Par bērna drošību jādomā jau grūtniecības laikā! Latvijā par to brīnās

„Daudzviet ārzemēs ir programmas, kas paredz, ka piemēram, vecmāte, kas gatavo topošo māmiņu dzemdībām, māca viņai arī par bērna drošību mājās,” ģimenes portālam mammam.lv/tetiem.lv teic habilitētais medicīnas doktors, profesors, BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons.

Jāsargā arī jaundzimušais
Aizvien daudzi jaundzimušie (bērni līdz 28 dienu vecumam) un zīdainīši Latvijā nokrīt no pārtinamajiem galdiem vai citām augstām virsmām, jo vecākiem šķiet, ka, ja bērniņš vēl neveļas, viņš nekur nevar tikt. Taču tā nav! Arī portāla forumā un rakstu komentāros mammas ir atzinušās, ka viņu zīdainītis ir nokritis, gūstot smagas jo smagas traumas. „Lai bērns salauztu galvaskausu, pietiek ar 30 cm augstumu,” uzsver dr. Pētersons.
„Mana pirmā meitiņa trīs mēnešu vecumā izkrita no gultas un salauza galvaskausu. Jau pagājuši pieci gadi, bet sevi vainoju vēl joprojām. Un augstums tiešām nebija liels — apmēra 30 cm,” stāsta kāda portālā reģistrētā mamma.

Daudzviet ārzemēs ir programmas, kas paredz, ka piemēram, vecmāte, kas gatavo topošo māmiņu dzemdībām, māca viņai arī par bērna drošību mājās.

„Ir arī gadījumi, kad bērnus gultā noguļ, kā rezultātā mazuļi nosmok. Turklāt šie nogulēšanas gadījumi nav raksturīgi tikai ģimenēs, kur lieto alkoholu — diemžēl nelaime atnāk arī kolosālās ģimenēs, kuri ir gan labi situēti, gan rūpīgi un uzmanīgi vecāki. Mamma vienkārši ir pārgurusi, izsīkusi un nemana, kas notiek. Pirmajā nedēļā pēc dzemdībām ir emocionālais pacēlums un spēka daudz, bet pēc tam nereti iestājas pagurums, īpaši, ja nav neviena, kas palīdz mazuli pieskatīt. Un tad mīļā miera labad māmiņa ņem mazuli gultā pie sevis. Tāpēc ir šis ieteikums, ka bērna barošanai labāk izvēlēties ērtu krēslu, nevis gultu,” atgādina profesors Aigars Pētersons.
Viņš teic, ka Latvijā šokējoši daudz zīdaiņu tiek stacionēti traumpunktā vai neatliekamās palīdzības nodaļā ar dažāda veida traumām. Brīdī, kad notika šī intervija ar dr. Aigaru Pētersonu, reanimācijā atradās trīs mēnešus vecs zīdainis, kas dusmās bija spēcīgi sakratīts un ieguvis tā dēvēto kratītā bērna sindromu. Par to vairāk lasi šeit.

„Zīdaiņi un mazi bērni cieš ne tikai sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, bet arī pie kolosāliem vecākiem — piemēram, tāpēc, ir sastopamas dažādas pēcdzemdību psihozes. Katru gadu Latvijā ir gadījumi, kad nākas iesaistīt sociālos dienestus, jo, piemēram, ģimenes strīda laikā bērns tiek iemests kaktā vai nomests uz grīdas...”

