Katrs bērns paņem pa zobam? Nav tiesa!

Gandrīz katra sieviete ir dzirdējusi savu mammu vai vecmammu sakām, ka katrs bērns „paņem” pa zobam, ka pēc barošanas ar krūti zobi lūzt un drūp.  Zobārstniecības klīnikas "Adenta" zobārste Baiba Krauze mierina - pareizi kopjot zobus, tā nenotiks! 

 

Ja grūtniece ieradusies pie zobārsta pirmajā trimestrī un viņai nav nekādu sūdzību, zobārsts apskatīs mutes dobumu un informēs pacienti par ārstēšanas nepieciešamību.

FOTO: Shutterstock.com

Ja grūtniece ieradusies pie zobārsta pirmajā trimestrī un viņai nav nekādu sūdzību, zobārsts apskatīs mutes dobumu un informēs pacienti par ārstēšanas nepieciešamību.

 

Kad sieviete gaida bērniņu, viņas organismā notiek ļoti daudz pārmaiņu. Mēs pat nevaram iedomāties, cik daudz fizioloģisku un bioķīmisku procesu tiek pakļauti nopietnām izmaiņām. Un pārmaiņas notiek arī mutes dobumā. Grūtniecības laikā vispārēju organisma un hormonālu pārmaiņu dēļ sievietei ir lielāks risks, ka zobu kariess attīstīsies straujāk.
 

Kādi tad ir šie iemesli:

  • Ja grūtniecei ir toksikoze un vemšana, mutes dobumā nokļūst skābe, kas demineralizē emalju (vienkāršāk runājot — emaljā šķīst tās stiprībai ļoti svarīgi minerāli).
  • Grūtniecēm parasti tīk panašķoties un ēst arī starp ēdienreizēm. Tas palielina kariesa risku. Īpaši bīstama ir ogļhidrātus saturoša pārtika, jo ogļhidrāti ir mutes dobuma mikroorganismu galvenā barības viela, kā arī tie ir lipīgi un viegli piesaistās pie zobu virsmām un uzkrājas starpzobu spraugās. Tā viegli veidojas zobu aplikums.
  • Grūtniecības laikā mutes dobumā mainās arī siekalu sastāvs un daudzums. Siekalas kļūst biezākas un tās sekretējas mazāk. Tas apgrūtina mutes dobuma dabīgo attīrīšanos. Kā arī siekalu sastāva pārmaiņu dēļ mutes dobuma vide kļūst daudz labvēlīgāka vairāku kariesu radošo baktēriju augšanai un vairošanai.
  • Bieži toksikozes dēļ grūtniecei ir nepatīkami tīrīt zobus, jo kļūst slikti no zobu pastas garšas un ir slikti, ja ar birsti pieskaras vietām, kur tiek stimulēts vemšanas reflekss. Tādā gadījumā jāizvēlas zobu pasta bez garšas un zobu birste ar mazāku galviņu, jālieto mutes dobuma skalojamie līdzekļi, vismaz divreiz dienā jālieto zobu diegs.


Pie zobārsta bez bailēm

Pie zobārsta uz profilaktisko apskati jādodas katru gadu. Pie higiēnista — vienu divas reizes gadā. Ja tiek plānots ģimenes pieaugums, būtu laikus jāveic mutes dobuma profilaktiskā apskate. Ja kāds zobs jālabo vai jāizrauj, vēlams to izdarīt laikus, lai grūtniecības laikā nebūtu ar akūtām sāpēm nakts vidū jādodas uz diennakts klīniku. Taču — būsim godīgi — ne vienmēr sanāk īstenot labākos nodomus vai arī mazais ir pieteicies pilnīgi neplānoti. Bet arī tas nav šķērslis, lai apmeklētu zobārstu.


Grūtniecēm neveic arī rentgena izmeklējumus, ja tas nav noteikti vajadzīgs, piemēram, ja pacientei jārauj kāds zobs — bez rentgena nevar pateikt, vai zoba saknes ir liektas vai taisnas. Zoba rentgenu veic, uzliekot grūtniecei svina priekšautu un arī svina vairogdziedzera aizsargu. Zobārstniecībā izmantojamiem rentgena aparātiem ir minimāls un lokalizēts starojums — tas tiek lokalizēts uz rentgena uzņemšanas vietu. Risks, ka viens rentgena uzņēmums, izmantojot visas aizsargierīces, varētu kaitēt bērnam, ir ārkārtīgi niecīgs. Bet vēlreiz uzsvēršu, ka rentgena izmeklēšanu veic tikai galējas nepieciešamības gadījumā un ar pacientes piekrišanu. Grūtniecei ir tiesības arī atteikties no rentgena izmeklēšanas, bet vienmēr jāizvērtē situācija. 

 

Zobārsts jāinformē, ka esi grūtniece un ka vēlies uzzināt, vai kāds zobs būtu jālabo.


Ja grūtniece ieradusies pie zobārsta pirmajā trimestrī un viņai nav nekādu sūdzību, zobārsts apskatīs mutes dobumu un informēs pacienti par ārstēšanas nepieciešamību. Taču pašu plānveida ārstēšanu ieteicams veikt otrajā grūtniecības trimestrī, kad auglim jau izveidojušies dzīvībai svarīgie orgāni un tas ir stabili un stingri fiksējies dzemdē. Kā arī otrajā trimestrī parasti jau mazinās vai pavisam pazūd grūtniecības toksikoze, kas pacientei var radīt ļoti lielas grūtības apmeklēt zobārstu. Slikta dūša, vemšana un lielā jutība uz smakām jau tāpat liek justies sievietei ļoti slikti. Arī trešajā trimestrī, ja vien nav akūta situācija, iesaka neveikt zobu plānveida ārstēšanu.

 

Uz profilaktisko apskati pie zobārsta grūtniece var doties jebkurā grūtniecības trimestrī, bet labot zobus iesaka tieši otrajā trimestrī. Tas pats attiecas arī uz higiēnista apmeklējumu — optimālais laiks ir grūtniecības otrais trimestris.

Reklāma
Reklāma



Anestēziju drīkst un vajag!

Nākamais jautājums, kas bieži uztrauc grūtnieces: vai man drīkst „spricēt” anestēziju? Drīkst un arī vajag, jo sāpes un bailes no sāpēm negatīvi ietekmē grūtnieces organismu un var izraisīt strauju asinsspiediena paaugstināšanos un dzemdes tonusa paaugstināšanos. Pirmkārt, ārstam jāzina, ka esi grūtniece. Otrkārt, noteikti informē ārstu par citām problēmām, ja tādas ir, — paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, galvas reiboņi, paātrināta sirdsdarbība, regulāri tiek lietoti kādi medikamenti, ir kādas alerģijas. No tā ir atkarīgs, kādu anestēzijas līdzekli ārsts izvēlēsies. Anestēzijas līdzeklis ļoti niecīgā koncentrācijā satur adrenalīnu — ja grūtniecei ir kādas veselības problēmas, kuru dēļ labāk izvairīties no adrenalīna lietošanas, ārsts var izmantot anestēzijas līdzekli, kas nesatur adrenalīnu.

 

Sāpes un bailes no sāpēm negatīvi ietekmē grūtnieces organismu un var izraisīt strauju asinsspiediena paaugstināšanos un dzemdes tonusa paaugstināšanos.


Pie zobārsta grūtniecei neiesaka pavadīt ilgāk kā stundu, jo pacients zobārsta krēslā atrodas sēdus vai guļus stāvoklī. Ja grūtniece ilgstoši sēž vai guļ vienā pozā, ir palielināts spiediens uz iegurņa asinsvadiem un pēc zobārsta apmeklējuma grūtniecei ļoti tirpst kājas, ir vājuma sajūta kājās, diskomforts, jo bijusi traucēta asins cirkulācija.

Ja kāda zoba ārstēšanu var veikt arī pēc bērniņa piedzimšanas (piemēram, sakņu kanālu pārārstēšana, gudrības zoba profilaktiska izņemšana), zobārsts noteikti par to informēs. Arī zobu balināšanu grūtniecības laikā neiesaka veikt.

 

Un vēl mazliet par zobu veselību un grūtniecības plānošanu

Topošo vecāku portālā "Baby Zone" minēti arī citi iemesli, kāpēc grūtniece un neārstēti zobi ir gandrīz nesavienojamas lietas. 

  • Statistika liecina, ka brīža, kad pāris sāk piestrādāt pie bērniņa ieņemšanas līdz plāna realizācijai vidēji paiet pieci mēneši. Sievietēm, kurām ir hroniski neizārstētas zobu un smaganu saslimšanas, šis laiks ir ilgāks – vismaz septiņi mēneši. Zviedrijas ārsti skaidro - ka hronisks iekaisums mutē ietekmē vispārējo veselību, tai skaitā arī auglību un sievietes ginekoloģisko veselību. 
     
  • Zobārsti iesaka zobu skalošanai iegādāties zobu skalojamos līdzekļus bez triklozāna, kas ir plaši pielietots antibakteriālos šķīdumos un antibakteriālās ziepēs. Saskaņā ar vides pētījumiem, triklozāns pazemina dzīvnieku spēju laist pasaulē mazuļus un ietekmē estrogēnu un testosterona līmeni organismā. Daži pētnieki uzskata, ka triklozāns ietekmē endokrīnās sistēmas darbību tieši tāpat kā bīstamā ķīmiskā viela bisfenols A. 
     
  • Veseli zobi svarīgi arī topošajam tētim. Arī vīrieša auglību var ietekmēt ilgi neārstētas zobu saslimšanas. 2010. gadā Izraēlā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 75 vīrieši vecumā no 23 līdz 52 gadiem, pārbaudīja viņu spermas kvalitāti. Tiem vīriešiem, kuriem bija gingivītis – smaganu iekaisums, bija ievērojami sliktāki spermatozoīdu veselīguma rādītāji.  
     
  • Vai agrāk tik populārās sudraba plombas, kas ir gandrīz visiem pieaugušajiem, arī ietekmē auglību? Lai arī diezgan bieži izskan pieņēmums, ka sudraba plombas ļoti mazos daudzumos var izdalīt toksiskas vielas un smagos metālus, ASV Zobārstu asociācijas veiktos pētījumos nav rasta saistība par sudraba plombu ietekmi uz auglību.

 

RAKSTS PUBLICĒTS: 2009. gada 18. martā

PAPILDINĀTS: 2014. gada 9. decembrī