus ar pareizo ģenētiku. Taču ne tikai tas – superjauno dzīvesveids arī stipri atšķiras: vairāk fizisko aktivitāši un piedzīvojumu, vairāk miega, mazāk televīzijas, viņi retāk kļūst par vecākiem (ap 15% izvēlas palikt bez bērniem), labāk pārvar stresa situācijas. Viņi nepavisam nav askētiski vai ļoti pareizie – jā, liela daļa no viņi ir veģetārieši un tikai viens no 20 ir smēķētājs, tomēr viņu vidū ir arī alkohola cienītāji un pārsvarā arī gaļas ēdāji. Patiesībā autors aizgājis pat līdz smieklīgumam, kā superjauno īpašību minēdams arī viņu auguma garumu, proti, viņi ir vidēji īsāki – un mazāks augums liekot cilvēkus uztvert par jaunākiem, nekā viņi ir. Vīksa superjauno projekts, lai gan sniedz interesantus faktus, tomēr neizskaidro šā cilvēku tipa noslēpumu. 

 

Mēs zinām cilvēkus sev apkārt, kas patiešām izskatās jaunāki par savu vecumu, bet vai mēs varam sasniegt to pašu? Zinātnieki dod cerības, kosmetologi un fitnesa treneri cenšas pārliecināt, bet dziļi sevī mēs nojaušam: tā ir likteņa dāvana. 

 

Kā izskatīties un justies jaunākai? 
* Rīkoties kā bērnam – darīt kaut ko tādu, kas sagādā patiesu prieku, kā tas bija bērnībā, un tā laika labā sajūta uzreiz atgriezīsies. 

* Uzņemt vairāk C vitamīna – lai vienmēr galdā apelsīni, zemenes un citi augļi, kas ir lielisks šā vitamīna avots. C vitamīns palīdz veidot kolagēnu, kas liek sejai izskatīties jaunākai un starojošākai. 

* Balināt tumšos pigmentācijas plankumiņus, kas ar vecumu veidojas uz sejas saules iedarbības dēļ. Kosmētiskie balināšanas līdzekļi ir plaši pieejami. 

* Baltināt zobus – zobi ar vecumu kļūst tumšāki. Jo baltāki zobi, jo jaunāks izskats. 

* Mainīt sava meikapa rutīnu – kas derēja jaunībā, vēlāk vairs neder. Grima speciālisti piedāvā gatavus ieteikumus gaumīgam, jauninošam meikapam sievietēm jebkurā vecumā, kas ir pamatā universāli. 

* Gatavot dārzeņus ar ūdeni, nevis taukvielām, tas ir, sautēt. Pētījumi liecina, ka bez ūdens gatavoti dārzeņi – grilēti vai cepti – nesatur nekādu labumu ķermenim, ne iekšēji, ne izskatam. 

* Kustēties – mazu vingrinājumu veikšana, kas spēcina un tonizē ķermeņa problēmzonas, kuras veidojas ar gadiem, palīdzēs justies pašpārliecinātākai par izskatu un justies jaunākai. Pat staipīšanās ik rītu var uzlabot garastāvokli! 

* Samierināties – ka dzīvē ir lietas, ko nespēj kontrolēt, un tas ir normāli. Pārstājot vienmēr cīnīties par to, lai visu lietu pārzinātu un kontrolētu, samazinās nemiers un stress, kas ietekmē garastāvokli. 

* Smaidīt – smaids liek izskatīties vidēji par trim gadiem jaunākai. 

* Mazlietiņ sameloties – par savu īsto vecumu vai dzimšanas dienas datumu, ja negribi svinēt. Pētījumi rāda, ka prātošana par tēmu, kas nomāc, var likt justies vecākai. 

* Labi izgulēties – kvalitatīvs miegs, atspirdzinoša 20 minūšu pēcpusdienas snauda ir labākās zāles, lai atgūtu spēkus. Miega bads saīsina mūža garumu. 

 

Teksts: Inguna Mukāne, žurnāls "Patiesā Dzīve"

Avots:  www.kasjauns.lv




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas