Darba nav, dzīve turpinās 3

 11. novembris 2009 15:35 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Reklāmas projekts

Dzīve pilnīgi bez stresa nav iedomājama un iespējama. Daudzas ikdienas lietas var izraisīt stresu. Piemēram, esi nedaudz aizgulējies un kavē darbu vai svarīgu tikšanos. Vai arī tieši pretēji – vairs nav darba, uz kuru doties. Kā palīdzēt sev saglabāt vēsu prātu, stāsta Neirožu klīnikas psihiatrs Guntis Kalnietis.




Kas izraisa stresu?
Kā zināms, stresu var izraisīt gan ārēji, no mums neatkarīgi apstākļi, gan arī mūsu dvēseles stāvoklis jeb iekšējie faktori. Ārējie apstākļi:
•    Pārāk daudz uzdevumu, kas jāveic īsā laikā.
•    Citu cilvēku prasības pret mums – būt ideāliem, bez trūkumiem.
•    Bailes zaudēt partneri, mīļus tuviniekus un draugus, bailes par bērniem.
•    Stresu var radīt reāli slimības draudi, neziņa, kas notiek un notiks ar mūsu ķermeni.
•    Bailes no darba zaudēšanas un ar to saistītajām grūtībām, kas nereti strauji samazina pašapziņu.
Iekšējie apstākļi ir tie, kas saistīti ar paša cilvēka emocionālajām reakcijām, piemēram, bailes no neveiksmēm, tieksme uz perfekcionismu, reputācijas zaudēšana, nevēlamas izskata izmaiņas, seksuāla rakstura problēmas, nespēja sakārtot savu dzīvi, nesasniedzamu mērķu izvirzīšana.

Kā cilvēks šajās krīzes situācijās var palīdzēt pats sev, savai garīgajai veselībai? 
„Kā rāda pieredze, cilvēki visai maz zina, par pašpalīdzības metodēm. Neirožu klīnikā diezgan bieži gadās pacientes un pacienti ar trauksmes un nemiera sajūtu, sirdsklauvēm, nekonkrētām sāpēm , asinsspiediena problēmām. Cēloņi tiek meklēti ar rentgena un dažādu analīžu palīdzību. Bet, pētot sīkāk, var secināt, ka šie psihosomatiskie traucējumi ir radušies dažādu emocionālu problēmu dēļ,” stāsta psihiatrs Kalnietis.

Elpošana
Kā vienu no pirmajām pašpalīdzības metodēm Guntis Kalnietis min pareizu elpošanu un atslābināšanos. Kā zināms, pie stresa reakciju izpausmēm pieder neritmiska elpošana, muskulatūras sasprindzinājums. Ja iemācāmies elpot mierīgi, tad nomierinām nervu sistēmu, spējam labāk kontrolēt savas emocijas. Kad jūties satraukts, ieteicams apsēsties un censties sevi pavērot no malas, pavērot, kuri muskuļi ir tajā brīdī saspringti, un tad mēģināt tos atbrīvot un atslābināt. Šāda paskatīšanās no malas ir ļoti efektīva, lai iemācītos kontrolēt ne tikai savu elpošanu, bet arī emocijas. „Dažkārt esmu pārsteigts, ka cilvēki nav aizdomājušies par pareizas elpošanas nozīmīgumu un pat nemāk pareizi elpot, kas pašos pamatos ir automātisks process. Nereti cilvēki elpo ātri, saraustīti un nevienmērīgi,” tā Kalnietis. Mierīga ritmiska elpošana var palīdzēt dažādās stresa situācijās. Reizēm pat ieteicams mierīgi pie sevis skaitīt, uz cik sekundēm ieelpo, uz cik izelpo. Izelpai vienmēr jābūt nedaudz garākai, nekā ieelpai. Ar to mēs panākam, ka samazinās sasprindzinājums, samazinās baiļu un nemiera sajūta. Pareizas elpošanas nozīmīgumu apstiprina arī dažādas austrumu filozofijas un fiziskās kultūras metodes, piemēram, joga vai ķīniešu vingrošana, kur labu rezultātu pamatā ir pareiza elpošana.

Laika plānošana
Pašregulācija jeb palīdzēšana pašam sev sākas arī ar ikdienas režīmu un laika plānošanu. Kā zināms, viens no smagākajiem stresa paveidiem ir informācijas stress, kuram ir trīs pazīmes – liels veicamo darbu apjoms, īsi termiņi, liela atbildības sajūta. Katru dienu būtu ieteicams beigt ar pārskatu, kas ir izdarīts, kas nav, un ar jaunās dienas plāna izveidošanu, pieļaujot domu, ka plāns var arī mainīties. Tajā pašā laikā nevajag ar plānošanu aizrauties pārāk daudz, jo jāatstāj arī neliela vieta impulsīvai rīcībai, kas ikdienu padara krāsaināku. Ja regulāri neizdodas iekļauties paša izstrādātajos plānos, ir jāmēģina saprast cēloņus – pietrūkst iemaņu, gribam izdarīt pārāk daudz vai arī plānošanai neveltām pienācīgu uzmanību. Turklāt jāņem vērā, ka šādai nespējai kaut ko paveikt laikā var būt arī ārēji apstākļi.

