Bērns mammas telefonu noslēpj ledusskapī. Pēdējā diena iesūti stāstiņu par bērnu izdarībām ar telefonu!

Piedalies jautrā foto stāstiņu konkursā „Mans bērns uzdarbojas telefonā” - kopīgi izveidosim jautrāko stāstu buķeti! uzvarētājam balva 50 EUR vērtībā no Samsung Galaxy S5.

Kur gan palicis mammas tālrunis? Ledusskapī!

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Kur gan palicis mammas tālrunis? Ledusskapī!

 

Šķiet, ikvienai mammai un tētim, kam ir mobilais tālrunis, pūrā ir kāds stāsts par bērna izdarībām ar telefonu. Sūti savu pastāstiņu līdz 5. maijam uz redakcija@mammam.lv! Lūk, pirmie stāstiņi!

 

Meita sazvana Ziemassvētku vecīša sekretāri!

"Gribu pastāstīt, kā mana meita Madara zvanīja Ziemassvētku vecītim, lai palūgtu dāvanā Bārbijas lelli. Nezinu, kā tas izdevās, bet viņa uzspieda numuru 113 un otrā galā pacēla ātrā palīdzība! Meita jautāja, vai tur esot Ziemassvētku vecītis, lai cik dīvaini, bet operatore teica, ka jā, esot sekretāre. Jautāja, ko vēloties, Madara teica, ka Bārbiju. Tad viņa atbildēja, ka nodošot ziņu vecītim. Pēc tam, kad ieraudzīju, uz kādu numuru meita zvanījusi, zvanīju vēlreiz un atvainojos!"

Iesūtījusi Ilze Sustrupa.

 

Mobilais telefions un bērns

Telefons iestādīts puķupodā!

Laikam kā jau daudziem, kuriem mājās ir mazi bērni atgadās kādi kuriozi ar telefoniem: apliets telefons vai nejauši paslēpies telefons visneiedomājamākās vietās dzīvoklī: rotaļlietu kastē, zem paklāja, atvilknē pie veļas. Pagājušā gada pavasarī, atklājot pavasara sezonu, grillējot gaļu un pļāpājot uzreiz nepamanījām, ka vienā no puķupodiem bija jauns "stādiņš" izraudzis-mobilais telefons.

 

Iesūtījis Aleksandrs

 

Divgadnieka zināšanas par telefonu

Mūsu mazai mīlulītei Kitijai tagad ir 2,5 gadiņi. Par telefoniem viņai interese ir jau sen, vienmēr jāseko kur noliekam to. Viņa māk apieties gan ar taustiņiem, gan ar skārienjūtīgo telefonu, neviens Kitijai nav mācījis - viņa sēž blakus un noskatās. Stāstiņi ir vairāki, bet šeit daži no tiem. Pirmais stāsts. Ciemojoties pie omītes, viņai bija iedots telefons kuru nelieto un nav karte iekšā. Tad viņa runāja tikai dažus vārdus. Kamēr ome dzīvojās pa www.draugiem.lv, mazā spaidīja telefona pogas. Pēkšņi ome pārsteigta dzird no telefona sievietes balsi: "Valsts policija klausās, lūdzu!.......Hallo...Valsts policija klausās,lūdzu!......" Mazā atbild: "Čau! Asisa.." Sieviete beidza sarunu, bet ome no izbīļa tikkai tad attapās. Otrais stāsts. Ome salikusi veļas mašīnā drēbes mazgāties, bet pēkšņi izdomājusi piezvanīt, bet telefona nav. Izmeklējās visur vai līdz asarām, Kitija izstāstīt nemāk. Beidzot iedomājusies pārbaudīt veļas mašīnu - telefons bija tur! Trešais stāsts. Naktī pēkšņi pamostamies, jo skan mūzika. Tētis, virzoties mūzikas virzienā, nonāk pie Kitijas gultiņas. Mazā palīdusi zem segas ar tēta telefonu..."

Iesūtījusi mamma Iveta Keisa.

 

 

Arī putni grib piezvanīt saviem draugiem!

Mūsu ģimenē ir vairāki jautri un ne tik jautri atgādījumi, kas saistīti ar mobilo telefonu.

