HIV grūtniecei. Vai var piedzimt vesels bērniņš?

Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste prof. Baiba Rozentāle stāsta, kā iespējams pasargāt bērniņu no šīs saslimšanas, ja mamma ir HIV nēsātāja. 
 

Lai pasargātu jaunās dzīvības no HIV vīrusa, tiek nodrošināts grūtnieču skrīnings – tad, kad topošā māmiņa stājas uzskaitē pie ģimenes ārsta vai ginekologa, lai novērotu, kā norit grūtniecība, viņai tiek ņemta virkne analīžu. Starp analīzēm ir arī antivielu noteikšana uz cilvēka imūndeficīta vīrusu – HIV. Ja šī analīze ir pozitīva, tiek veikta papildu izmeklēšana. Ja tiešām pierādās, ka sieviete ir inficēta ar HIV, viņai tiek nozīmēti medikamenti – tā saucamajai vertikālās transmisijas profilaksei. Tā ir ļoti efektīva, un risku inficēties samazina desmitkārtīgi. Ja pieņemam, ka risks inficēties ir 20 – 30 % gadījumu, tad saņemot medikamentus, paliek tikai 2 – 3% iespēja inficēties.

Ir ļoti būtiski gan stāties uzskaitē pie speciālista grūtniecības laikā, gan veikt analīzes. Ir vairāki gadījumi, kad analīžu rezultāti uzrāda, ka sieviete ir inficēta ar HIV vīrusu un tādā gadījumā viņa var pasargāt bērnu, saņemot medikamentus. Tas netiek darīts tikai tādos gadījumos, ja sieviete nav gājusi pie ārsta. Piemēram, ir mātes, kuras nav stājušās uzskaitē, lieto narkotikas, un viņu pirmā satikšanās ar ārstu ir tad, kad viņām jādzemdē. Ja sieviete, kas nav bijusi uzskaitē un viņai nav mātes pase, nokļūst slimnīcā, tiek veikts ekspresizmeklējums uz HIV vīrusu. Sievietei, kas ir HIV pozitīva, ir jāveic ķeizargrieziens, jo dabīgajās dzemdībās bērns var inficēties. Iespējams,bērns caur placentu nav inficējies, bet var inficēties tieši dzemdību procesā.

Ķeizargrieziena laikā sievietei intravenozi tiek ievadīts pretvīrusu preparāts pret HIV, un bērns pirmo dzīves mēnesi uzreiz no pirmās dienas saņem medikamentu pret HIV sīrupa veidā. Tādējādi var samazināt vertikālās transmisijas risku un bērniņa inficēšanās iespēju.
 

Bērniņi, kas ir dzimuši ķeizargriezienā un ir saņēmuši speciālo sīrupu, tiek uzskatīti par HIV eksponētiem. Viņi ir eksponēti, bet speciālisti vēl nezina, vai viņi ir HIVinficēti. Šie bērni ir Latvijas Infektoloģijas centra uzskaitē līdz divu gadu vecumam. Līdz divu gadu vecumam bērni tiek regulāri izmeklēti – viena mēneša vecumā, trīs mēnešu vecumā, pusgada secumā, gada vecumā. Visbiežāk jau gada vecumā var saprast, vai bērniņš ir HIV iniciēts. Ja bērns nav HIV pozitīvs, viņu noņem no uzskaites, savukārt gadījumā, ja tomēr ir, bērns paliek uzskaitē, bet viņš vēl nav jāārstē ar pretvīrusu preparātiem, jo ir ļoti stingri kritēriji, kad ir jāuzsāk ārstēšana. Šāds bērns ir regulāri jākontrolē, ir vesels algoritms, kas tiek izsniegts vecākiem.
 

Diemžēl ir arī tādi bērni, no kuriem vecāki atsakās, viņi nokļūst bērnu namā, zīdaiņu namos. Ir arī tādi gadījumi, kad sieviete tiešām pieder pie sociālā riska grupas, bet viņa neatsakās no sava bērna, viņa ir gatava bērnu audzināt, bet māte turpina lietot narkotiskās vielas. Viņa neved bērnu uz kontroli tik bieži, cik regulāri tas būtu jāveic. Tādos gadījumos Latvijas infektoloģijas centra sociālais darbinieks mēģina sazināties ar šiem vecākiem. Mums nav tiesību šīs ziņas nodot sociālajiem dienestiem, mums nav tiesības konfidencialitātes dēļ šīs ziņas nodot bāriņtiesai. Tāpēc ir duāla attieksme – vai bērns ir pie vecākiem, kurš nav izmainījis savu dzīvesveidu, vai arī šis bērns ir bērnunamā, un šajos gadījumos, bērni, kuri ir HIV pozitīvi vai HIV eksponētie, tiek vesti uz kontroli regulāri, un bērns saņem medikamentus, kad tas ir nepieciešams. 

Kā atpazīt HIV pazīmes? Izlasi "Gripas simptomi var liecināt par HIV vīrusu"