Cik ilgi mīlestība ir "akla" ? Par rozā briļļu periodu un realitāti

Teicienam, ka mīlestība ir akla, ir zinātnisks pamatojums. Laikā, kad esam iemīlējušies, mēs patiešām zaudējam spēju kritiski novērtēt partnera trūkumus. Vai tas ir labi – neredzēt otra trūkumus un, iespējams, visu mūžu nodzīvot ar rozā brillēm uz acīm? Varbūt cilvēkiem ir raksturīga vēlme redzēt vēlamo, nevis reālo?
Ne visiem izdodas samierināties ar realitāti, tad sākas pārmetumi, otra pārtaisīšanas mēģinājumi un izmisums, ja neizdodas iecerētais.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ne visiem izdodas samierināties ar realitāti, tad sākas pārmetumi, otra pārtaisīšanas mēģinājumi un izmisums, ja neizdodas iecerētais.

Psiholoģe un psihoterapeite Antra Sloka norāda – “rozā brilles” mūža garumā nav veselīgi! Tajā pašā laikā, noņemot tās, jāprot partneris novērtēt un pieņemt tāds, kāds viņš tiešām ir. Ne visiem tas izdodas, tad sākas pārmetumi, otra pārtaisīšanas mēģinājumi un izmisums, ja neizdodas iecerētais. Varbūt pēc briļļu krišanas un nespējas pieņemt otru tāds, kā viņš ir, labāk uzriez šķirties, nevis vienam otru mocīt vai upurēties cēlāku mērķu vārdā?
 

Antra novērojusi, ka rozā briļļu periods katram ir individuāls un cieši saistīts ar to, cik nobriedusi ir personība. “Aklais periods” vienam var ilgt divas nedēļas, citam trīs gadus, bet kāds “rozā okulārus” nenoņem pat visu mūžu. “Reiz man bija kliente, apmēram 40 gadus veca. Atnāk un sašutusi stāsta, ka pēc laimīgas, kā viņai šķitis pat ideālas laulības 22 gadu garumā kādā rītā vīrs pieceļas un aiziet no viņas prom. Bet viņai likās, ka viss ir tik skaisti. Te ir tā “aklā mīlestība”, jo varbūt otram cilvēkam jau gadiem ir bijis ļoti grūti. Varbūt viņš neko neteica, tikai cieta. Šī sieviete bija šokā, ka neko nav redzējusi, nav zinājusi. Tas ir pašapmāns. Mēs pieņemam, ka ir labi un rīt būs vēl labāk. 

 

Bieži vien,  kad es jautāju, kā bija attiecību sākumā, saņemu atbildi: nu jā, īsti labi jau nebija, bet es domāju, ka vēlāk būs labāk, ka otrs mainīsies. 

 

Tas, kas “ īsti labi nav”, plešas plašumā un dod signālus, ka nemaz nav tik labi, kā mums patiesi gribētos. Taču pieveram acis, sevi dažādi attaisnodami, piemēram, ka viņš taču ir ļoti mīļš...., viņa ir tik skaista..., labāku es diez vai dabūšu..., ka tik es pēc tam nenožēloju un nepalieku viena.... Ļoti labs piemērs šādai domāšanai ir Blaumaņa novele “Purva bridējs”, kur Kristīnes “mīlestības aklums” un cerība kaut ko mainīt Edgarā lika atteikties no citām attiecībām un nepieņemt dzīves realitāti.”
 

Ciema skolotājas Antras pieredze 

"Apprecējos diezgan agri ar traktoristu kombainieri un daudzus gadus darīju visu, lai saturētu ģimeni. Audzināju vīra iepriekšējās laulības bērnus, glābu viņu pašu no dažādām nepatikšanām. Kādā naktī pat skrēju meklēt palīdzību, lai vīra kombainu un viņu pašu smagā reibumā esošu, izvilktu no grāvja. Darīju to gadiem un uzskatīju, ka tas ir pašsaprotami. Un tad... lauku veikaliņā stāvot rindā pēc produktiem, sāku sarunu ar jaunu inženieri, kas  bija nosūtīts komandējumā uz šo pagastu. Vienkārši aprunājāmies, vēlāk sarunu turpinājām pie veikala. Nekas vairāk, tikai saruna, bet tas bija lūzuma punkts, lai saprastu, ka vienkārši esmu bijusi “akla” un sen jau zaudējusi pašcieņu. Aizgāju no vīra, sāku dzīvot viena un pamazām sapratu, ka šīs attiecības vienkārši nebija to vērtas, lai glābtu.”

Reklāma
Reklāma

 

Gata stāsts 

“Es biju pēc viņas, kā saka, traks. Tik traks, ka man viss bija vienalga. Pametu studijas, lai tikai varētu aplidot un būt tuvāk. Aizņēmos naudu, lai tērētu ar viņu saistītās muļķībās un lai viņa to novērtētu. Draugs brauca man pakaļ, mēģināja vest pie prāta, bet – nekā. Es biju slims ar viņu. 
Maz ēdu, sēdēju pa naktīm, rakstīju vēstules, lai dienā pats atdotu. Tā tas turpinājās gandrīz pusgadu. Es pat neredzēju, ka viņai svarīgāks ir cits puisis, ka viņi tiekas. Man likās, ka es esmu īstais un viņa to tūlīt pamanīs. Notika tā, ka uz ceļa apstājos palīdzēt vienai jaunkundzei, kurai ritenim bija nokritusi ķēde. Un viss. Tikai daži teikumi, tikai kādas piecas minūtes bija vajadzīgas, lai ieraudzītu, ka ir arī citas pasaulē, kas man uzsmaida. Pavadīju meiteni, kas bija atbrauksi pie vecākiem ciemos. Tikšanās nesekoja, jo viņai bija drīz jābrauc prom. Bet es jau biju pārvērties atpakaļ par to, kas biju iepriekš.” 
 

Pirms kāda laika Bavārijas Rāvensburgas universitātē bija veikts pētījums, kurā atklāja interesantas lietas. Vīriešiem sieviete šķiet pievilcīgāka, ja viņas izskats vairāk līdzinās bērna sejas vaibstiem – sejā dominē pieres reģions, ir mazs deguns un mazs, graciozs zods. Vīrietis liksies pievilcīgāks, ja viņam būs izteikts zods ar spēcīgu apakšžokli. Pēc šādiem parametriem satikts cilvēks spēj atstāt spēcīgāku iespaidu, tādā var ātrāk iemīlēties, nobloķējot kritisko attieksmi. Vai tas nozīmē, ka vīrietis sievietei, kurai ir mazs deguns, piedos vieglāk? 

 

Stāsti no savulaik skanējušā raidījuma "Sirdslietu aģentūra" vadītāja Dzintara Tilaka grāmatas "Latviskās sirdslietas" (Pētergailis).  

Saistītie raksti