Ģimene grib atgūt savu glābējsilītē atstāto bērniņu

Kāda lietuviešu ģimene izteikusi vēlēšanos paņemt atpakaļ bērniņu, kas pirms neilga laika atstāts glābējsilītē, ko Lietuvā dēvē par "dzīvības lodziņu”. Māmiņa ir attapusies un savu rīcību skaidro ar nervu šoku, vēsta portāls www.kasjauns.lv.

FOTO: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/

Mazulis šobrīd atrodas slimnīcā, kur viņu uzrauga mediķi. Tuvākajā laikā bērnu tiesību speciālisti lems, vai bērniņu var atdot mātei. Pēc Valatkevičienes teiktā, viens bērniņš bijis jau desmit mēnešus vecs un pārāk liels lodziņam. "Bet māte, kas arī bija pārdzīvojusi nervu šoku, viņu atnesa pati dienas laikā - tā nu mēs viņu ieaicinājām iekšā un veicām visas procedūras," viņa stāstījusi. "Paldies Dievam, ka māmiņa attapusies. Viņa savu rīcību skaidro ar nervu šoku pēc dzemdībām, jo dzīves draugs viņu atstājis vienu ar trim bērniem," sacījusi Valatkevičiene.

Lietuvas pirmais "dzīvības lodziņš" pagājušā gada decembrī tika ierīkots Viļņas apriņķa aprūpes namā bērniem ar attīstības traucējumiem. Šīs iestādes vadītāja Petronele Valatkevičiene paudusi prieku par māmiņas lēmumu. Nepilna gada laikā šajā "dzīvības lodziņā" atstāti seši bērni. Kā uzskata aprūpes nama vadītāja, "tas ir pietiekami, lai pārliecinātu vislielākos skeptiķus".

"Ik gadus desmit līdz divpadsmit bērni tiek atstāti," stāstījusi klīnikas vadītāja Gražina Drasutiene.

Dzemdību namu vadītāji "dzīvības lodziņu" ideju atbalsta, tomēr norāda, ka kopš šādas izvēles parādīšanās tomēr nav sarucis to jaundzimušo skaits, kuri tiek atstāti slimnīcās.
"2009.gadā Viļņas universitātes slimnīcas Dzemdniecības un ginekoloģijas klīnikā nākuši pasaulē gandrīz 4000 jaundzimušo. Ik gadus desmit līdz divpadsmit bērni tiek atstāti," stāstījusi klīnikas vadītāja Gražina Drasutiene. Viņa uzskata, ka slimnīcā atstāt bērniņu tomēr ir drošāk nekā "dzīvības lodziņā", jo viņš tūdaļ nonāk profesionāļu rokās, turklāt ir zināms, kas ir viņa vecāki.

Savukārt adopcijas eksperti atzīst, ka "dzīvības lodziņos" atstāto bērnu adopcijas procedūra mēdz būt vienkāršāka nekā tad, ja vecāki oficiāli atteikušies no savām tiesībām - pirmajā gadījumā bērniņu var adoptēt jau no trīs mēnešu vecuma.
Kopumā Lietuvā nepilna gada laikā "dzīvības lodziņos" atrasti deviņi mazuļi. Pēc Adopcijas dienesta datiem, divi no viņiem jau adoptēti, seši šobrīd dzīvo aizbildņu ģimenēs un tikai beidzamo bērniņu, kuram atradusies māte, šobrīd uzrauga mediķi.

 

Reklāma
Reklāma

Avots: www.kasjauns.lv