Profesijas izvēle skolēnam - kurās jomās ir speciālistu deficīts?

 06. jūnijs 2013 13:40 Raksts

Žurnālisti, juristi, ekonomisti un uzņēmēji - kad studiju izvēles priekšā biju es, šīs bija populārākās profesijas manu skolasbiedru vidū. Vai šī joma interesēja vai nē, visi straumē plūda turp. Un tagad tieši šajās profesijās ir darba spēka pārpalikums.



Šobrīd liels pieprasījums ir pēc informācijas tehnoloģijas speciālistiem, taču atceries - lai gūtu panākumus kādā jomā, tev ir jābūt interesei par to! Foto: Tehniskās jaunrades centrs "Annas 2"


Ar šo es nesaku, ka bezvērtīgi ir iet studēt minētajās profesijās. Bezvērtīgi ir tad, ja tevi šī joma nekādā veidā neinteresē. Piemēram, piedaloties darbinieku atlasēs, esmu secinājusi - jaunietim CV ir ieraksts, ka viņam ir augstākā izglītība žurnālistikā. Taču - viņš neprot nedz iegūt kvalitatīvu informāciju, nedz to uzrakstīt. Tai jomai, ko izvēlies mācīties, ir no sirds jāpatīk un jāinteresē, un tikai tad var gaidīt, ka pēc studijām atradīsi labi apmaksātu darbu savā profesijā!
 
Ja tavs bērns vēl nav izvēlējies nākotnes profesiju, informē viņu par to, kurās jomās Latvijā ir speciālistu pārpalikums un kurās – iztrūkums. Taču neuzspied viņam sevis izvēlētu skolu. Pat ja te rakstīts, ka iztrūkst speciālistu datorzinātnēs, tas nenozīmē, ka jaunietis spēj būt labs programmētājs. Ar atsēdēšanu skolas solā vien ir par maz. Acīm ir jāmirdz, mācoties izvēlēto profesiju!
 
 
Darba spēka pietiekamība un pārpalikums Latvijā šobrīd ir:
- Humanitārajās zinātnēs (valodu studija, literatūra, kultūra, filozofija u.c.)
- Sociālajās zinātnes (komunikāciju zinātne, piemēram, žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti; socioloģija, politika u.c.)
- Ekonomikā un uzņēmumu vadības jomā
- Psiholoģijā
- Jurisprudencē 
 
Darba spēka iztrūkums Latvijā šobrīd ir:
- Inženierzinātnēs
- Dabas zinātnēs
- Eksaktajās zinātnēs
- Datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā 
- Būvniecībā
- Ražošanā
 
“Jāpanāk, lai pēc 9.klases absolvēšanas 50% jauniešu izvēlas vidējo profesionālo, nevis vidusskolas izglītību. Šobrīd vidējo profesionālo izglītību izvēlas tikai 36% ,” šādus un augšminētos datus uzzināju NVO forumā, kur tos prezentēja Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte.
Speciālistes apkopotajos datos atklājās, ka 54% no vidusskolas absolventiem mācības neturpina, tādējādi veidojas liela masa cilvēku, kam var piedāvāt tikai zemi kvalificētu darbu. “Šis ir pamats, kas dodas migrācijā, jo, piemēram, Oslo darba alga par zemi kvalificētu darbu ir ievērojami augstāka, nekā Latvijā,” NVO forumā stāstīja eksperte Anita Līce. 
Tāpat prezentācijā atklājās, ka 16% no tiem, kas uzsāk studijas augstskolā, pēc noteikta laika tās pārtrauc, jo atzīst – ir kļūdījušies profesijas izvēlē. Tāpēc vecākiem jo svarīgi ir iesaistīties sarunās ar bērnu par turpmāko studiju izvēli, taču neuzspiežot iet studēt to profesiju, par kuru pats jaunībā ir sapņojis, bet nav realizējis. 
54% no vidusskolas absolventiem mācības neturpina, tādējādi veidojas liela masa cilvēku, kam var piedāvāt tikai zemi kvalificētu darbu. Šis ir pamats, kas dodas migrācijā.
Vai perspektīvi ir studēt uzņēmējdarbību?
49% Latvijas vidusskolēnu savu nākotni saista ar uzņēmējdarbību, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums. Sevi kā algotu darbinieku saskata 51% skolēnu un arī lielākā daļa vecāku savu bērnu drīzāk grib redzēt kā labu, profesionālu darbinieku nevis kā sava uzņēmuma dibinātāju.
“Izskatās, ka uzņēmēja statuss jauniešu vidū ir populārs. Vecāki ir nedaudz skeptiskāki, ar savu dzīves pieredzi saprotot, cik bieza garoza tomēr ir uzņēmēja maizītei. Ja jauniešu nodomi  īstenotos dzīvē, Latvijas tautsaimniecības nākotne būtu iepriecinoša,” pētījuma datus vērtē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
 
Šodien ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas tikai desmitā daļa iedzīvotāju  - uzņēmumu īpašnieki veido 4% no Latvijas nodarbinātajiem iedzīvotājiem un pašnodarbināti ir 6,6% iedzīvotāju. Pagaidām vecumā līdz 24 gadiem darba devēji vai pašnodarbināti ir 2700 jaunieši jeb 1% no Latvijā dzīvojošo jauniešu skaita.
Uzņēmumu reģistra pēdējo gadu statistika atklāj, ka uz katriem trim jaundibinātiem uzņēmumiem ir viens likvidēts.
Taču jaundibināto uzņēmumu skaits pēdējos gados ir audzis (no 11 līdz 17 tūkstošiem attiecīgi 2008. un 2012.gadā saskaņā ar Lursoft datiem), tāpat kā skolēnu mācību uzņēmumu skaits (no 170 līdz 640 uzņēmumiem attiecīgi 2008./2009. un 2012./2013.mācību gadā saskaņā ar Junior Achievement Latvia datiem). 
 
Tomēr uzņēmumu reģistra pēdējo gadu statistika atklāj, ka uz katriem trim jaundibinātiem uzņēmumiem ir viens likvidēts.
“Jauniešu nodarbošanās izvēle ir cieši saistīta ar sevis nodrošināšanu ar labiem ienākumiem. Iesaistīšanās uzņēmējdarbībā pati par sevi vēl nav garants naudas pelnīšanai. Vai jaunieši būs gana gudri, uzņēmīgi un radoši, lai prastu atrast savu vietu uzņēmējdarbībā ar dzīvotspējīgu un pelnošu biznesa ideju - tas ir šīs izvēles izaicinājums”, spriež A.Kauliņa.
 
Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv vadītāja



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas