Smēķējoša māmiņa – drauds mazuļa veselībai un dzīvībai

Diemžēl Latvija ir trešā smēķējošākā valsts Eiropā – 2009. gada Eirobarometra pētījums liecina, ka Latvijā smēķē 37% iedzīvotāju. Vēl izplatītāka smēķēšana ir tikai Grieķijā (42%) un Bulgārijā (38%). Speciālisti uzsver iespēju katram jebkurā laikā smēķēšanu pārtraukt un tādējādi uzlabot veselību – atmetot smēķēšanu, piemēram, divu gadu laikā uz pusi samazinās risks piedzīvot infarktu. 

Līdz šim zināmākās smēķēšanas sekas, kas atsaucas uz mazuli, ir grūtniecības anēmija, placentas priekšlaicīga atslāņošanās, priekšlaicīgas dzemdības, bērnam pazemināts svars piedzimstot, palielināts (pat līdz 7 reizēm) pēkšņās nāves sindroma risks, kā arī hiperaktivitāte, agresīva uzvedība un mācību grūtības skolas vecumā.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Līdz šim zināmākās smēķēšanas sekas, kas atsaucas uz mazuli, ir grūtniecības anēmija, placentas priekšlaicīga atslāņošanās, priekšlaicīgas dzemdības, bērnam pazemināts svars piedzimstot, palielināts (pat līdz 7 reizēm) pēkšņās nāves sindroma risks, kā arī hiperaktivitāte, agresīva uzvedība un mācību grūtības skolas vecumā.

Smēķēšana ir atkarība (var iestāties jau pēc 6 – 8 nedēļu ilgas regulāras smēķēšanas), no kuras sekām ik gadu pasaulē mirst ap 5 miljoniem iedzīvotāju, tostarp 1,5 miljoni sieviešu. Šo nāvējošo atkarību izraisa nikotīns, ko var nosaukt par nervu indi. Cigarešu dūmos ir apmēram 4000 dažādas indīgas un vēzi izraisošas vielas, piemēram, arsēns, benzols, zilskābe, svins, kadmijs, oglekļa monoksīds, darva u.c., un, ja pieejamas būtu tikai cigaretes bez nikotīna, visticamāk, neviens vairs nesmēķētu.

Nav datu par to, cik sieviešu smēķē grūtniecības laikā, tomēr klīnikas ginekoloģes Elīnas Bērziņas vērojumi liecina, ka vidēji 20% topošo māmiņu smēķē. „Pieaudzis cilvēks var izvēlēties, vai pakļaut savu veselību riskiem un smēķēt, vai, rūpējoties par to, no šī kaitīgā ieraduma atteikties. Maz būs tādu, kuri par  tabakas nevēlamo ietekmi neko nav dzirdējuši, tātad atbildību var uzņemties paši. Visskumjāk ir, ja smēķē topošās māmiņas, kaitējot ne tikai sev, bet vēl jo vairāk mazuļiem, kuriem nav iespēju ne izvēlēties, ne aizstāvēties”, saka Elīna Bērziņa. Arī tām smēķētājām, kuras vēlas tikt pie bērniņa mākslīgās apaugļošanas ceļā, ir uz pusi mazākas izredzes nekā nesmēķētājām.

 

Cigarešu dūmos ir apmēram 4000 dažādas indīgas un vēzi izraisošas vielas, piemēram, arsēns, benzols, zilskābe, svins, kadmijs, oglekļa monoksīds, darva u.c., un, ja pieejamas būtu tikai cigaretes bez nikotīna, visticamāk, neviens vairs nesmēķētu.

Smēķējoša māmiņa – drauds mazuļa veselībai
Par atrunu jau sen kļuvis kādreizējais atzinums, ka strauji pārtraucot smēķēšanu, bērniņam tiek nodarīts lielāks ļaunums nekā turpinot smēķēt, tikai samazinot izsmēķēto cigarešu daudzumu. „Iestājoties grūtniecībai, katrai sievietei ir vēlams pēc iespējas ātrāk pārtraukt smēķēšanu”, iesaka ginekoloģe, „katra nikotīna deva, pasliktinot asinsriti placentā, pasliktina augļa apgādi ar skābekli un barībasvielām. Līdz šim zināmākās smēķēšanas sekas, kas atsaucas uz mazuli, ir grūtniecības anēmija, placentas priekšlaicīga atslāņošanās, priekšlaicīgas dzemdības, bērnam pazemināts svars piedzimstot, palielināts (pat līdz 7 reizēm) pēkšņās nāves sindroma risks, kā arī hiperaktivitāte, agresīva uzvedība un mācību grūtības skolas vecumā.
Salīdzinoši ilgi pazemināts zīdaiņa svars netika uzskatīts par būtisku veselības risku. Lai gan dažu nedēļu laikā smēķējošas māmiņas bērniņš var atgūt iekavēto svaru, tomēr ar to visas nelaimes nebeidzas, jo tie, kuriem piedzimstot ir pazemināts svars un kuriem pirmajās dzīves nedēļas jāēd vairāk, lai iegūtu normālu svaru, vēlāk pieaugušo dzīvē daudz biežāk cieš no liekā svara, un to neviena atbildīga māmiņa savam bērnam nenovēlēs. Tāpat šie bērni vēlāk daudz biežāk paši kļūst par smēķētājiem, turklāt šis risks pastāv ne tikai smēķējošu māmiņu bērniem, bet arī tiem, kuru māmiņu tuvumā smēķē citi.

Reklāma
Reklāma

Arī tām smēķētājām, kuras vēlas tikt pie bērniņa mākslīgās apaugļošanas ceļā, ir uz pusi mazākas izredzes nekā nesmēķētājām.

Angļu veselības žurnāla „BMJ” veiktais ilga laika pētījums, kurā piedalījās 17 000 sieviešu un viņu bērni, liecina: tie, kuru mammas grūtniecības laikā smēķējušas, 33 gadu vecumā daudz biežāk slimo ar cukura diabētu un lieko svaru. Speciālisti secināja, ka mātes atkarība no nikotīna bērnam izraisa vielmaiņas traucējumus, kas saglabājas visu mūžu.  Jaunākie pētījumi liecina arī, ka smēķēšana atstāj sekas uz bērniņa smadzeņu darbību, kā arī par 30% palielinās bērniņa risks saslimt ar astmu vai dažādām alerģijām.
Satraucošs ir fakts, ka smēķējošas mātes mazuļa urīnā  ir 10 reizes vairāk vēzi izraisošu vielu nekā mātes urīnā. Tas nozīmē, ka vēzi izraisošas vielas lielā koncentrācijā caur placentu nefiltrētas nonāk embrija asinsritē. Bērnam, saņemot nikotīnu caur placentāro asinsriti, jau mātes miesās tiek bojātas aknas, nieres un urīnceļi.  
 „Vislabākais veids, kā pasargāt sevi un savus bērnus no tabakas un nikotīna, ir smēķēšanu nemaz neuzsākt, bet ja smēķēšana ir uzsākta, pēc iespējas ātrāk no tās atbrīvoties – jebkurā laikā, bet jo īpaši, bērniņu gaidot. Vienkārši nesmēķēt un viss. Grūtniecība un smēķēšana ir pilnīgi nesavienojamas”, stingri uzsver klīnikas pediatre Sarma Gaveika.

 


Informāciju sniedza: klīnikas Premium Medical speciālistes: ginekoloģe Elīna Bērziņa un pediatre Sarma Gaveika.
Informāciju sagatavoja: klīnikas Premium Medical komunikāciju speciāliste Inguna Almbauere