Pirmo reizi pie ginekologa. Meiteņu pubertāte

Meitenēm pubertātes vecums iestājas nedaudz agrāk nekā zēniem. Kad būtu nepieciešams pirmo reizi apmeklēt ginekologu, ja meitenei nav nekādu sūdzību un kas notiek šajā pirmajā apmeklējuma reizē, mammamuntetiem.lv skaidro Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā.

Pubertāte ir dabiska attīstības stadija, kurā bērni pakāpeniski kļūst par pieaugušajiem.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Pubertāte ir dabiska attīstības stadija, kurā bērni pakāpeniski kļūst par pieaugušajiem.

Kas notiek meiteņu pubertātes periodā?
Bērnu slimnīcas "Gaiļezers" ambulatori - konsultatīvās klīnikas vadītāja profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde atzīmē, ka pubertāte ir dabiska attīstības stadija, kurā bērni pakāpeniski kļūst par pieaugušiem gan bioloģiski, gan funkcionāli, sasniedzot dzimumgatavību. Pubertāte ir viena no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem cilvēka mūža periodiem. Tajā notiek gan bioloģiskas, gan sociālas pārmaiņas. Meitenēm pubertāte vidēji sākas 8 - 9 gadu vecumā, zēniem - nedaudz vēlāk - 9 līdz 10 gadu vecumā. Pubertātes periodu iedala agrīnajā (8 -12 gadi), vidējā - (12 - 14 gadi) un vēlīnajā  (14- 18 gadi. Agrīnajā perioda laikā notiek strauja linēra augšana, tā ir viena no sākotējām pubertātes sākuma pazīmēm.

 

Augšanas ziņā meitenes apsteidz zēnus vidēji par 2 gadiem.

Šim periodam raksturīga sekundāro dzimumpazīmju attīstība: attīstās krūts dziedzeri, apmatojums uz kaunuma paugura un sākas menstruācijas. Tāpat turpinās ārējo un iekšējo dzimumorgānu tālāka augšana un attīstība. Krūts dziedzeru attīstība sākas vidēji 11 gadu vecumā. Sākumā attīstās pats krūts gals, tad pakāpeniski pats krūts dziedzeris. Attīstība ilgst vidēji 4 - 5 gadus. Krūts dziedzeru attīstības trūkums līdz 14 gadu vecumam jāuzskata par aizkavētas pubertātes pazīmi. Turpretim apmatojuma veidošanās parasti sākas vidēji 11 - 12 gadu vecumā, aptuveni pusgadu pēc krūts dziedzeru augšanas sākuma. Vispirms apmatojums parāds uz kaunuma paugura, bet apmēram pēc 1,5 - 2 gadiem padusēs.

 

Menstruāciju sākums
Menstruācijas parasti sākas vidējā pubertātes periodā -  vienu līdz divus gadus pēc krūts dziedzeru attīstības sākuma. Sākumā menstruācijas cikls ir neregulārs un kļūst stabils 1-1,5 gadu laikā. Apmēram 70% meitenēm cikls svārstās no 21 – 35 dienām. Asiņošanas daudzums var būt dažāds, ilgums vidēji 7 dienas. Sākuma periodā intervāli starp menstruācijām ir 1 – 1,5 mēneši. Ja intervāla garums ir ilgāks par 3 mēnešiem, vai asiņošana ir ilgāka par 7 dienām, nepieciešams noskaidrot iemeslus un veikt ārstēšanu.


Pataloģiska pubertāte
Pubertāte var noritēt arī patoloģiski: tā var būt priekšlaicīga: meitenei ir sekundāras dzimumpazīmes (kūrtis, apmatojums) un menstruācijas pirms 8 gadu vecuma; aizkavēta: 11 – 12 gadu vecumā nav attīstītas krūtis, apmatojums un 15 gadu vecumā nav menstruāciju; nenotiek vispār.

 

Pirmā reize pie ginekologa
Nav noslēpums, ka meitene nelabprāt vēlas iet pie ginekologa. Tāpēc sagatavošanas darbi pirmajai vizītei būtu jāveic ģimenē. Mātei būtu jāpastāsta, kā notiek vizīte un, ka tās mērķis ir noskaidrot, vai attīstība notiek pareizi. Pirmo reizi ginekologa apskate profilakses nolūkā vēlama 13 - 14 gadu vecumā.
 

Obligāti apmeklēt ginekologu nepieciešams šādos gadījumos:

Reklāma
Reklāma

- ja līdz 15 gadu vecumam nav sākušās menstruācijas un nav attīstītas sekundārās (krūtis, apmatojums) dzimumpazīmes;

- ir aizdomas par iedzimtiem dzimumorgānu attīstības traucējumiem;

- menstruācijas ir neregulāras, sāpīgas, saistītas ar stipru asiņošanu (liels asins zudums), ieilgušas (vairāk par 7 dienām);

- ir daudz dzeltenīgu zaļganu izdalījumu no dzimumorgāniem, nieze, sāpes;

- ir dzimumorgānu trauma;

- nepieciešams padoms par kontracepciju;

- ir izmaiņas krūts dziedzeros (sacietējumi), ādas krāsas izmaiņas, izdalījumi no krūts galiem u.c.;

- ir biežas, neskaidras sāpes vēdera lejasdaļā.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar Bērnu Klīnisko Universitātes slimnīcu.