Viens ne tik jautrs atgadījums pirms pāris gadiem atgadījās vīram, kad viņš ar nesen iegādāto mobilo telefonu devās zvejot. Zvejojot ezerā gumijas laivā, laiva aogāzās un viņš "izpeldējās" kopā ar telefonu un mašīnas atslēgām. Lieki teikt, ka pēc šīs zvejas vajadzēja iegādāties jaunu mobilo. Vīrieši kā mazi bērni!:)

 

Dēliņš spēlējot spēlīti "Angry birds" un arī "paknibinoties" telefonā izdzēsa visus zvanu arhīvus un pat tā uzstādīja, ka bez atbloķēšanas tos nevarēja uzreiz uzstādīt... Citu reizi ienākot istabā ieraudzīju, ka mans mobilais telefons peldās krūzē ar sulu, labi, ka krūze nebija tik pilna...

Mobilais telefons sulas glāzē

 

Un vēl viens atgadījums pirms dažiem gadiem, kad vēl mans brālis bija mazāks... Vienu dienu tētim mājās pazuda mobilais telefons. Nekur nevarēja atrast, vakarā tomēr brālis atzinās, ka telefonu pakāra kokā, dārzā, lai arī putniņi varētu piezvanīt saviem draugiem!:)

Bērnu blēņas ar telefonu

Iesūtījusi mamma Laura.

 

Putu vannā meita paspēlējās ar telefonu...

"Bija pienākusi kārtējā nedēļas nogale. Un kā jau katru sestdienas vakaru, savas atvasītes likām mazgāties. Kad jaunākais deliņš bija nomazgāts, tad vannoties devās vecākā meitiņa. Priekš saviem sešiem gadiņiem viņa mums likās ļoti prātīga, patstāvīga un uzmanīga. Nekad nesagādāja nekādus nepatīkamus pārsteigumus. Šoreiz sanāca savādāk... Meitiņa tā bija aizrāvusies ar telefona spēlēšanos, ka nolēma neateikties no šīs nodarbošanās arī, ejot vannā.  Mēs īsti nepamanījām, kurā brīdī viņa bija paķērusi līdzi telefonu. Kad ienācu vannas istabā, lai mazo noslaucītu, man pavēras neiedomājams skats -.pilna vanna pielaista ar ūdeni un putām no šampūna, mazā guļus vannā tur rokās telefonu, no rokām pil ūdens... Telefons ir pilnīgi slapjš un viņa ar slapjām rokām vēl cenšas kaut ko uzspiest uz skarienekrāna.... Es nezināju, ko teikt. Stāvēju kā neko nesaprasdama. Un vienīgais, ko meitiņa tajā brīdī pateica nevainīgā

balstiņā: "Mammu, es tikai paspēlējos!" 

Reklāma
Reklāma

Protams, telefona vannošana nepalika bez sekām gan pašam telefonam, gan arī vannotājai, bet tas jau atkal ir cits stāsts."

Iesūtījusi mamma Dace Sarsune

 

Daudz laimes dzimšanas dienā, mammu!

Mana dzimšanas diena, kad viss iet ņigu ņegu, apsveiceji, rasols, ziedi, bučas... hmm, kur ir mans telefons, nevarot mani sazvanīt... Mīļā pasaulīt, mans divgadīgais dēls Ralfs ir pacenties noslēpt - ledusskapī... tpu - tpu - tpu! Nekāda sirds ritma traucējumi telefonam nav, bet mammai no stresa un laimes asaras acīs... Paldies, dēliņ, par pārsteigumu! 

Iesūtījusi mamma Anda.

Bērns un telefons

  

Ar vecmāmiņu meita telefoniski vairs nesarunājas

 

Bērns un telefonsMūsu ģimenē ir bezgalīgais stāsts ar telefonu. Kad mazajai bija 1 gads, lietoju Nokia skārienjūtīgo telefonu. Tajā bija sarakstītas daudz šupuļdziesmas bērniem, tāpēc to šad tad izmantoja arī mazā dāma, lai klausītos savas dziesmiņas. Līdz reizei... kamēr sasita displeju. Tā kā remontēt neatmaksājās, nopirku primitīvu telefonu pa 14 latiem, lai varu tikai piezvanīt. Nepagāja ne cik ilgs laiks, kad arī šo aparātu mazā apguva. Vienā jaukā dienā dzirdu (nu jau 2,5 gadus veca), ka mazā dusmojas, sit pa sienu un lamājas: " Baba, nulā (runā)! Baba, ko tu al mani nulā nē (nerunā)? Tu taka (traka)! Biss (viss), attā..." Izrādās, dāma patiešām pati kaut kā piezvanījusi vecvecmammai, bet viņa vecs cilvēks nesaprot, ko, tikko runāt sācis bērns, mēģina iestāstīt. Pēc šī zvana ilgi dusmojās un vairs negrib ar babu runāt pa telefonu, jo viņa neko nesaprot...

