Grāmata "Pirmo nedēļu brīnums" - lasāma pirms dzemdībām 2

 29. augusts 2011 21:20 Raksts

Lai arī nosaukums "Pirmo nedēļu brīnums" un skaistā mazuļa bilde uz vāka liecina, ka grāmata ir par jau piedzimušiem mazuļiem, to labāk izlasīt pirms dzemdībām, lai varētu piedzīvot aprakstīto. Lai, vēlāk lasot, nebūtu jānopūšas – eh, kāpēc es to nezināju agrāk un neiedevu bērnam un sev to, ko varēju dot. 




 

Šī grāmata sniedz izpratni, cik gan pārsteidzoši daudz spēj mazulis. Te savijas gan ārkārtīgi iejūtīga un cieņpilna attieksme pret bērniņu, gan interesanti pētījumi, kas apstiprina gaidāmā bērna un jaundzimušā spējas. Mazuļi ir pētīti arī, veicot sērijveida fotouzņēmumus, kas fiksē to, ko mēs ar aci nepamanām – te atklājas brīnumaina pasaule. Šos foto var apskatīt arī grāmatā.
 
Ko man žēl redzēt pēc dzemdībām
Reizēm kā dūla, piedaloties radībās, kur dzemdē man iepriekš nepazīstama māmiņa, esmu piedzīvojusi emocionāli sāpīgus mirkļus – bērniņš piedzimst, mamma viņu kādu laiciņu samīļo un tad... tad viņu, veselu mazuli, ieliek siltinošajā gultiņā, prom no māmiņas. Un ir mammas, kas notic, ka tā ir labāk... pazaudējot pirmos kopīgos mirkļus ar bērniņu. 
Grāmatā varam uzzināt, kas notiek ar mazuli šajās pirmajās stundās.
"Uz mātes krūtīm pat atdzisis bērniņš sasilst ātrāk nekā inkubatorā." *
"Vesels jaundzimušais pirmajās stundās pēc piedzimšanas pavada mierīgā nomoda stāvoklī diezgan ilgi – vidēji 40 minūtes. Šajā laikā viņš cieši lūkojas mātes un tēv asejā un acīs vai pat reaģē uz viņu balsi. Varētu domāt, ka jaundzimušais ir īpaši uztrenējis ideālo pieeju pirmajām tikšanās reizēm ar vecākiem." 
"Ja mazulim pirmajās dzīves stundās netiek liegts tiešs kontakts ar māti, viņš ilgāk paliek mierīgajā nomoda stāvoklī un tikpat kā neraud."
 
"Pirmajā nedēļā pēc piedzimšanas vesels mazulis šajā vērīgajā apziņas stāvoklī pavada apmēram desmito diennakts daļu. Tiesa gan, šie periodi vairs nekad nav tik ilgi kā pirmajās deviņdesmit viņa dzīves minūtēs – vēlāk zīdainis tik vērīgs un možs ir galvenokārt ēsanas reizēs." Tad kādēļ mums liegt bērnam šo pirmo laiku pilnības klātbūtnes, cieši klātesot?
Par laimi, ir mammas, kas šo bērna vajadzību sajūt instinktīvi un prasa, lai bērniņš ir pie viņas. Un mammas, kuras iepriekš zinājušas, cik būtisks ir pirmais laiks ar bērniņu blakus – gan lai emocionāli satuvinātos, lai bērns gūtu drošības sajūtu un lai veiksmīgi noritētu zīdīšana – , ņem mazuli pie sevis.
Iedomājieties – mazulis ir ilgu laiku bijis jūsos, sajutis jūs un dzirdējis, dzemdības viņam ir bijis darbs un te pēkšņi viņš ir svešā, pilnīgi citādākā vietā, apstākļos... Kāpēc vēl nesniegt viņam to zināmo un drošību dodošo – mammu? 
Man prieks par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas samērā jauno praksi, kad mammai piedāvā būt ar bērnu būt ciešā kontaktā ilgi pēc dzemdībām, divas stundas. Ka tas notiek pašsprotami. 
Bērniņš piedzimst, mamma viņu kādu laiciņu samīļo un tad... tad viņu, veselu mazuli, ieliek siltinošajā gultiņā, prom no māmiņas. Un ir mammas, kas notic, ka tā ir labāk... 
 
