Kāpēc jāpievērš uzmanība, vai tavā organismā pietiek magnija?

Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopamā minerālviela cilvēka organismā. Pieauguša cilvēka organismā ir ap 21-28 g magnija. Puse no tā atrodas kaulos, viena trešdaļa sirds un skeleta muskuļos, bet pārējais asins plazmā un citos audos.

No praktiskā viedokļa svarīga nozīme ir magnija ietekmei uz gremošanas traktu, centrālo nervu sistēmu, miometriju un asinsrites sistēmu.

FOTO: Marika Eglīte

No praktiskā viedokļa svarīga nozīme ir magnija ietekmei uz gremošanas traktu, centrālo nervu sistēmu, miometriju un asinsrites sistēmu.

Kāpēc magnijs ir svarīgs mūsu organismam?

• Magnijs koncentrējas šūnās, un tas nepieciešams vairāk nekā 300 būtisku reakciju norisei mūsu organismā. 

• Magnijam ir liela nozīme vielmaiņas procesos, jo tas saistīts ar virkni enzīmu (savienojumiem, kas paātrina dažādu reakciju norisi mūsu organismā), kuri kontrolē ogļhidrātu, tauku, olbaltumvielu un elektrolītu vielmaiņu.

• Magnijs palīdz nodrošināt organismu ar nepieciešamo enerģiju. 

• No praktiskā viedokļa svarīga nozīme ir magnija ietekmei uz gremošanas traktu, centrālo nervu sistēmu, miometriju (gludo muskulatūru, kas atrodas iekšējos orgānos) un asinsrites sistēmu. Lai magnijs organismā labāk uzsūktos, nepieciešams B6 vitamīns.

 

Vai magniju nepieciešams uzņemt papildus? 

Cilvēkam diennaktī nepieciešams uzņemt 300-400 mg magnija. Magnija uzņemšana ir atkarīga no uzturvielām, kuras cilvēks lieto. Taču pēdējo gadu laikā rūpnieciski attīstītajās valstīs iedzīvotāji neievēro sabalansēta uztura principus. Tādēļ daudziem cilvēkiem ar uzturu uzņemtais barības vielu daudzums nav pietiekams, lai nodrošinātu optimālu magnija daudzumu, kas to pasargātu no saslimšanām, kuras var izraisīt nepietiekams magnija daudzums organismā. Nemitīga stresa apstākļos magnija patēriņš organismā būtiski pieaug.

Nozīme ir gan magnija nomierinošajai ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, serotonīna sintēzei, vielai, kas ir būtiska garastāvokļa uzlabošanā, tāpat arī tā ietekmei uz normāla šķidruma balansa uzturēšanu un asinsvadu atslābināšanu

Kādas pazīmes var liecināt, ka organismam trūkst magnija? 

• Agrīnie samazināta magnija daudzuma simptomi var būt: apetītes trūkums, slikta dūša, miega traucējumi, galvas reiboņi, vemšana, nogurums.

• Deficītam palielinoties, var pievienoties arī tādi simptomi kā: muskuļu vājums, trīce un krampji,  depresija, apātija, ātra aizkaitināmība, delīrijs (uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīga apziņas aptumšošanās), psihoze.

 

Magnijs un menopauze

Iedzīvotājiem novecojot, viena no galvenajām veselības problēmām ir osteoporoze un ar to saistītie lūzumi. Ir aprēķināts, ka sievietēm menopauzes vecumā lūzumu risks ir 40%. Viens no osteoporozes riska faktoriem ir estrogēna trūkums pēc menopauzes vecuma sievietēm. Estrogēna līmeņa samazināšanās menopauzes laikā var izraisīt tādus simptomus, kā  karstuma viļņi, bezmiegs, svīšana, galvassāpes, viegla uzbudināmība, depresija. 

