Ja mums sekss ir vienreiz gadā...

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.

Attiecību sākumposmā jūs mīlējāties katru nakti, pat divas trīs reizes naktī. Mazliet vēlāk sekss bija divas trīs reizes nedēļā. Vēlāk vairs tikai vienu, un tad... Tu saprati, ka pēdējo reizi jūs mīlējāties pagājušajos Ziemassvētkos! Cik bieži jāmīlējas laulātajiem un ko darīt, ja seksuālā dzīve apsīkusi, stāsta seksologs Arturs Šulcs.

Foto iesūtījusi Evija Simindi-Ozoliņa, mammām.lv reģistrētā lietotāja. Attēlā redzamie modeļi nav raksta varoņi

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto iesūtījusi Evija Simindi-Ozoliņa, mammām.lv reģistrētā lietotāja. Attēlā redzamie modeļi nav raksta varoņi

Ja ir vēlēšanās, var kalendārā atzīmēt dienas un laikus, kad jāmīlējas, bet šaubos, vai tas problēmu atrisinās. Šāds kalendārs var novest tikai pie vēl lielākām neirozēm. Kalendāru nevar izveidot kaut vai tik elementāra iemesla dēļ kā katra pāra nedaudz atšķirīgā situācija. Seksuālo aktivitāti ietekmē dažādi parametri, piemēram, cik daudz partneri strādā, cik daudz laika velta izglītības iegūšanai, vai kāds no pāra ir aizrāvies ar kādu vaļasprieku, kas paņem daudz enerģijas, vai mājās ir pieskatāmi bērni. Visas minētās lietas nereti paņem daudz enerģijas, jeb, citiem vārdiem sakot, seksuālā enerģija sublimējas kādā citā enerģijā, līdz ar to seksam paliek mazāk. Nav arī nekāds noslēpums, ka attiecību sākumā dzimumdzīve ir biežāka, jo hormoni plosās, notiek brīnišķīgais vienam otra atklāšanas process, bet vēlāk šī seksuālā intensitāte nedaudz mazinās.

Attiecību sākumā dzimumdzīve ir biežāka, jo hormoni plosās, notiek brīnišķīgais vienam otra atklāšanas process, bet vēlāk šī seksuālā intensitāte nedaudz mazinās.

Reklāma
Reklāma

Ko darīt? Rosini savu partneri! Likums ir viens — ja kādam gribas kaut ko sagaidīt no otra, to vajag teikt. Neviens nav gaišreģis un otra domas nevar uzminēt. Ja gribas iet uz dančiem, pasaki to, ja gribas mīlēties, dari to zināmu savam partnerim — aizskar viņu, glāsti, pavedini. Neturi sevī iedomāto aizvainojumu un negaidi, ka viss notiks pats no sevis! Aizvainojumu un dusmu bumbu var mētāt no vienas puses uz otru, bet jēgas no tā nav. Iesaku jautājumam pieiet tā, kā to dara bērni lielveikalā. Veikalos acu augstumā ir bērna vislielākie kārdinājumi dažādu konfekšu un rotaļlietu izskatā, un bērns, to ieraugot, cenšas iesaistīt vecākus savās vērtībās. Viņš dīc pēc kārumiem, lūdzas, lai nopērk rotaļlietas, bet vecāki nereti pasaka: nē. Kas notiek tālāk? Bērns neliekas mierā. Katru reizi, kad ir izdevība, viņš atkal un atkal lūdzas pēc iekārotajām lietām. Interesanti, ka daļā gadījumu vecāki kapitulē un bērnam nopērk kaut ko no prasītā. Ko no tā varam secināt? Bērnu neinteresē negatīvi rezultāti, viņš priecājas par katru pozitīvo panākumu — o, dabūju mašīnīti, lelli vai cepumus. Ko no tā vajadzētu mācīties pieaugušajiem? Neuztver atraidījumu personiski, jo tas nav par tevi. Varbūt tavs partneris vienkārši ir noguris, nejūtas labi vai vēlas darīt kaut ko citu. Tā vietā, lai dusmotos, piedāvā siltu vannu, masāžu un nebrīnies, ja tam sekos sekss!