Manā mājā staigulītis netiks lietots!
„Kādreiz, jauns dakteris būdams, ar ģimeni (ar diviem maziem bērniem, no kuriem viens bija zīdainis), braucām uz Čikāgu (ASV), lai es varētu praktizēties. Dzīvojām pie mana drauga profesora, kurš arī ir bērnu ķirurgs, tajā laikā klīnikas vadītājs. Protams, ceļojot ar maziem bērniem, līdzi daudz mantu, tai skaitā, staigulītis — tie mazie ratiņi, kur, bērniņu iesēdinot, viņa kājiņas sniedzas līdz grīdai, apkārt plastmasas galdiņš ar dažādām pogām, skaņām, krāsām. Bērns ar šīs ierīces palīdzību pats var pārvietoties,” pieredzē dalās dr. Pētersons. „Vecāki uzskata, ka šāda ierīce ir ļoti laba, jo bērns var doties, kurp vien vēlas, tajā pašā laikā galdiņš bērnu pasargā, turklāt bērns ātrāk iemācoties staigāt. Arī tagad Latvijā ir vecāki, kas staigulīti labprāt izmanto. Kad mēs ieradāmies Čikāgā, šis profesors paņēma mūsu staigulīti, ielika garāžā un pateica — manā mājā šāds staigulītis netiks lietots! Izrādās ASV staigulītis ir aizliegts, jo bērns ar to var gūt nopietnas traumas – nejauši nobraukt pa kāpnēm, piebraukt pie cepeškrāsns vai kamīna un pēc tam netikt projām. Noteikti būs mammas, kas teiks — man ir divistabu dzīvoklis, kurā nav kāpnes un viss bīstamais ir norobežots. Taču jāatceras, ka šādus aizliegumus nepieņem, balstoties uz individuāliem rādītājiem, bet gan, vērtējot kopējo statistiku.”

Ieslēgties tualetē no iekšpuses viņš nemaz nevarēja, jo bija speciāls slēdzis, ar kura palīdzību durvis no ārpuses varēja atslēgt.

Lai neievērtu durvju ailē pirkstus
„Čikāgā mani pārsteidza arī tas, ka privātmājā ikvienai rozetei priekšā bija plastmasas drošības aizsardziņi, kamēr Latvijā par tādām lietām vispār vēl nerunāja.
Tur uz durvīm bija uzlikts aizsargmehānisms, kas neļauj tās vienkārši aizsist, durvis palika šķirbiņā. Arī logi bija bloķēti. Pat galda stūriem bija plastmasas uzlikas. Mūsu piecgadnieks pats varēja ieslēgt gaismu pirms iegāja tualetē, viņam nebija jākāpj uz krēsla, lai to izdarītu. Savukārt ieslēgties tualetē no iekšpuses viņš nemaz nevarēja, jo bija speciāls slēdzis, ar kura palīdzību durvis no ārpuses varēja atslēgt. No vienas puses tie ir sīkumi, no otras — ļoti nozīmīgas lietas. Šis profesors īsi pirms mūsu ierašanās bija izīrējis divus auto sēdeklīšus. Arī taksometrā mums piedāvāja bērnu sēdeklīti, kas Latvijā ir jaunums, turklāt — ekskluzīva iespēja.
Te vietā piebilst, ka, piemēram, Austrijā bērnu nemaz nevar pārvest mājās no dzemdību nama, kamēr nav transports ar piemērotu autokrēsliņu,” uzsver BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons.

„Minētās ierīces, kas paredzētas bērniem drošas mājas radīšanā, nenoliedzami maksā naudu. Mans ieteikums būtu — mainīties ar citiem vecākiem. Piemēram, mammam.lv/tetiem.lv forumā noteikti var likt lūgumu, teiksim, atdāvināt autokrēsliņu u.c. lietas. Vēl viens variants — kad radi un draugi pošas uz raudzībām, sastādīt vēlamo lietu sarakstu. Lai nesanāk tā, ka kāds uzdāvina ko dārgu, bez kā var (un pat vajag) iztikt, piemēram, staiguli vai aktivitāšu centriņu (sedziņu ar mantām, kas karājas mazajam pāri galvai), kas patiesībā kavē zīdaiņa motivāciju uzsākt velšanos,” iesaka portāla mammam.lv/tetiem.lv līdzautore Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv uzsācis sociālo kampaņu  Sargā savu bērnu! Turpmāk sadaļā Bērns aug —> Bērna drošība mēs regulāri informēsim tevi, kā pasargāt mazos cilvēkus.