Kā pierunāt četrgadnieku nokārtoties podiņā? Piekukuļojot!

Atbilde klīniskā psiholoģe - psihoterapeite Līga Bernāte: 

"Lai izvērtētu situāciju, nepieciešams zināt vairāk gan par bērnu, gan ģimeni un savstarpējam attiecībām. Tomēr mamma varētu mēģināt izdomāt, kā bērnu pierunāt mēģināt pasēdēt uz podiņa regulāri. Īpaši tas, jadara, ja var pamanīt, bērnam vajag kakāt. Savukārt ja izdodas apsēdināt uz uz podiņa, tad nepievērst viņam uzmanību, netraucēt un ļaut viņam būt savā nodabā.

Pēc tam noteikti var paslavēt par mēģinājumu. Protams, ja puikam izdosies pakakāt, tad gan vajag ļoti ļoti slavēt, jo tie ir svētki abiem. Vēl var mēģināt ieviest kalendāru, kurā bērns krāj uzlīmes un kaut ko nopelna par to, ka mēģina pakakāt podiņā.
Kopīgi vienojaties, cik uzlīmes nedēļas laikā ir jāsakrāj un ko viņš par to iegūs. Pakāpeniski iegūstamo uzlīmju skaitu var palielināt, sarunājot, kāda būs balviņa, ja viņš pakakās. Ja šis motivācijas veids darboties, tad uzlīmes ar laiku var iegūt tikai tad, ja podiņā kaut kas ir. Reizēm var uzreiz dot kādu īpašu, nelielu, našķi par to, ka ir pasēdējis uz podiņa, bet šim našķim ir jābūt saistītam tikai ar  podiņa lietu un to var iegūt tikai tā. Protams, tā ir kukuļošana, bet reizēm tas palīdz. Kad podiņa lieta sakārtojas, tad no apbalvojumiem var pamazām atradināties.

Vēl viena ideja -  nopirkt un kopā par šo tēmu palasīt bilžu grāmatu vai nopirkt rotaļlietu podiņa, kur bērns varētu likt savas mantas uz podiņa un apspēlēt šo tēmu. Piemēram, ir izdota grāmata "Es gribu savu podiņu!" Ja grāmatiņu par podiņa lietošanu lasa priekšā mamma vai tētis,  tad tam ir jānotiek neuzkrītoši, tāpat kā lasot priekšā jebkuru citu pasaku.  Katrā ziņā noteikti ir jāizvairās jebkāda emocionāla spiediena par nekakāšanu podiņā. 

Šajā situācijā ieteiktu uz brīdi atslābt un izmēģināt ''radošās'' pieejas. Ja vēl pēc kāda pusgada nekas nemainās, tad tomēr ieteiktu apmeklēt psihologu.