Beidzot zināma atbilde, kas ir veselīgs un sabalansēts uzturs

“Veselīgs, sabalansēts uzturs” ir viens no populārākajiem saukļiem, ko dzirdam teju katru dienu, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tas ir arī viens no vispārprastākajiem jēdzieniem. Sertificēta uztura speciāliste Lizete Māldere skaidro, kas tad īsti ir veselīgs un sabalansēts uzturs.

Cilvēkam, kurš nelieto ikdienā svaigus dārzeņus un augļus, ir jādomā, kā uzņemt C vitamīnu, folskābi, balastvielas, antioksidantus un citus organismam nepieciešamos savienojumus.

FOTO: Shutterstock.com

Cilvēkam, kurš nelieto ikdienā svaigus dārzeņus un augļus, ir jādomā, kā uzņemt C vitamīnu, folskābi, balastvielas, antioksidantus un citus organismam nepieciešamos savienojumus.

 

Pirmkārt, veselīgs ir daudzveidīgs uzturs, uzturā lietojot produktus no visām pārtikas produktu grupām. Priekšroku jādod augu valsts produktiem - sezonālajiem dārzeņiem, augļiem, graudaugiem. Kā piedevas tiem izvēlas olbaltumvielām bagātus produktus - pienu, gaļu, zivis, riekstus, sēklas, jūras veltes, olas vai pākšaugus, un reizēm var atļauties apēst arī šokolādes tortes gabaliņu vai izdzert kādu saldināto dzērienu vai sulas glāzi. Ir jāatceras - tas viss ir normāli tik ilgi, kamēr mūsu ēdienkarte ir dažāda un organismam ir no kurienes smelties vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas pārtikas sastāvdaļas. Pēdējā laikā pieaug arī dažādu ēšanas filozofiju popularitāte, kuru sekotāji iesaka izvairīties no dzīvnieku izcelsmes vai, piemēram, glutēnu saturošiem produktiem, nereti bez jebkāda zinātniska pamatojuma. Tāpēc ir jāatceras, ka katra produktu grupa ir unikāla un, to izslēdzot no savas ēdienkartes, ir jāmeklē alternatīvas. Piemēram, cilvēkam, kurš nelieto ikdienā svaigus dārzeņus un augļus, ir jādomā, kā uzņemt C vitamīnu, folskābi, balastvielas, antioksidantus un citus organismam nepieciešamos savienojumus.


Otrkārt, mums pret sevi ir jābūt kritiskiem un jāprot objektīvi izvērtēt mūsu ēdienkartes atbilstību mūsu dzīvesveidam. Jāuzņem tieši tikpat daudz enerģijas jeb kaloriju, cik patērējam. Piemēram, 1 stundu sēžot pie galda, vidēji 70kg smags cilvēks patērē vien 100 kcal, taču viena smalkmaizīte var saturēt pat 500kcal un vairākas tējkarotes cukura, kas pie šāda veida aktivitāšu līmeņa dienu dienā var rezultēties liekajos kilogramos. Turpretī cilvēkam, kurš ik dienu ir fiziski nodarbināts un apmeklē treniņus, šīs papildus 500 kcal un cukurs var būt pat veselīgs un ļoti noderīgs. Tādēļ ir vērts atcerēties, ka “darbs dara darītāju”! Lai arī, cik maz laika mums dienā būtu, tomēr ir jāatrod laiks kādām fiziskajām aktivitātēm - it īpaši, ja esat īsts gardēdis un reizi pa reizei apēdat kādu našķi.

Reklāma
Reklāma


Treškārt, jebkuras izmaiņas savā ēdienkartē un dzīvesveidā ir jāveic pakāpeniski, padarot tās par savu ikdienu un pārlieku nepārsteidzot savu organismu. Ja šodien apņemsieties iet skriet, tas nenozīmē, ka uzreiz ir jānoskrien 10 km vai jāatsakās no pilnībā visiem saldumiem, jāēd tikai dārzeņus un tas būs veselīgi. Šāda veida ierobežojumi cilvēku padara saspringtu, kas visbiežāk beidzas ar “rokas atmešanu”, tukšu ledusskapi un izgulšņātu dīvānu, tādēļ jāievēro mērenība un līdzsvars starp mūsu vēlmēm un iespējām. 


Ir jāsaprot, ka piekopt veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā arī mainīt uztura paradumus, ir pamats labai pašsajūtai un nav nekas pārlieku sarežģīts vai grūts. Tas sākas jau ar vienu pavasarīgu pastaigu un papildus zaļumiem pusdienu šķīvī, kritiskāku aci veikala plauktos un smaidu uz lūpām. Veselīgs dzīvesveids ir mērenība un līdzsvars starp mūsu izvēlēm un paradumiem!