Ļauj man tevi satikt, velnēn... Mīlestības stāsts

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.

Tas viss sākās pirms nepilna gada. Attiecības ar draugu bija kļuvušas diezgan sliktas — tikko bija dzimis otrais bērniņš, gribējās mīļumu un maigumu, nevis skriešanu vāveres ritenī, dalot sevi n-tajās daļās, lai tikai visiem būtu labi. Bija uznācis totāls pēcdzemdību nogurums un besis. Un tad es iepazinos ar kādu vīrieti čatā...

Modele attēlā nav raksta varone.

FOTO: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv

Modele attēlā nav raksta varone.

Kādu dienu ielīdu čatā, kur iepazinos ar kādu vīrieti. Apmainījāmies tālruņu numuriem, papļāpājām par šo un to, kā jau tas parasti notiek. Manās domās nebija tāda jēdziena kā „randiņš, bet viņš gan pēc mēneša garas sarakstes gribēja mani satikt. Lauzos diezgan ilgi. Savu daļu mīļuma biju saņēmusi — ko vairāk? Egoistiski? Varbūt. Es nemēdzu tikties ar virtuālajā vidē iepazītiem cilvēkiem. Tomēr viņam izdevās mani pierunāt... Viņš man zvanīja kādā jūnija vakarā un teica: „Ļauj man tevi satikt, velnēn!”. Vīrieša balss šķita tik mīļa, ka es nespēju turēties pretim kārdinājumam. Un piekritu. 

 

Ziniet, ko Viņš teica? Zaķi, tev pasē ir rakstīts vārds „Sieviete”, nevis „māte, sieva, kolēģe”. Tad nu, lūdzu, esi sieviete, kas ir tava galvenā loma, un tādu es tevi mīlu...

 

Kad pienāca randiņa diena, jutos kā pusaudze. Sirds trīcēja, tauriņi pa vēderu lidinājās, sarku un bālēju no katra mājinieku skatiena. Kā viņš vēlāk atzinās, arī viņam bijis tāpat — nervozējis, vai man patiks, kā mums ies, utt. Bet randiņā gāja tiešām forši! Kopā pavadījām visu dienu, kas šķita kā vien īss mirklsi. Sarunājām sazvanīties un satikties arī turpmāk.

 

Reklāma
Reklāma

Laikam jau liktenim patīk jokoties ar cilvēku, jo sanāca tā, ka viens pie otra pieradām tik ļoti, ka kļuvām tuvāki par draugiem. Ak, Dievs, bet man taču jau ir savs vīrietis! Jā, labi, mēs strīdējāmies vairāk, nekā normāli sarunājāmies. Un spēcīgi strādāja tas, ka „bērniem ir vajadzīgs tēvs, lai kāds viņš būtu”. To man apkārtējie borēja katru reizi, kad pēc strīda sēdēju virtuvē un smēķēju, lai nebūtu jāraud un jāizrāda, ka sāp. Un Viņš? Viņš... Viņš, kura rokas un pieskārieni modina patīkamas trīsas, viņš, kura skatienā varētu iegrimt un tā arī tur, dziļumā, palikt... Galviņā skaidrību ieviesa Viņš. Ziniet, ko Viņš teica? Zaķi, tev pasē ir rakstīts vārds „Sieviete”, nevis „māte, sieva, kolēģe”. Tad nu, lūdzu, esi sieviete, kas ir tava galvenā loma, un tādu es tevi mīlu...

 

Turpinājums? Tas ir tāds, ka tagad esmu viena no tām maitām, kam ir paralēlās attiecības, bet es jūtos pa īstam LAIMĪGA!

 

Autore: La dolce Vita