Kā iepatikties vīra vai sievas vecākiem?

Kā uzvesties, lai iepatiktos izredzētā vecākiem? Un ko iesākt, ja tas neizdodas?
 

vedekla vai znots vecākiem iepatīkas vai arī neiepatīkas

FOTO: Shutterstock.com

vedekla vai znots vecākiem iepatīkas vai arī neiepatīkas

„Jāsaka, ka vidusceļa un padoma nav — vedekla vai znots vecākiem iepatīkas vai arī neiepatīkas. Tas ir atkarīgs no katra subjektīvā sprieduma,” atzīst psihoterapeite Vita Kārkliņa. „Ja vīramātei ir priekšstats, kādai jābūt sievai un sievietei, viņa savā vedeklā grib redzēt tieši tādu modeli, kādu izsapņojusi. Tieši tāpat ir ar vīratēviem un znotiem. Ņemot vērā savu pieredzi un pieļautās kļūdas, viņi savus bērnus grib pasargāt.” Diemžēl bieži vien vecāki savus lolojumus cenšas sargāt no kļūdām, klusējot un nebrīdinot, tā vietā darot visu iespējamo, lai attālinātu savu meitu vai dēlu no otras pusītes. Taču savas bažas ar bērniem ir jāpārrunā, citādi var ciest pieaugušā bērna un vecāku attiecības. 

Ja vecāki nepieņem
„Mēs katrs attiecībās gribam saņemt, bet jāprot arī dot. Un, ja mēs gribam saņemt no sava partnera vecākiem, jāsaprot, ko tieši šajās attiecībās mēs gribam iegūt,” skaidro Kārkliņa. „Ļoti daudz ir atkarīgs no tā, kādi ir partnera vecāki, jo tā ir cita paaudze. Tāpēc jāsaprot, ka vecākajai paaudzei ir grūti pieņemt, ka arī jaunajiem ir savas domas, viņiem ir grūti tās respektēt un atbalstīt, tāpēc jābūt gatavam kompromisiem.”

 

Jāsaprot, ka vecākajai paaudzei ir grūti pieņemt, ka arī jaunajiem ir savas domas, viņiem ir grūti tās respektēt un atbalstīt, tāpēc jābūt gatavam kompromisiem.

 

Reklāma
Reklāma

Ieteicams veidot draudzīgas un savstarpēji cienošas attiecības arī gadījumos, kad saprasties ar otras pusītes vecākiem ir ļoti grūti. Protams, ir sāpīgi, ja neizdodas iepatikties un ja tiec kritizēts, taču, iespējams, kādreiz vajadzētu pateikt, ka šāda situācija tevi neapmierina un ka jūties aizvainots. Vārdi, kurus teikt, varētu būt apmēram šādi: „ziniet, man šķiet, ka jūs mani aizvainojat, un man tas sāp” vai arī „žēl, ka jūs nepamanāt arī manas labās īpašības, jo es patiešām esmu vērtīga/-s jūs dēlam/meitai”. To pateikt var būt ļoti grūti, taču noderīgi, jo par savstarpējām attiecībām jārunā tieši. Sabiedrība ir izslāpusi pēc labiem vārdiem, tāpēc nevajadzētu kautrēties teikt arī tos.

Otras pusītes attieksme
Minētajā situācijā ir svarīgi, kāda ir otras pusītes attieksme, jo, ja pieaugušais bērns atrodas vecāku pusē, jaunajam ģimenes loceklim izcīnīt savu vietu ģimenē ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Tiesa gan, speciāliste neizprot, kāpēc vīramāte/sievasmāte nevarētu atzīt un novērtēt vedeklu/znotu. „Ja attieksme ir noraidoša, jāsaprot, ka mēs nevaram pārveidot otru un viņa viedokli. Tāpat vajag atcerēties, ka arī vecāki ir vīrieši un sievietes un nav tikai tēvi un mātes. Arī viņiem ir savs priekšstats par vīrišķību un sievišķību, un arī par seksualitātes lietām. Ja mēs to aizmirstam, arī tas rada konflikta situācijas.” 

Konsultēja Vita Kārkliņa, ģimenes psihoterapeite