Bija arī reize, kad telefons veiksmīgi tika izmests miskastē, par laimi, laicīgi sākām meklēt...

Iesūtījusi Solvita Putāne.

 


Kur meklēt bērna noslēptu telefonu?

Mans mazais četrgadnieks, spēlējot savas iecienītās spēlītes, bieži izdomā telefonu kaut kur noslēpt tā, ka nevar atrast. Vienreiz, steidzoties uz vakariņām, nometis tā, ka telefons ieslīdējis gultā starp sēžamajiem un izņemt nevar. Prasot viņam, kur telefons, mazais atbildēja, ka nezina. Lai atrastu telefonu, nācās uz to zvanīt un vilkt gultu ārā. Nereti telefons atradies zem segas, kas nomesta uz grīdas, vai ieslīdējis spilvendrānā. Citkārt telefons iedzīvojies mantu kastē vai braucamajā mašīnā. 

Iesūtījusi Lana Cīrule. 

 

Telefons slīkst podā!

"Es tīru vannas istabu, telefonu biju nolikusi uz veļas mašīnas, jo tikko bioju beigusi sarunu ar vīru. Ienāk dēliņš 1.5gadiņi (tagad viņam 3 gadiņi) un kaut ko savā valodiņā stāsta. Es tīru vannu un dzirdu - tāds plunkšķ! Nepievērsu uzmanību.Paiet kādas 10 minūtes, kad attopos - Kur tad telefons? Plunkš? Paceļu poda vāku un mans telefons slīkst podā... Neizglābu savu telefonu, nu neko, tikai žēl bija, kad biju nomaksājusi telefona kredītu. Pati jau biju vainīga,samīļoju dēliņu un teicu: tikšu pie jauna telefona.:)

Iesūtījusi mamma Lolita Staškeviča.



Bērns omītes telefonu novērtē kā nederīgu un izmet atkritumos

Kā jau katram bērniņam arī mūsu dēliņš (1.2.mēneši) ir iemīļojis „vecāku rotaļļietu” telefonu. Gan tētim, gan mammai ir Samsung Galaxy S3 skārienjūtīgie telefoni. Bērnam ir prieks paņemot šo telefonu rokās, liels ekrāns, kā pieliek tam pirkstiņu, sāk kustēties, parādās krāsainas bildītes. Noskatījies no mums, mazais jau zina, ka, paņemot telefonu rokās, jāpārvelk ar pirkstiņu pār ekrānu, tad reizēm pat gadās saspaidīt dziesmiņas vai pat uzzvanīt kādam. Viendien pie mums ciemojās bērniņa vecmāmiņa, vecmāmiņai ir Nokia telefons ,bet ne skārienjūtīgais. Protams, omītei kaut kā vajag bērnam pielabināties un pirmais, ko iedod - savu telefonu. Dēliņš paņem telefonu, groza rociņās, nesaprot - nekas nenotiek. Velk, velk ar pirkstiņiem pār ekrānu, tad pēkšņi dzirdam, kā mazais nosaka: "Atā,atā, kak!". Domājam, ka pie sevis spēlējoties kaut ko runā, tā īpaši vārdiņiem nepievērsām uzmanību. Pēc brītiņa omīte meklē telefonu, bet nekur nav. Zzvanām, telefons sauc, bet mājās zvanu nedzirdam. Saprotam, ka mazais ķipars telefonu izmetis mistkastē (tai brīdī, kad noteica atā - mazulis ir iemācīts izmest savus pamperīšus un zina, kur atrodās mistkaste), tētis iznesis atkritumus, nemaz nenojaušot, ka līdz ar atkritumiem izmetis omītes telefonu. Pēc nelielas atkritumu pārmeklēšanas, telefons atradās. 

 

*„Atā-atā,kak!" (tulkojums atā,atā kaka)”

 

Iesūtījusi mamma Līga

 

 

Konkursu organizē Samsung Galaxy S5

Samsung Galaxy S5 tālrunī ir bērniem īpaši izstrādāta Kids Mode vide, kura ir kā smilšu kaste, kurā pieejamas tikai pašiem jaunākajiem paredzētās funkcijas, piemēram, atraktīvas zīmēšanas un dziedāšanas spēles u.c. Vecākus iepriecinās fakts, ka no Kids Mode izkļūt var tikai ar PIN kodu, tātad bērns nejauši nepiekļūs e-pastiem, sociālajiem tīkliem vai kontaktiem. Turpretī IP 67 sertifikāts padara tālruni drošu pret putekļiem un iekrišanu ūdenī vai smilšu kastē.