Kāzu naktī gulējām atsevišķi

"Turklāt frizūra bija vienkārši katastrofāla, matu laku piepūta tik nenormāli lielā daudzumā, ka frizūras celiņš bija vienās blaugznās... Un frizūra bija briesmīga, vārdiem neaprakstāma, pat vecmammas viedoklis bija – kā ar slapjiem matiem gulēt aizgājusi. Protams, skriešu uz mājām darīt kaut ko lietas labā! Skatos, pa priekšu jau brauc fotogrāfs filmēt un fotografēt, kā līgava ģērbjas. Tajā brīdī nu gan man asaras bija pa gaisu. No pārdzīvojumiem nenofotografēju drausmīgo frizūru, jo, kā ienācu mājā, tā izmazgāju un izveidoju pati 20 minūšu laikā. Sanāca tīri apmierinoša frizūra, protams, varēja labāk, bet nepietika laika, jo līgavainis jau bija atbraucis pagalmā...

Kāpjot mašīnā, līgavainis (nu jau vīrs) uzsēdās (uzkrita) uz līgavas pušķa.

Tad nākamais – ceļā uz baznīcu izberzu un izraudāju visu kosmētiku, jo kaut kas bija "iekritis" acī. Bet vēl tas nav viss, atcerējos, ka no stresa par frizūru esmu aizmirsusi visu kosmētiku mājās, sazvanījām manu mammu un pa ceļam apstājāmies, viņa iedeva tušu un mitrās salvetes, savedu sevi kārtībā, cik nu spēju braucošā mašīnā...
Baznīcā viss noritēja mierīgi, svinīgais, apsveikšana, ceļojums pa parku, tiltiem... Braucot uz svinību vietu, stājāmies pie tiltiem, kāpjot mašīnā, līgavainis (nu jau vīrs) uzsēdās (uzkrita) uz līgavas pušķa, jo paslīdēja kāja, (bija pušķis apaļa bumba no rozītēm) izkrita 7 rozītes, centāmies ar vedējmāti pielabot, mazliet kaut kas sanāca, bet pušķis tā pat bija ar nelieliem caurumiem (izkritušo rozīšu vietā).

Mans nogurums bija tik liels, ka aizmigu un pavisam nedzirdēju, kā mans vīrs klauvējās pie durvīm...

Svinību vietā viss vakars noritēja, diezgan mierīgi, bet jautri... Bet tad atkal :) Biju ļoti nogurusi tikai ap sešiem no rīta, līdz tam mēs ar kāzu viesiem dancojām, jo nevēlējos savas kāzas nogulēt, tas taču ir vienreiz mūžā! Tad devos gulēt uz mūsu numuriņu – viena, jo līgavainis vēl koriģēja, kur kuram viesim iet nosnausties, jo vedējmāte ar vedējtēvu jau gulēja. Ieslēdzos, jo mums bija sadalīti amati un mūsu "zaglis" diezgan labi strādāja, kamēr visi gulēja (nevēlējos, lai mani apzog), kad nāks mans vīrs, tad nu atslēgšu, bet mans nogurums bija tik liels, ka aizmigu un pavisam nedzirdēju, kā mans vīrs klauvējās pie durvīm... Pamodos, pēc trīs stundām, un mani pārņēma šoks, ka esmu viena, bet, atverot durvis, mans vīriņš bija atnesis no viesu gala matraci un gulēja pie durvīm. Tā nu mēs kāzu nakti gulējām atsevišķi...

Bet tagad dzīvojām laimīgi un mīļi!"

Stāstu iesūtījusi Ilze, konkursa Jautrs piedzīvojums kāzās. Stāstu konkurss ar "L'Oreal" balvām!