Tas lielā mērā saistīts ar hormonu ietekmi uz minerālvielu līdzsvaru organismā. Būtiskākie no tiem ir tieši magnijs un kalcijs. Tiek uzskatīts, ka estrogēna samazināšanās kavē magnija uzņemšanu un izmantošanu kaulos un mīkstajos audos, kas arī var izskaidrot jaunu sieviešu neuzņēmību pret sirds slimībām un osteoporozi, un šo slimību ievērojamu pieaugumu sievietēm menopauzes vecumā. Pētījumi rāda, ka magnija papildus uzņemšana 250-750 mg /dienā sievietēm pēcmenopauzes vecumā, kurām konstatēta osteoporoze, palielina kaulu blīvumu par 1-8%.

Normālā situācijā, kad magnija rezerves ir pietiekamas, no stresa situācijām cilvēks lēnām atgūstas vismaz četras stundas, taču, ja magnija rezerves nav pietiekamas, šis process notiek daudz ilgāk.

Magnijs un premenstruālais sindroms

Reklāma
Reklāma

Nereti sievietēm pirms menstruācijām sastopami tādi simptomi, kā viegla aizkaitināmība, depresija, nogurums, vēdera pūšanās, šķidruma aizture, krūšu jutīgums, galvassāpes. 

Šo simptomu rašanās mehānisms nav pilnīgi skaidrs. Tomēr viens no cēloņiem varētu būt samazināts magnija līmenis audos. Ir pierādīts, ka sievietēm ar zemāku magnija līmeni premenstruālais sindroms ir sastopams biežāk, un tas ir izteiktāks. Nozīme ir gan magnija nomierinošajai ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, serotonīna sintēzei, vielai, kas ir būtiska garastāvokļa uzlabošanā, tāpat arī tā ietekmei uz normāla šķidruma balansa uzturēšanu un asinsvadu atslābināšanu, ļaujot izvairīties no migrēnas tipa galvassāpēm. Īpaši labs efekts premenstruālā sindroma ārstēšanā pierādīts kombinētai magnija un B6 vitamīna aizvietojošajai terapijai.

 

Kad sāk pietrūkt magnija... 

Viena no biežākajām magnija trūkuma pazīmēm ir muskuļu krampji. Arī muskuļu sāpes, saspringums, saspringuma izraisītas galvassāpes iestājas daudz ātrāk magnija trūkuma apstākļos. Pārdzīvotās stresa situācijas dienas otrajā pusē ietekmē cilvēka vājāko vietu – rodas vai nu galvassāpes, vai sāpes plecos, mugurā. Paaugstināts stress – samazināts magnija līmenis. Normālā situācijā, kad magnija rezerves ir pietiekamas, no stresa situācijām cilvēks lēnām atgūstas vismaz četras stundas, taču, ja magnija rezerves nav pietiekamas, šis process notiek daudz ilgāk. Novērojams nogurums, kas var pārvērsties arī hroniskā noguruma sindromā. Ja magnija rezerves ir iztērētas, cilvēks daudz vieglāk pakļaujas stresam, novērojama paaugstināta uzbudināmība, nervozitāte. Kā magnijs spēj nomierināt? Magnijs organismā piedalās specifiskos procesos, ko sauc par holīnerģiskajiem procesiem. Šādi tiek samazināta nervu sistēmas uzbudināmība. Kad miegu traucē nakts krampji kājās Tā kā magnijs nodrošina muskuļu darbību, organisms tā krājumus intensīvi tukšo fiziskas slodzes laikā. Bieži vien šīs minerālvielas trūkums rodas sportistiem un smaga fiziska darba veicējiem. Magnija trūkums rada roku trīci, paaugstinātu gludās un šķērssvītrotās muskulatūras tonusu un krampjus (it īpaši ikru muskuļu, kakla/plecu un muguras muskuļu krampjus).10 Uzņemot 300 mg magnija dienā 6 nedēļas nakts krampji kājās samazinās par 78% magnijs ir efektīvs līdzeklis nakts krampju samazināšanai.9 Kāju krampji un grūtniecība Grūtniecības laikā bieži parādās tāds simptoms kā kāju krampji. Aptuveni 30% grūtnieču sūdzas par šo simptomu. Viens no iemesliem varētu būt samazināts magnija līmenis organismā, jo grūtniecības laikā varētu pieaugt organisma vajadzība pēc magnija. Pētījumi rāda, ka 3 nedēļu ilgs iekšķīgi uzņemts uztura bagātinātājs ar magniju, ievērojami mazina kāju krampjus grūtniecēm. 