Fiziskā labsajūta
Optimāla fiziskā slodze ir nozīmīga emocionālā stresa mazināšanai. Tas lielā mērā saistīts ar cilvēka vēsturisko attīstību – agrāk katrai nestandarta situācijai sekoja kāda fiziska rīcība, kas automātiski mazināja stresu sajūtu. Lai nestandarta situācijai sekotu rīcība, organisms ir atbilstoši jāsagatavo, muskuļiem ir jābūt tonusā, un to panāk ar stresa hormona adrenalīna izdalīšanos. Tā kā mēs tomēr esam civilizēti, nepatīkamās situācijās nebēgam vai fiziski neaizstāvamies, sanāk, ka adrenalīns uzkarsē mūsu ķermeni un tas paliek uzkarsētā stāvoklī, jo neseko muskuļu darbība. Un tas nereti noved pie dažādām psihosomatiskajām slimībām, kuru pamatā ir nespēja tikt galā ar adrenalīnu. „Ir svarīgi arī tas, cik labi mēs esam izgulējušies. Tik pat nozīmīga ir fiziskā slodze un pareizs ēšanas režīms. Kāpēc to stāstu? Tāpēc, ka Neirožu klīnikā palīdzam tikt galā arī ar dažādām ar svaru saistītām problēmām. Vēla, sasteigta un pārmērīga ēšana rada ne tikai svara palielināšanos, bet arī traucētu miegu un sliktu pašsajūtu. Un te jāatceras bieži atgādinātie padomi – ēd lēnām, kārtīgi sakošļā pārtiku, ēšanas laikā nelasi avīzes, neskaties televīziju, nespēlē datorspēles, nebrauc pie stūres,” skaidro speciālists. 

Pozitīvas emocijas
Viens no psihiskās veselības kritērijiem ir humora sajūta. Lielā mērā tā ir atkarīga no paša cilvēka, vai viņš spēj dažādās dzīves situācijās saskatīt arī smieklīgo pusi. Viens no nosacījumiem, lai neieslīgtu smagos emocionālos pārdzīvojumos, ir necensties apmierināt visas savas vajadzības, jo cilvēka vēlmēm patērētāju sabiedrībā jau nav robežu. Visas vēlmes apmierināt nekādi nav iespējams Rezultātā būs tas, ko sauc par frustrāciju, t.i. vilšanās sajūta. Emocionāls komforts iespējams, ja cilvēks gūst to, kas viņam ir nepieciešams. Svarīga nozīme ir ne tikai darbam, kurā cilvēks jūtas ieinteresēts, kurš viņu aizrauj un sniedz gandarījumu, bet arī vaļaspriekiem un interesanti pavadītam brīvajam laikam. Pētījumi liecina, ka ilgdzīvotāji ir intensīvi strādājuši visu mūžu, pat lielā vecumā, savukārt optimistiski noskaņotiem cilvēkiem daudz retāk būs vajadzīga speciālista palīdzība.

Centies teikt, ko tu domā, nebaidies lūgt palīdzību, centies runāt un domāt par sevi pozitīvi. Ja pats sevi vērtēsi augstu, to darīs arī citi.

Cīņa ar kaitīgiem ieradumiem
Nav noslēpums, ka viens no kaitīgākajiem paradumiem ir smēķēšana, jo tā izraisa ļoti daudzas letālas slimības. Smēķēšanas sekas ir dažādas sirds un asinsvadu slimības, infarkts, plaušu saslimšanas. Ņemot vērā situāciju valstī, motivējošs varētu būt jautājums pašam sev – vai es vēlos algas pielikumu? Ja jā, atmet smēķēšanu! Starp citu - Neirožu klīnikā no smēķēšanas var izārstēt pat trīs dienu laikā. Runājot par cīņu ar kaitīgiem ieradumiem, svarīgi atcerēties, ka tā tomēr nedrīkst cilvēku novest vēl lielākā depresijā. Šai cīņai ir jābūt savā ziņā kā spēlei, kā azartiskam pasākumam.

Attiecības ar līdzcilvēkiem
Kā liecina novērojumi, nereti dažādas neirozes izraisa tieši sliktās attiecības ģimenē vai ar kolēģiem. Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo cilvēki satraucas par savu darba vietu. Tā kā depresijā esošs cilvēks nav patīkamākais partneris ne attiecībās, ne arī darbā, līdzcilvēki nereti mēģina „piespiest” viņu pēc iespējas ātrāk no šī stāvokļa izkļūt. Rezultātā depresijā nonākušais cilvēks tiek mudināts „neņemt galvā, aizmirst, nedomāt un vienkārši beigt tā darīt”. Bet, diemžēl, tieši tādēļ daudzi nonāk vēl dziļākā depresijā, jo paši nespēj no šī stāvokļa izkļūt. Ko darīt? Centies teikt, ko tu domā, nebaidies lūgt palīdzību, centies runāt un domāt par sevi pozitīvi. Ja pats sevi vērtēsi augstu, to darīs arī citi. Tu vari atzīt savas kļūdas vai neprasmi, bet tajā pašā laikā atceries, ka tas nemaina tavu vērtību un nemazina tavus panākumus citās dzīves jomās. Mēģini darīt zināmas savas vajadzības un vēlmes, pēc kā tu ilgojies vai skumsti, pat tad, ja tas šķiet bērnišķīgi vai muļķīgi. Nav muļķīgu vēlmju, ja tās palīdz justies labāk!

