Liekais svars ne tikai no vāja gribasspēka jeb Kā mūsu ēšanas ieradumus ietekmē emocijas

Pasaulē vairāk kā 1,4 miljardiem pieaugušo, vecākiem par 20 gadiem, ir liekais svars. Vairāk kā 200 miljoni vīriešu un 300 miljonu sieviešu cieš no aptaukošanās  un tās izraisītām veselības problēmām. Pēc Pasaules veselības organizācijas  datiem vairāk kā 40 miljonu bērnu vecumā līdz 5 gadiem ir aptaukojušies.

Ēšanas atkarības izraisīti traucējumi saistāmi ar pacienta iekšējo nedrošības izjūtu,  kuras rezultātā nekas no apēstā nedod sāta izjūtu.

FOTO: Shutterstock.com

Ēšanas atkarības izraisīti traucējumi saistāmi ar pacienta iekšējo nedrošības izjūtu, kuras rezultātā nekas no apēstā nedod sāta izjūtu.

 

Psihoterapeite un psihosomatiskās medicīnas ārste Inta Zīle stāsta, kā mūsu emocijas ietekmē ēšanas ieradumus un kāpēc tik grūti atteikties no pāris liekām šokolādes tēfelītēm.

 

Izprast ēšanas traucējumus, lieko svaru, aptaukošanos un ēšanas atkarību palīdz  biopsihosociālais modelis. Tas nozīmē, ka neveselības saknes meklējamas trīs  līmeņos: bioloģiskajā (iedzimtas vielmaiņas tendences), sociālajā (attiecību  veidošanas un konfliktu risināšanas stils) un psihiskajā (iekšējie priekšstati par sevi un citiem, tipiskās emocionālās reakcijas). Strādājot tikai ar vienu no virssvara cēloņiem,  centieni visbiežāk cieš neveiksmi. 
 

No psihiskās veselības viedokļa cilvēkiem ar virssvaru bieži ir no bērnības  saglabājusies tendence - baudu gūt orāli, jo psihē notikusi fiksācija agrīnās attīstības  stadijā, kuras dēļ labsajūtu, drošības izjūtu un apmierinātība tiek gūta bērna apziņai  viegli uztveramā veidā- ar ēšanu, kuras mērķis ir kompensēt iekšējo emocionālo  izsalkumu, trauksmi, neapmierinātību ar sevi vai citiem. 


Ēšanas atkarības izraisīti traucējumi saistāmi ar pacienta iekšējo nedrošības izjūtu,  kuras rezultātā nekas no apēstā nedod sāta izjūtu. Bieži tas kombinējas ar sāta  trūkumu arī citās jomās - nekad nav gana labi sasniegumi, gana labas mantas u.tml. Pacients izjūt dažādu vajadzību pastiprinātu apmierināšanu, uzņemot pārtiku. 
 

Lai cik daudz tiktu apēsts - saglabājas izsalkuma un tukšuma sajūta, kā arī vēlme  attiecīgās kompulsīvās darbības turpināt, pat, ja pēc tam ieslīgstam pašpārmetumos. Ja tiek īstenoti centieni ietekmēt ēšanas paradumus, bet netiek mainīta to pamatā  esošo jūtu intensitāte, tad agrāk vai vēlāk vadzis lūst: cilvēks atkal atgriežas pie  ēšanas bez robežām, vai attīstās kāda cita kompensējoša atkarība - pārmērīga  iepirkšanās, smēķēšana u.c.
 

Atšķirībā no liekā svara, ko no malas var novērot, kompulsīvā ēšana ir grūtāk  diagnosticējama, jo svars var būt normāls vai tuvu normai. Pārsvarā cilvēki nemaz  neapzinās to kā problēmu, piemēram, kas tur slikts, ja satraukumā tiek apēstas divas  lielās šokolādes tāfelītes? Arī kompulsīvā ēšana ir saistīta ar iekšējām grūtībām regulēt  emocijas. 
 

Kompulsīvā ēšana ir saistīta ar iekšējām grūtībām regulēt  emocijas. 
 

Cilvēkiem, kuru agrīnā barošanas pieredze bijusi traucēta, pastāv lielāka dažādu  atkarību veidošanās varbūtība, piemēram, pastiprināta ēšana, ar kuru tiek kompensēta  trauksmes, vainas un mazvērtības sajūta, nagu graušana, alkoholisms, smēķēšana u.c.  Turpretim pozitīva barošanas pieredze bērnībā rada mīlēta, mīloša un apmierināta  cilvēka paštēlu attiecībās ar sevi un apkārtējiem.
 

Reklāma
Reklāma

No malas skatoties, šķiet - kas var būt vienkāršāk kā ēst mazāk, pareizāk vai vairāk  kustēties? Tomēr cilvēkiem ar virssvaru bieži vien nākas saskarties ar tuvinieku  un apkārtējo cilvēku neizpratni, nosodījumu, kas tikai pastiprina sevis vainošanu,  nosodīšanu un ar ēšanu saistīto patoloģisko uzvedību. Katrs, kam tuva šī tēma, zina,  cik ārkārtīgi smagi ir pārraut apburto loku, skaidri redzot un apzinoties savas kļūmes. Tādēļ ir tik svarīgi saredzēt un palīdzē pacientiem saprast to bezspēcību, kas ir daļa  no virssvara - redzēt, ka īstenībā patoloģisko uzvedību aktualizē ilgstošs saīgums,  dusmas, neapmierinātība, garlaicības un tukšuma, apdraudētības sajūta, ilgstošs  sasprindzinājums, emocionāli tuva cilvēka zaudējums vai atšķirtība.

 

Vienīgais veids, kā strādāt ar virssvaru efektīvi, ir strādāt kompleksi, padomājot  gan par bioloģiju (uzturs, kustības, medikamenti, ja nepieciešams), gan sociālo  sfēru (attiecības ar citiem, lekcijas, grupas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības) un  psihoemocionālo (atbalsta grupa, psihoterapeita konsultācijas).  Arī Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no virssvara un līdz ar to - virssvara  izraisītām saslimšanām. Tas norāda uz faktu, ka aptaukošanās un liekais svars  ir globāla problēma, kas skar Latviju un kuru nepieciešams risināt, lai ilgstoši  neapdraudētu sabiedrības veselību kopumā, iedragājot, cilvēku pašsajūtu,dzīves  kvalitāti un jau tā niecīgo valsts veselības aprūpes finansējumu. 

 

Aptaukošanās jeb adipozitāte ir slimība, kas neārstēta pasliktina sirds un asinsvadu  veselību, izraisa gremošanas orgānu saslimšanas, no tās rodas elpceļu, kustību un  balsta aparāta traucējumi, tiek bojāta arī perifēro nervu sistēma, kā arī palielinās risks  saslimt ar onkoloģiskām slimībām.

Psihoemocionālās nedēļas ietvaros, no 2014.gada 6.- 10.oktobrim veselības centrs "Vivendi" interesentiem piedāvā iespēju apmeklēt ēšanas traucējumu un liekā svara tematikai veltītu lekciju. Ieeja ir bez maksas. Plašāka informācija www.vivendicentrs.lv