Pētījumos ir konstatēts, ka 42% migrēnas pacientiem ir pazemināts magnija līmenis un paaugstināta Ca/Mg attiecība.

Galvassāpes

Magnijs ir būtisks daudzu šūnā notiekošu procesu norisē un pētījumos ir konstatēts, ka tā trūkumam ir būtiska loma migrēnas izcelsmē. Migrēnas tipa galvassāpju izcelsmē būtiska loma ir ģenētiskiem faktoriem. Magnija uzsūkšanos un izdalīšanos organismā arī ietekmē ģenētiskie faktori. Ir iespēja, ka pastāv nozīmīga saikne starp migrēnas ģenētiku un magnija vielmaiņu.

Tiem, kas cieš no migrēnas, stresa dēļ tiek pastiprināti zaudēts magnijs, tādējādi radot magnija nepietiekamību. Migrēnas tipa galvassāpes tiek saistītas ar samazinātu magnija līmeni smadzenēs. Tādējādi, samazināta magnija koncentrācija šūnās, var būt kā indikators samazinātam Mg līmenim smadzenēs, kas var radīt migrēnas tipa galvassāpes.

Pētījumos ir konstatēts, ka 42% migrēnas pacientiem ir pazemināts magnija līmenis un paaugstināta Ca/Mg attiecība. Ir pierādīts, ka magnija preparāti, it sevišķi to kombinācija ar B6 vitamīnu, ietekmē gan centrālās nervu sistēmas, gan perifērās nervu sistēmas darbību. Daļa no subjektīvajiem simptomiem, kas novērojami magnija deficīta dēļnervozitāte, garīga un fiziska pārpūle, reibonis, ilgstošs stress, migrēna, muskulatūras sasprindzinājums samazinās, lietojot magnija preparātus.

 

Magnijs un stress

Stress ir ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa un no tā nav iespējams izvairīties. Ilgstoši iedarbojoties stresa faktoriem asinīs rodas stresa hormonu kortizona un adrenokortikotropīna pārprodukcija, iestājas organisma aizsargsistēmu izsīkums. Vai stress var izraisīt slimību? Jā. Ilgstošs stress var izraisīt tādas slimības kā kuņģa čūlu, hipertoniskā slimība, atkārtota imūndeficīta stāvokļa saasināšanās (ierobežotām organisma rezervju iespējām), psoriāze, migrēna, aritmijas, muguras sāpes, ekzēma, nātrene, sasprindzinājuma galvassāpes, depresija, kā arī veicināt biežas garastāvokļa maiņas, sliktu apetīti un zemu pašnovērtējumu. Kādēļ magnija un B6 vitamīna trūkums samazina izturību pret stresu? Hroniska stresa stāvoklis pasliktina magnija uzsūkšanos, palielina tā izdalīšanos no organisma, tādējādi pastiprinot organisma vajadzību pēc tā. Magnijs piedalās visos organisma metabolisma pamatprocesos, tādēļ magnija deficīts uzskatāms par fizioloģisku stresoru, kas var izjaukt līdzsvaru organisma darbībā un izraisīt fizioloģisku un psiholoģisku spriedzi. Ja cilvēka organisma šūnas nav pietiekami apgādātas ar magniju, palielinās tādu hormonu kā noradrenalīna un adrenalīna ietekme uz organismu, kas sekmē stresa izraisīto slimību attīstību. Magnijs un B6 vitamīns – dabīgais nomierinātājs. Ilgstoša stresa gadījumos ir jāmaina dzīvesveids, nodrošinot atbilstošu fizisko slodzi, jāuzņem veselīgs uzturs un jāatpūšas. Lai sasniegtu straujāku pozitīvo rezultātu, jālieto magniju saturoši preparāti.