Arī par bērna spējām gaidību laikā
Grāmatā varam atrast arī daudz interesanta par bērna dzīvi mammas miesās. Nevis sausu "tad un tad viņš sāk dzirdēt", bet daudz vairāk, niansētākas zināšanas par mazuļa pasauli. Piemēram, "piestiprinot sešus līdz septiņus mēnešus veciem augļiem nelielus mikrofonus, noskaidrojās, ka skaņas līmenis mātes organismā ir tikai nedaudz zemāks par troksni, ko rada iela ar dzīvu satiksmi! Sevišķi labi dzirdama ir skaņu plūsma caur lielajiem mātes asinsvadiem, sirdspuksti un zarnu trokšņi.. Kaut atšķirīgos līmeņos, mazuļi ir jutīgi arī pret ārējām skaņām, bet uzmācīgus trokšņus iemācās "izslēgt". Spēju atslēgties jeb pierast, kas liecina par izteikti augstu attīstības līmeni, skaidri demonstrēja eksperimenti ar skaņas signāliem.."
"Sešos mēnešos augļa rokas tvēriens ir tik stiprs, ka spēja noturēt paša svaru."
"Redze attīstās vairākus mēnešus pirms dzimšanas laika. Ja ieslēdz un izslēdz spilgtu gaismu, kas vērsta pret mātes vēderu, ultraskaņas attēlos redzams, kā mazulis mirkšķina acis, tiesa gan, ar sekundes novēlošanos – atšķirībā no tūlītējas mirkšķināšanas, reaģējot uz skaņu." 
Piestiprinot sešus līdz septiņus mēnešus veciem augļiem nelielus mikrofonus, noskaidrojās, ka skaņas līmenis mātes organismā ir tikai nedaudz zemāks par troksni, ko rada iela ar dzīvu satiksmi!
Jaundzimšā maņas jau ļoti attīstītas
Šeit var uzzināt par visām jaundzimušā maņām -  redzi, dzirdi, tausti, garšu un ožu, - , kā arī par viņa kustībām un ritmiem, emocijām un grimasēm. Atkal var pārliecināties, ka šis it kā nevarīgais mazulītis patiesībā spēj tik daudz.
Es mazliet pakārdināšu ar citātiem no grāmatas:
"T. G. Bauers, kurš visu dzīvi veltījis jaundzimušo pētījumiem, 1996. gadā kopā ar kolēģiem konstatēja, ka laikā dzimis mazulis spēja atpazīt mātes seju jau četras stundas pēc piedzimšanas... (seko skaidrojums, kā viņi to pierādīja – L.R.)."
"Bērna prieks par klātesošu balsi, pat ja tā ir mātes balss, ātri vien mazinās, ja tā  - bez emocijām un jebkādas jēgas – tiek lasīts teksts no otra gala. Atsevišināti mehāniskām skaņām mazulis nevelta nekādu interesi."
.. Tad pētījums par to, kas apliecina – bērni atceras grūtniecības laikā regulāri lasītas pasakas.
"Šobrīd zināms, ka jaundzimušie kustas sinhroni pieaugušo runai. Mazuļa augumiņš gandrīz nemanāmi kustas līdzi mātes balss ritmam, it kā veicot savdabīgu deju viņas vārdu pavadījumā. Šīs dejas kustības ir tik niansētas, ka reizēm var būt tikai saraukta uzacs, pastiepta pēda vai pacelta roka. Katra zilbe var izraisīt jaunu kustību." 
 
Ja ģimenē ienāk adoptēts mazulis
Grāmatā ir nodaļa, kas veltīta adoptēta zīdainīša ienākšanai ģimenē. Un vērtīgi padomi, kā iemācīties uztvert mazuļa raidītos signālus, panākt, ka jaunie vecāki jūtas piederīgi jaunā bērna pasaulei. 
Jaunā mamma spēj pat savu adoptēto mazuli zīdīt. Senajās kultūrās tā bija pavisam ierasta parādība, patiesībā, veids, kā izdzīvot. Ja bērnam vairs nebija mātes, piemēram, viņa vecmāmiņu, mazo lika un atkal lika pie krūts, līdz viņai sāka veidoties piens.
"Eksistē paņēmieni, kā sievietei, kura pati nekad nav dzemdējusi, dod iespēju barot ar krūti". 
Te ieskicētas arī grūtības, ar kurām var sastapties jaunie vecāki – "jo ilgāk bērns bijis pagaidu ģimenē vai bērnu namā, jo ilgāks laiks nepieciešams, lai iejustos jaunajās mājās. Vispirms jaundzimušajam un bērnam ir jāizsēro pagaidu ģimenes vai citu aprūpētāju zaudējums. Šī iemesla dēļ vecākiem var būt grūti nejust vilšanos vai atraidījumu, ja neveidojas tūlītēja pieķeršanās. Pakāpeniskam pielāgošanās procesam ir nepieciešama pacietība, laiks un iejūtīga attieksme pret bērna vajadzībām un signāliem." 
Tas tikai apliecina, cik daudz spēj just jaundzimušais! 
Šī grāmata var būt gan labs izziņas materiāls, gan stiprināt mūsu pārliecību par sevi kā vecākiem un vairot iejūtību pret mazuļiem. 
 
* Šeit un turpmāk pēdiņās citāti no grāmatas "Pirmo nedēļu brīnums". 
 
 
 
Autore: Linda Rozenbaha, www.starkaligzda.lv vingrošanas un atbalsta grupas  vadītāja, dūla 


2 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas