Naktī uz 4. janvāri varēs vērot zvaigžņu lietu. Ko vēl šogad saredzēsim kosmosā? VIDEO

Zvaigžņu lieti
Jaunā gada pašā sākumā gaidāms tā dēvētais zvaigžņu lietus, kas īstenībā ir vecu komētu putekļu mākonis. Šoreiz ar lielu ātrumu Zemes atmosfērā ietrieksies Kvadrantīdu meteoru plūsma un tās maksimuma laikā – naktī no 3. uz 4. janvāri – varētu novērot līdz pat 50 meteoriem stundā.

Zvaigznes turas pie debesīm stingri un nekur nekrīt, bet tas, ko dēvējam par zvaigžņu lietu, ir sadeguši kosmiskie putekļi. Kad Zemes trajektorija krustojas ar kādas komētas trajektoriju, tad debess ķermeņa kosmiskie pārpalikumi ielido Zemes atmosfērā ļoti lielā ātrumā. Lidojuma ātrums var būt pat vairāk nekā 200 000 kilometru stundā, un spožais uzliesmojums, kad putekļi sadeg, ir labi saskatāms, kaut arī tas notiek apmēram 100 kilometru augstumā.

Īsts zvaigžņu lietus ir tad, kad stundā novērojami vismaz 2000 meteoru, bet tas vienā gadsimtā notiek ļoti, ļoti reti. Vēl šogad līdzīgu parādību varēs novērot 12. augusta un 14. decembra naktī. Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 12. augustā, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 14. decembrī būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.

Spožās komētas
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2013. gada pavasarī un gada nogalē varētu būt novērojamas arī divas spožākas komētas, taču precīzāk par to novērošanas iespējām varēs spriest tikai neilgi pirms to pietuvošanās Saulei.

Skaidri zināms, ka „Pan-STARRS” komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013. gada martā, bet „ISON” komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013. gada novembrī. Līdz ar to precīzāki dati par abu komētu redzamību būs zināmi attiecīgi 2013.gada pavasarī un gada nogalē, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Ilgmārs Eglītis teic, ka „ISON” astronomi uzskata par pēdējo divu gadsimtu visspožāko komētu un mums pat var paveikties to no novērot ar neapbruņotu aci Saules gaismā.

Saules sistēmas planētas
2013. gads būs visai labvēlīgs arī Saules sistēmas spožāko planētu novērojumiem. Visspožākā planēta Venēra būs novērojama vakaros no maija līdz pat decembrim. Marsa redzamība sāksies jūlijā, un līdz gada nogalei tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē. Jupiters līdz maijam būs novērojams nakts pirmajā pusē un vakaros, no augusta līdz oktobrim tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē, bet gada nogalē - no vakara stundām līdz pat rītausmai. Saturns gada sākumā būs novērojams rīta stundās un nakts otrajā pusē, pavasarī tas būs novērojams cauru nakti, bet rudenī - vakaros un nakts pirmajā pusē.

2013. gads būs visai labvēlīgs arī Merkura novērojumiem, jo Saules sistēmas mazākā planēta būs labi redzama vakaros februārī un maijā, bet no rītiem to varēs novērot augustā un novembrī. Maija nogalē uzreiz pēc saulrieta jāpievērš uzmanība Venērai, Jupiteram un Merkuram, jo šajā laikā planētas atradīsies nelielā attālumā cita no citas.

Mēness aptumsumi
Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš saka, ka Zemes pavadoņa Mēness aptumsumi Latvijā nebūs īpaši labi novērojami, bet Saules aptumsumi šogad pie mums izpaliks. Šogad Latvijā būs novērojami tikai divi visai nenozīmīgi Mēness aptumsumi. 25. aprīļa vakarā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, taču šim aptumsumam būs niecīga maksimālā fāze (0,02), tādēļ tikai ar grūtībām varēs pamanīt, ka Mēness vienā malā būs nedaudz satumsis tā disks. Savukārt 19. oktobra naktī Latvijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums.

Kādas kosmiskās parādības varēsim vērot 2013. gadā? (LTV „Labrīt, Latvija!”):

http://www.youtube.com/watch?v=8i64rOFF1JA
 

Avots: www.kasjauns.lv