Mediķi aicina pievērst uzmanību drošībai rotaļlaukumos. Īpaši bīstamas ir šūpoles

Viens no biežākajiem traumu iemesliem bērniem ir šūpoles. Kāds šūpojas, cits nepacietībā gaida un pietuvojas nepieļaujami tuvu. Cits nokrīt no šūpolēm un tā vietā, lai pagulētu pie zemes, ceļas kājās un saņem triecienu ar šūpolēm. Ne vienmēr šūpoles ir lietošanas kārtībā. Cits šūpošanās paveids tautā nosaukts par tarzankām. Koka zarā tiek iesieta aukla, kuras galā ir šķērskociņš: pie tā pieturoties, uz šķūnīša jumta pakāpies drosminieks laižas pāri pagalmam. Ātrums ir tik liels, ka rokas neiztur, atlaižas no šķērskoka, un "braucējs" krīt, parasti salaužot abus apakšdelmus.

BKUS bērnu ķirurģijas profesors Aigars Pētersons: „Visbiežāk rotaļlaukumos bērni gūst ādas nobrāzumus, mīksto audu un galvas sasitumus, kā arī ekstremitāšu kaulu lūzumus. Šūpoles ir viens no bīstamākajiem traumu mehānismiem. Neskatoties uz esošo likumdošanu, nereti šūpoles, slidkalniņi un batuti neatbilst Eiropas Savienības noteiktajiem drošības standartiem. Vecākiem ir jāvērš uzmanība uz bīstamām rotaļu konstrukcijām un nepieciešamības gadījumos jāceļ trauksme.

Kā izvērtēt, vai šūpoles ir drošas: 

• Šūpoles izgatavo no dažādiem materiāliem, tomēr tieši metāla vai koka šūpoles var radīt visbīstamākās traumas. Šie materiāli ir mazāk elastīgi un traumas gadījumā nodara lielākus bojājumus. Drošāki ir plastmasas vai citi speciālie materiāli, kurus izmanto šūpoļu sēdekļu izgatavošanā. 
   
• Drošākas lietošanā ir šūpoles, kas ir iekarinātas ķēdēs.
   
• Šūpolēm jāatodas pienācīgā attālumā no pārējām rotaļllaukuma atrakcijām, lai bērni rotaļu laikā nejauši nonokļūst šūpoļu darbības zonā. Saskaņā ar ieteikumiem, šūpoļu abās pusēs vajadzētu atstāt 1,5 metrus brīvas vietas, bet blakus šūpošanās asij jāpaliek ne mazāk kā 4 metrus brīvas telpas uz abām pusēm. Tad bērns, kurš šūpojas, nevarēs ne aiz kā aizķerties, bet, ja viņš gribēs nolēkt no šūpolēm, viņam būs pietiekami daudz vietas, lai to izdarītu droši.
   
• Labi, ja zem šūpolēm ir nodrošināts īpašs segums, kas mazina traumu iespēju - gumijots pārklājums, koka šķeldas vai vismaz zālājs.
   
• Iemāciet bērnam, ka gadījumā, ka viņš nokrīt no šūpolēm, nedrīkst celties kājās, bet drošāk ir aizrāpot tālāk no bīstamās zonas un tikai tad piecelties. 

Nekvalitatīvi izgatavotas vai nolietojušās atrakcijas ir attiecīgo pašvaldību un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju atbildības sfēra. 

 

Visbiežāk rotaļlaukumos bērni gūst ādas nobrāzumus, mīksto audu un galvas sasitumus, kā arī ekstremitāšu kaulu lūzumus.

Bērnu slimnīcas mediķi atkārtoti uzsver un aicina pieaugušos atcerēties – bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem! Vienmēr ar savu rīcību rādiet piemēru un tādā veidā māciet bērnam, kā pareizi uzvesties un parūpēties par drošību, rotaļājoties spēļlaukumā braucot ar riteni, skrituļslidām, vai citādi aktīvi atpūšoties, lai vasara būtu priecīgu mirkļu piepildīta, nevis tiktu pavadīta slimnīcas palātā.