Ja sāp kakls vai esam sagriezuši pirkstu, mēs parasti nekautrējamies lūgt palīdzību draugiem un tuviniekiem uzvārīt zāļu tēju vai sameklēt plāksteri. Taču, ja „sāp sirds”, mēs kaunamies, ka neesam gana stipri un spējīgi tikt galā ar savu dzīvi un savā problēmām.

Kad ir vajadzīga speciālistu palīdzība?
Ja sāp kakls vai esam sagriezuši pirkstu, mēs parasti nekautrējamies lūgt palīdzību draugiem un tuviniekiem uzvārīt zāļu tēju vai sameklēt plāksteri. Taču, ja „sāp sirds”, mēs kaunamies, ka neesam gana stipri un spējīgi tikt galā ar savu dzīvi un savā problēmām. Bet nevajag kaunēties, jo prāta, jūtu un zemapziņas pasaule ir ļoti sarežģīta, tāpēc ne vienmēr ir iespējams pašu spēkiem sakārtot šīs sfēras.
Speciālistu palīdzību ieteicams meklēt:
•    Ja tu izjūti pastiprinātu trauksmi, nogurdināmību, jūties emocionāli nestabili;
•    ja ilgstoši jeb bieži jūties nomākts un nelaimīgs;
•    ja nespēj aizmigt vai tieši pretēji – nespēj pamosties visas dienas garumā;
•    ja neredzi jēgu savai dzīvei, jūties bezcerīgi vai arī izjūti vienaldzību un iekšēju tukšuma sajūtu;
•    ja esi piedzīvojis sāpīgu krīzi un vēl arvien nespēj pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, piemēram, zaudējis nozīmīgas attiecības, cietis no vardarbības, saskāries ar nozīmīgiem veselības traucējumiem u.tml.;
•    ja esi nonācis attiecību krīzē un nespēju pieņemt īsto lēmumu;
•    ja nespēj tikt galā ar stresa situācijām, nespēj atslābināties un vairs nemāki atpūsties;
•    ja traucē uzmācīgas domas vai sajūtas, tu atkal un atkal nespēj atrisināt sev nozīmīgas problēmas;
•    ja ir dažāda veida funkcionāli iekšējo orgānu traucējumi, kuriem nevar atrast somatisku pamatu, piemēram, sāpes sirds apvidū, kas saistītas ar emocionālu slodzi, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, biežas saaukstēšanās, galvas reiboņi, pastiprināta svīšana, seksuālas dabas traucējumi;
•    un visos tajos gadījumos, kad pats sajūti nepieciešamību saņemt psiholoģisku, psihoterapeitisku un psihiatrisku palīdzību.
Šādos gadījumos nevajadzētu pārāk ilgi gaidīt, bet doties uz konsultāciju pie kāda speciālista, jo, piemēram, smagām depresijas formām var sekot pašnāvība. Deviņdesmito gadu sākumā Latvija šajā jomā bija vienā no pirmajām vietām Eiropā. Tad pašnāvību skaits samazinājās. Nu šis rādītājs atkal palielinās.

 

Kur meklēt palīdzību?
Neirožu klīnikā strādā dažādi speciālisti, kas palīdzēs augstāk minēto problēmu gadījumā. Turklāt šī klīnika ir jūras un priežu ieskauta, kur jau desmit gadus dzīves krīzē nonākušajiem palīdz atgūt mieru, drosmi un dzīves spēku. Šeit ikviens, kam rūp viņa dzīves kvalitāte, var saņemt profesionālu psihiatriskas,  psihoterapeitiskas un psiholoģiskas palīdzības kompleksu. Ārstēšanās profesionālu speciālistu aprūpē patīkamā, atvērtā un atbalstošā vidē, – ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai ar intensīvu un sabalansētu terapiju liktu pamatu stabilām veselības pārmaiņām. Neirožu klīnika ir vienīgā šāda tipa ārstniecības iestāde Latvijā, kas piedāvā stacionāru (arī dienas stacionārā) un ambulatoru palīdzību. Pieņemt lēmumu par ārstēšanos klīnikā var palīdzēt ģimenes ārsta vai psihiatra ieteikums, kā arī konsultācija pie klīnikas speciālista.

 

Vairāk lasi www.dzintari.lv

 

/REKLĀMAS PROJEKTS/

 


 




3 Pievienot komentāru

Kategorijas